lasītāju vēstules - Jura Žagariņa mājas lapas

kuriem dodama priekšroka?Pozitīva parādība ir grāmatu izdošana „provincē”un privātpersonu finansiāls atbalsts,konkrētajā gadījumā Veltas Ainas AusmasKrauleres.Anita LiepiņaAnita Liepiņa tulko latviešu literārus darbus angliski.Dzīvo Kanādā.„VĒJAZAĶU” ATVASE PAR SAVUTĒVUThomas von Vegesack. Utan hem i tiden.Stockholm: Norstedts Förlag, 2008. 192 lpp.1918. gads pieskaitāms aizraujošākajiem unsarežģītākajiem mūsu vēstures posmiem.Pat fantastiskākās Holivudas filmas nespētuattēlot visus negaidītos pagriezienus. Tos aprakstot,uzmanība jāpievērš ne tikai notikumugaitai, bet arī dzīves stāstiem!Ar vienu šādu stāstu esmu iepazinies Tomasavon Fegesaka grāmatā par viņa tēvu Arvedu– Pasaule bez mājām. Šajā dziļi personiskajādarbā Zviedrijā pazīstamais autors un leģendāraisgrāmatu izdevējs cenšas izprast unizskaidrot tās pārvērtības, kas skāra Baltijasjūras telpas austrumu krastu.Kas tik īpašs Arveda von Fegesaka dzīvesstāstā? Tas atklāj, ka pasaule tai laikā nesastāvējatikai no lepniem uzvarētājiem unsarūgtinātiem zaudētājiem, bet arī no indivīdiem,kuri, šķiet, neiekļāvās nevienā grupējumā.Par Vējazaķiem, kā latvieši šo ģimeniiesaukuši, ir sarakstīts ne mazums. Šis stāstsizceļas ar neievēroto un nepamanīto – kā tasattēlots laikmeta liecībās, vēstulēs, ko Arvedsrakstījis savai sievai.Arveda dzīve satur īsu mūsu apvāršņu vēsturiar visām pretrunām. Dzimis 1880.gadā Valmierā pāris mēnešus pirms caraAleksandra otrā slepkavības. Pateicoties nevislieliem īpašumiem vai bagātībām, bet ganfon Kampenhauzena ģimenes sociālajiemtīkliem, viņam izdodas izstudēt par ķīmiķiTērbatas universitātē. Tērbatā viņš arī piedzīvosadursmi starp jaunajiem un vecajiemlaikiem. Vienu brīdi Livonijas korporācijasbiedru pulkā paukojās, nākamajā noskatījās,kā Piektā gada revolūcijas vardarbības viļņinogalina viņam tuvus cilvēkus.Sekodams savam profesoram, Arveds nonākVācijā. Brīdi viņš mētājas starp Getingenu(Göttingen) un Tērbatu. Tad kāda radiniekakāzās satiek zviedrieti Ingu un nolemj, kasavā dzīvē daudz ko upurētu, ja tikai izdotosnonākt mierīgajā Zviedrijā. Satiekas netikai abi Baltijas jūras krasti. Arī divi pasaulesskati. Inga ar neiecietību noraugās uz baltvāciešupatriarchalo sabiedrības un ģimenesstruktūru. Par spīti iecerēm, Arveds, izrādās,nevar pamest Baltijas jūras austrumu krastu.Viņš kļūst par kūdras pētniecības speciālistušodienas Igaunijas teritorijā un nodarbojāsar to, ko mēs sauktu par alternatīviem enerģijasavotiem. Drīz vien viņu iesauc krievuarmijā, un, karam sākoties, kā baltvācu virsniekskaro pret Vāciju. Kara gaitās viņš izceļoPrūsijas nostūrus, gluži vai neticamā veidāuzturēdams sakarus ar sievu. Situācijai sasprindzinoties,viņa lojalitāte mainās. Reizēmviņš atbalsta vācu centienus, reizēm arī igauņu,retāk latviešu. Galvenais ir nosargātiespret pārmaiņām vecajā, ierastajā pasauleskārtībā, neskatoties, kas pie varas. Boļševikiviņu saņem gūstā, bet pēkšņi Tērbatu ieņemigauņu spēki un rodas iespēja cīnīties pretboļševikiem. Arveds brīvprātīgi pievienojasIgaunijas bruņotajiem spēkiem.Neatkarīgajām valstīm nodibinoties, Arvedspieņem Latvijas pavalstniecību, sieva, kastai brīdī ir Igaunijā – Igaunijas. Taču uzticībaskādai drošai nākotnei savā dzimtenē, kodziļi mīl, vairs nav. Viņš pārceļas uz Zviedriju,atsakās no Latvijas pavalstniecības un nododaspētniecībai, sēdēdams dziļi Vermlandesmežos Munkforsā, attīstīdams pasaulē pazīstamajamUdenholmas uzņēmumam arvienizturīgāku un rūdītāku tēraudu. PateicotiesArveda izgudrojumam, Udenholmas uzņēmumsizstrādāja žileti, ar kuru tas iekarojapasauli. Pats Arveds pētīja un uzturējāssavā dārzā, kas laikam viņa sirdī aizstājaLielvidzemi, pēc kuras viņš ilgojās un kuraiviņš savā būtībā tik ļoti būtu gribējis kalpot.Munkforsā Arveds nonāca debess valstspriekštelpā, bet tajā jutās vientuļš. Paša bērniemviņa pasaule palika sveša. Gādāsim, kaar mums nenotiek tas pats.Jānis Krēsliņš jun.Kultūrvēsturnieks Dr. Jānis Krēsliņš strādā ZviedrijasKaraliskajā bibliotēkā. Skat. Diena 2008.4.XI.69