lasītāju vēstules - Jura Žagariņa mājas lapas

PAR LATVIJAS PASTMARKĀMRobert Fearnley. The Latvian Issues. Bristol:SilverWood Books, 2008. 180 lpp.Roberts Fērnlijs jau sen ir izrādījis interesi parlatviešiem. Ir iznākušas grāmatas ar viņa unVeltas Sniķeres angliski tulkotiem AndrejaEglīša un Zinaīdas Lazdas dzejoļiem, viņatulkotas latviešu burvju pasakas (ar MaijasTabakas ilustrācijām), arī vairāki EduardaFreimaņa romāni. Grāmatu par Latvijas pastmarkāmviņš sācis sastādīt jau 1972. gadā,balstoties uz materiāliem angļu Nacionālāsfilatēlistu biedrības (National PhilatelicSociety) bibliotēkā. Sākotnējo ieceri izdotvisaptverošu darbu par Latvijas pastmarkāmautors atmetis, tās vietā koncentrējoties uzvēsturiskiem apstākļiem, kādos tās izdotas,un kas uz tām attēlots. Bet tā kā grāmatā,diemžēl, aprakstīto pastmarku attēli neparādās,zinātkāram lasītājam līdztekus ieteicamslietot kādu no pasaules pastmarku katalogiem(amerikāņu Scott’s, angļu Gibbons vaivācu Michel gadskārtējos sējumos). Latvijaspastmarku attēlus var skatīt arī internetalapā www.latvianstamps.com, ko veidojisAtis Blāķis.Piedevām autors sniedz dažādus techniskusdatus, kas pasaules katalogos parasti neparādās,tostarp lokšņu formātus, metienus,mākslinieku vārdus, atsevišķo marku izdošanasdatumus – ja kāda sērija nav izdota vienālaika, kā arī zobojumus – ja vienā sērijā tieir atšķirīgi. Derīga informācija speciālistiem!Vienlaikus jāizsaka brīdinājums – Fērnlijadotā informācija reizēm atšķiras no citur atrodamiemdatiem, piemēram, arī no tās, kasatrodama pastmarku tirgotāja Kārļa Ķezbera(Stereo Stamps) 1979. gadā izdotajā Latvijaspastmarku katalogā. Rodas arī tādi jautājumi,uz kuriem līdz šim laikam absolūti uzticamuatbilžu nav, piemēram, par pašām pirmajāmLatvijas pastmarkām – ar Anša Cīruļazīmēto saulīti. Tās ir vienreizējas un slavenas,jo iespiestas uz aptuveni 80 vācu armijaskaršu mugurpusēm. Šī jautājuma pētītājaApsīša (William Apsit) rezultātus (www.apsit.com/mapstamp.htm) Fērnlijs savās karšu uzskaitēsun aprakstos nav izmantojis, tā vietāatsaucoties uz dažiem citiem avotiem, piemēram,ļoti raženā un plaši pazīstamā filatēlistaMelvila (F. J. Melville). Kā Apsītis, tā arīFērnlijs atzīst, ka viņu uzdotās informācijaspareizība nav absolūti pierādīta. Tādēļ arī nepārsteidzdatu nesakritība karšu sarakstos.Fērnlijam ir tendence romantizēt vēsturesnorises. Piemēram, latviešu strēlnieku astoņipulki vieni paši esot nosargājuši frontesdaļu Latvijā pret veselām divām vācu armijām.Varbūt tulkošanas misēkļu dēļ PagaiduNacionālo padome (kas sanāca Valkā 1917.XI,vēlāk Petrogradā un Rīgā) un Tautas Padomi(kas 1918. gadā proklamēja Latvijas valsti),nosauktas vienādi – Provisional LatvianNational Council, autoram pašām varbūtneapzinoties starpību. Ir arī kļūdas. Tiesa,Zigfrīds Meierovics panāca Latvijas de factoatzīšanu no Anglijas puses nedēļu pirmsvalsts proklamēšanas, bet ne jau 11. decembrī!63. lpp. Latvijas armijas pretuzbrukumspret Bermonta spēkiem Daugavgrīvas cietoksnīar angļu un franču kara kuģu artilērijasatbalstu sācies 16. oktobrī 15 minūtes pēcdienas vidus. Toties 117. lpp. tas noticis dienuagrāk. Edgars Andersons Latvijas vēsturē1914-1920 savukārt norāda, ka sabiedrotokarakuģi atklājuši uguni 15. oktobrī pulksten13.15, lai latviešu vienības spētu sekmīgipārcelties Daugavai. Un tad vēl šāda nesakarīgavārdkopa: jaunā valūta bija vērta tiešidivreiz vairāk nekā vecā, t.i., 50 kapeikas =1 santīms, 1 rublis = 2 santīmi, 50 rubļu =1 lats. Tam pievienojas problēmas ar mūsudiakritiskajām zīmēm un arī ar vietvārdiem.Vietām lietots vārds Tartu, bet citur Terbata,kas nelatviešiem neko nenozīmē. Tāpat parRaiņa dzimšanas vietu – „at Varslavani”, kas,kā zinām, ir lauku māju nosaukums.Vērtīgi ir diezgan izsmeļošie apraksti par apstākļiem,kādos radušās dažādās marku sērijas,piemēram, Smiltenes un Elejas provizoriskieizlaidumi un viena it kā Baltkrievijas militāriemspēkiem domāta sērija. Interesants irstāsts par pirmo, īsu laiku Jelgavā pārdotomarku sēriju, ko radījis Bermonta ģenerālis(un pastmarku krājējs) Dāvidovs, uzspiežotJelgavā apķīlātajām Latvijas markām apli arpareizticīgo krustu. Tas Dāvidovam personīgiun viņa adjutantam prasījis pāris dienas, jopārdruku viņi katrai markai uzspieduši atsevišķiar roku. Rīgas atbrīvošanas piemiņasmarkas esot izdevusi Niedras valdība savāspēdējās valdīšanas dienās. Tās tika lietotas arīpēc tam, tāpat kā Niedras laikā turpināja lietotTautas Padomes (Ulmaņa valdības) izdotāsmarkas. Vēl kuriozāki ir izdošanas datumipēdējai pirmskara neatkarīgās Latvijas sērijaiar mazo Latvijas ģerboni, ko sāka izdot 1940.gada janvārī, tātad Ulmaņa valdības laikā.Bet divas pēdējās vērtības (30 un 35 santīmu)iznāca tikai augusta otrajā pusē – kadPadomju Savienība bija jau žēlīgi uzņēmusiLatviju savu republiku saimē. Tām oktobrī sekojajaunā ģerboņa pastmarku sērija ar sirpiun āmuru un valsts apzīmējumu Latvijas PSR,bet vēl vienmēr ar vērtībām latos un santīmos.Tikai 1941. gada janvārī Latvijas pasta67