lasītāju vēstules - Jura Žagariņa mājas lapas

kā indivīds pret Latvijas kopējām valsts interesēm,(..) mēs šodien neatrastos tur, kur atrodamies. •LV prezidents Valdis Zatlers: … liela daļa sabiedrībasvisiem spēkiem cenšas pierādīt, ka tieši mantiskāvērtība norāda viņu pašu vērtību, (..) pazaudē tās garīgāsvērtības, ar kurām mēs sākām un ar kurām jūs,inteliģence, mūs iedvesmojāt pirms 20 gadiem. (..)inteliģence radīja trešo Atmodu, inteliģence neļāvamums pazust okupācijas gados (..) …latviešu kultūrasnākotne mums ir daudz, daudz svarīgāka, nekāekonomiskā nākotne, nekā vieta globālajā pasaulēpēc krīzes. • Laikmetīgās kultūras nevalstiskoorg-ju asoc. vārdā Zane Kreicberga: Ekonomiskotendenču fonda prezidents Džeremijs Rifkins, vairākuEiropas valstu valdību un Eiropas Komisijaskonsultants [un grāmatas The European Dream autors– skat. JG241(2005):18-22. Red.], atzīmēja, ka”pašreizējais materiālismā, patērēšanā un parādsaistībāsbalstītais sabiedrības modelis sabruks. (..) ... tāvietā sabiedrība jāpiepilda ar jaunu stāstu, kas būtubalstīts Eiropas kultūras vērtībās. • KomponistsRihards Dubra: Un ja man kāds stāsta, ka es nedrīkstusacīt tā vai šitā, jo tas aizskar viņa cilvēktiesības,tad es saku, ka varu gan sacīt kā vēlos, jo manas tiesībasir vārda brīvība, un neviens nav teicis, ka esbrīvi nevaru teikt arī nepatīkamas lietas. • LMS prjsMārtiņš Heimrāts: Par TV un radio plašāk runājot,tikai kurlais un aklais nesaprot, ka dzīvojam nevis ES,bet Krievijas informācijas telpā. (..) Toreiz mums bijaienaidnieks, kurš apdraudēja mūsu tradīcijas, mūsuvalodu, mūsu tautas pastāvēšanu. Tagad ienaidnieksir mūsos pašos – mūsu pasivitāte, mūsu neticībasaviem spēkiem, mūsu nenovīdība, mūsu inertums,mūsu provinciālisms. • LU profesore, Saeimasdeputāte Janīna Kursīte: Piesārņoti ir ne tikai meži,lauki, fiziskā vide, bet arī mūsu valoda. Valoda jākopjik dienas, jāpapildina tās krājumi, jādomā, kālabāk to mācīt skolās un augstskolās. (..) Valodas sakopšanastalkai jākļūst par pirmo soli mūsu latviešuvalodas stiprināšanā. • Studente Māra Pāvula:Septembrī es došos studēt uz Franciju Erasmus studentuapmaiņas programmā, [bet] Latvija ir manasmājas. Es gribu te atgriezties tāpēc, ka man ir sajūta,ka šī ir vieta, kur cilvēki vēl joprojām ir spējīgi domātdziļāk, domāt vienā valodā ar mani, uztvert vienotas,tikai mums saprotamas zīmes. • Latvijas Nacionālāteātra direktors Ojārs Rubenis: ... ja tauta vairs nesajūtsevi kā nāciju ar savu valodu un kultūru, tad noturētsavu valsti var izrādīties neiespējami. • LatvijasDizaineru savienības valdes locekle Inguna Lauce:... pieeja, ka jebkurš svešinieku padoms ir labāks, irmūsu valsti novedusi bankrota priekšā. (..) Latvija irpārvērsta par patērētājvalsti, un pierādījums tam irveikalu plaukti, kur preces ir ražotas galvenokārt ārzemēs.• Multimediju mākslinieks Jānis Garančs:... jāpiebalso rakstnieces Gundegas Repšes 2008.18.XII rakstītajam – ”Vērojot apkārt notiekošo, ieklausotiescilvēku sarunās un analizējot mediju atspoguļotovalsts ’glābšanas’ plānu, mani nepamet sena nojauta,kas nu pārtapusi pārliecībā – mēs dzīvojam noziedzīgarežīma apstākļos”. • Kultūras socioloģe, Dr.sc.soc Dagmāra Beitnere: ... mēs neesam ne bāreņu,ne zemnieku un arī ne dziedātāju tauta. Mēs esammoderna nācija, kuras sasniegumi 20.gs. sākumā vēlšodien pelna apbrīnu. Mēs nedrīkstam jautāt, vaiesam pelnījuši savu valsti. Tas ir vājuma mirklis. •Dzejnieks Knuts Skujenieks: Ja kādreiz latviešiemkā tautai būtu lemts izmirt, mums jāatstāj bagātāksmantojums nekā senprūšiem. Mantojums ir jākrāj, laišis brīdis atvirzītos iespējami tālu. • RakstniecesIevas Melgalves domai, ka kultūra Latvijā nīkuļostieši tik ilgi, cik ilgi radošie ignorēs savu tautu unradīs pašmērķīgu “mākslu mākslai”, pievienojas kādsblogists: Nosauciet kaut vienu darbu, kuru izlasījis,redzējis vai dzirdējis, es varētu raudāt no aizkustinājumapar diženu savas valsts redzējumu. “Kur neasiņosirds, trūkst gaismas mūžīgās…” Nu neasiņo jumstās sirsniņas, neasiņo. Ir formas meklējumi. Ir mēģinājumiuztaisīt ko tā, kā citi to Latvijā nav taisījuši. Irdusmas par savu nevarēšanu, kas izpaužas vienmērun pie visa vainīgās valdības lamāšanā. Ir bula laiks.Tipisks bula laiks. Un nevajag dot naudu kultūrai,ja par šo naudu tik vien var uztaisīt, kā Hipnotiskobraucienu Akadēmiskajā teātrī... • Un nobeidzotatkal Arno Jundze (NRA 2009.25.IV) piecas nedēļaspirms plēnuma: Sliktākais 2009. gada situācijā navvis kāda valdošās politikas vai pasaules ekonomikaskrīze, bet gan tas, ka inteliģence/intelektuāļi šobrīdnespēj ģenerēt neko sakarīgu un atražo pupu mizaspar veco un nodrāzto Latvijas nokijas tēmu. Ir grūtisaprast, kas notiek ar kultūras darbiniekiem, kurišobrīd brīvā valstī, demokrātiskā sabiedribā kaut konikni burkšķ virtuvē, bet, tiklīdz tiek aicināti izteikties,tā klanās, ka piere pret zemi būkšķ gan valdošo partijuun labā premjera, gan mīļo ierēdņu virzienā.Ē R M O T A S B Ū Š A N A S – Kādēļ filologs un literāts,JG ieripinātājs (1955) Dr.Valters Nollendorfs,kurš jau kopš 1996.g. dzīvo Rīgā, kur ir LOMGadagrāmatas redaktors, joprojām ir „LZA ārzemju”un nevis „īstenais” loceklis? Vēl jancīgāka irLatvijas Preses Hronikas neloģiskā nostāja attiecībāpret aizrobežā veidotām latviešu publikācijām,ieskaitot Jauno Gaitu, kuras liela daļa līdzstrādniekuir Latvijā mītoši rakstnieki, kritiķi vai mākslinieki,proti, LV bibliogrāfijas oficiālajā rādītājā JG iekļautaar Latviju saistītu citvalodu izdevumu sadaļā „Letika”.Vai tad šajos digitālajos laikos patiešām ir tik svarīgi,kur viens vai otrs izdevums tiek „likts driķķē”? Betvismaz ir labi zināt, ka Ulža Bērziņa, Imanta Auziņa,Ingmāras Balodes, Ildzes Krontas u.d.c. oriģināldarbiJG lappusēs ir ar Latviju saistīti... Vēl mistiskāka būšanair ar citvalodu izdevumu sadaļā iegumzītajāmavīzēm Laiks un Brīvā Latvija. Abu redakcija atrodasRīgā, Ausekļa ielā, tās vadītāja ir tīrasiņu „Latvijaslatviete” un BL tiek arī iespiesta Latvijā. Vai (pēc veseliem18 gadiem!) tās varētu būt LPSR domāšanasatliekas? Šā vai tā, Fausts teiktu: Tur var it gudris vīrspat apmulsīties, uz ko Mefistofels atbildētu: Tas nākošāsreizās ies labāk, es ceru, / Ja mācāties visu reducēt/ Un ar, kā pienākas, klasificēt (Raiņa tulk.). (re)55