lasītāju vēstules - Jura Žagariņa mājas lapas

TAS 1809.GADSRobert Schweitzer. Finnland, das Zarenreichund die Deutschen. Lübeck: Scmidt-Römhild,2008. 736 lpp.Krīžu un pārmaiņu gads. Tāds ir 2009.gads.Tāds bija arī 1809.gads, kas mūsos visos,pašiem to nemaz īsti neapzinoties, atstājisdziļas pēdas. Visbiežāk 1809.gadu saistāmar plašo kara darbību, aiz kuras slēpjasNapoleona vārds. Šīs kara darbības rezultātāBaltijas jūras telpu līdz šai dienai skatām rietumuun austrumu šķērsgriezumā. Par vienuno uzvarētājiem bieži vien uzskatām Krieviju,kas paplašināja savu teritoriju un nostiprinājaīpatsvaru reģionā. Pie zaudētājiem parastipieskaitām Zviedriju, kuras lielvalsts pakāpeniskidila. Tieši 1809.gadā ar Fredrikshamnasmiera līguma parakstīšanu Zviedrijai bija jāatsakāsno Somijas un Ālandu salu teritorijām.Būtu tomēr aplami stāstu par 1809.gadubeigt šajā vietā. Kaut arī Krievijas ietekmeBaltijas jūras telpā paplašinājās, nozīmīgākāpārmaiņa bija gluži cita un maz ievērota.Pēkšņi Baltijas jūras austrumu krastu iezīmējaKrievijai pakļautas teritorijas, kuras bija pārsteidzošiautonomas. Radās robežzona starplielvalstīm un to interešu sfērām. Pēdējo 200gadu tecējumā šī robežzona ir bieži mainījusiveidolu, bet savos pamatos tā nav izmainījusies.Tā ir bijusi un palikusi robežzona. Daudzdziļākas un nozīmīgākas pārmaiņas ir skārušaspolitiskās vienības abpus šīs robežzonas.Par visām šīm izmaiņām un pārvērtībām parādījiesinteresants rakstu sakopojums, kastrāpīgi nosaukts Somija, cara impērija unvācieši. Tajā vienuviet apkopotas svarīgākāsvēsturnieka Roberta Šveicera atziņas parmūsu telpas vēsturi, visnotaļ 19.gs.Dr. Šveiceram ir ķēriens vēsturi mērīt ar cituolekti nekā vairākumam vēsturnieku. Daļējsizskaidrojums meklējams viņa plašajā skatījumā.Viņš pārliecinoši pārvalda 19.gs.Somijas, Krievijas, Zviedrijas un Igaunijas,Lielvidzemes un Kurzemes vēsturi. Šīs zināšanasviņam paver gluži svaigu skatu uz šointeresanto robežzonu un tās attīstības gaitu.Šīs zināšanas ļauj mums raudzīties pārirobežām un saredzēt kopsakarības.Vēsturnieka Šveicera plašajā ceļojumā daudzpieturas punktu. Te vietā izcelt divus. Pirmkārt,Šveicers bieži atgriežas pie visdažādākoaprindu Somijā un baltvāciešu Igaunijā, Lielvidzemēun Kurzemē prasībām pēc autonomijas.Somijā autonomijai pamatus meklējastruktūrās, kuras bija izveidotas zviedru valdīšanaslaikā un skāra visus Somijas hercogistēmītošos iedzīvotājus – somiski, zviedriskiun vāciski runājošos, baltvācieši atsaucāsuz privilēģijām, kas tieši viņiem piešķirtas kāgrupai. Viens no šīs robežzonas pamatiembija tās autonomija. Reizēm līdzīga, reizēmtik atšķirīga.Otrkārt, Šveicers ļoti dzīvi attēlo baltvāciešunozīmi robežzonā. 1809.gadā Somiju apvienovienā teritorijā. Līdz tam Somijas austrumuteritorijās, kas pēc Nīstades miera 1721.gadā bija pakļautas administratīvi tiem pašiemnosacījumiem kā Igaunija un Lielvidzeme,izšķiroša loma bija baltvāciešiem. Šveicersrāda, kā 1809.gada notikumi Somijashercogistē izraisa pārmaiņas sabiedriskajādzīvē, un kaut arī baltvācieši ieņem nozīmīgasvietas jaunās hercogistes varas struktūrās,to pasaules skatu modernizē un pārvēršjaunā veidolā. Laiks, kurā varēja atsauktiesuz kādai grupai piešķirtām privilēģijām, bijapagājis. Privilēģijas tagad vairāk saistījās arfunkcijām.Arī šodien, lai neieslīdētu vēl dziļāk purvā,privilēģijas biežāk derētu saistīt ar funkcijām,nevis, kā esam to darījuši, ar indivīdiemun īpašām grupām. To mums māca arī 1809.gads.Jānis Krēsliņš jun.CEPURI NOST IGAUŅIEM!Journal of Baltic Studies (JBS), XXXX/1, March2009. Association for the Advancement ofBaltic Studies (www.balticstudies-aabs.org)JBS iepriekšējā laidienā – galvenokārt parpieminekļiem un piemiņu Igaunijā – varējalabi samanīt igauņu zinātnieku augsto kompetenci,arī zināmu augstprātību attiecībā uzigauņu politikas procesiem. Šā vai tā, igauņi(ar savas Izglītības un zinātņu ministrijas finansiāloatbalstu) nu jau labu laiku dominēar rakstiem mūsu baltiešu studijām veltītajāun akadēmiski ļoti nozīmīgajā izdevumā.Latvieši šīs iespējas spodrināt savas zinātnesun valsts tēlu nu jau vairākus gadus, ar nožēlujākonstatē, izmanto daudz mazāk.Šis JBS ir speciālizdevums par Igaunijas sasniegumiemt.s. pārejas perioda 20 gados.Tā nebūt nav propaganda, bet Tartu U. profesoruMarju Lauristinas (marju.lauristin@ut.ee) un Pētera (Peeter) Vihalemma (peeter.70