lasītāju vēstules - Jura Žagariņa mājas lapas

KIBERKAMBARISZiņas un neziņas no tīkliem un tīmekļiemTRIMDA ISLANDEkonomiskās krīzes apstākļos daļa no „trimda nation”,kas atrodas Latvijā, faktiski ir sava veida ekonomiskāsala, kas nosaka arī tās izvēles iespējas. Ciksaprotu, daļa pārbraucēju uz Latviju ir jau pensijā vaiir sev nodrošinājuši kādas Rietumu demokrātijas pensiju(varbūt maldos). Katrā ziņā, šo tautiešu izdzīvošanuun ekonomisko neatkarību nodrošina ienākumieiro vai dolāros no valstīm, kurām no ekonomiskāskrīzes vēl nedraud sabrukums. Tas nostāda šo daļu– “trimda island” – ārpus nepieciešamības nopietnipārdomāt savu izvēli dzīvot Latvijā. Manā gadījumā,kam pensijas gadi vairs nav aiz tāliem kalniem un kasstrādājis Latvijā jau 14 gadus, ir jādomā, vai atlikušosgadus pavadīt šeit vai aizbraukt un pastrādāt valstī,kas spēs reāli maksāt pensiju brīdī, kad man apniksstrādāt. Esmu 100% pārliecināts, ka Latvijā nekādaspensijas nebūs. To saku, neiedziļinoties dažos manuagrāko darbavietu interesantos, bet legālos darbasamaksas paņēmienos (alga, honorāri u.tml). Nopamatalgas un sociāliem nodokļiem normālā valstītomēr vajadzētu kaut kam sanākt, taču šī valsts jauir krasi pārkāpusi tiesiskās paļāvības principu. Proti,ja esi piespiests maksāt nodokļus, tad arī esi tiesīgspaļauties, ka no tiem būs kāda atdeve. Tas ir, ja zvanīsipolicijai, tie ieradīsies, ja saslimsi, būs medicīniskāaprūpe un 1.septembrī būs skolotāji mana bērnaskolā. Pateicoties garai virkne kļūdu, kas liecina ganpar agrāku valdību, gan par Latvijas politiskās sistēmas/elitesmazspēju un nekompetenci, pēc tīri racionālaaprēķina ir jāsaprot, ka uz nevienu no šīm valstsfunkcijām vairs nevar paļauties. Pilnīgi bez emocijāmskatoties, Latvija tuvojas t.s. sabrukušas valsts (failedstate) statusam un nekas neliecina, ka tā pārskatāmānākotnē atkopsies. 2010. un 2011. gada budžetasamazinājumi nozīmē, ka faktiski jebkādi valsts pārvaldespakalpojumi pārstās eksistēt vai tiks sniegtitikai epizodiski un drausmīgā kvalitātē. Tādēļ uzskatu,ka vismaz daļai no mums, kas atrodas Latvijā, irjāsāk nopietni domāt par izceļošanu un jāsaprot, kaatbraukšana šeit ir izrādījusies neveiksme, vienalgakādas emocijas un „trimda nation” ieaudzinātās patriotismajūtas šāds solis šķietami pārkāptu. Par laimi(???) tiem, kas atrodas ekonomiskajā „trimda island”ir vēl iespēja padzīvot ar saviem ārpus Latvijas ienākumiemun baudīt to, kas būs atlicis no Latvijas kultūras,no dabas (ko budžets sevišķi neietekmē) unno sava vietējā sociālā tīkla (lai arī krietna daļa slīgsnabadzībā vai aizbrauks). Jāpadomā par veidiem, kāmēs, kas esam Eiropas darba tirgū „vecjaunieši”, varētukooperēties un atrast veidus, kā reintegrētiessavu agrāko mītnes zemju darba tirgos vai nodarbotiesar kādu uzņēmējdarbību, lai atlikušos gadus līdzpensijai varam strādāt līdz apnikumam, vai vismazbūt sistēmā, kas mūs nepievils, kā to noteikti izdarīsLatvijas līdz skrandām novestā valsts sociālā drošībastīkla ekonomika.Juris Kaža (Rīgā) Vecos laikos Latvijā sociālo pensiju nebija, un nodokļinebija augsti. Vācijā pensijas ieveda konservatīvaisOtto fon Bismarks, Latvijā – padomju vara. ASV ļotiminimālas pensijas ieviesa lielās depresijas laikā. PēcII Pasaules kara Vācijai likās nepieciešami rūpēties partiem, kuri kara laikā bija zaudējuši daudz vai pat visu.ASV, kas nav postīta kopš Pilsoņu kara laikiem, vēlšodien laba daļa pilsoņu nākotnes nodrošinājumam,ieskaitot veselības aprūpi, izvēlas savus ietaupījumus.Padomju varas laika Latvija bija faktiski atbrīvotano nopietni ņemamiem personiskiem ienākumiemun iekrājumiem. Sociālie apdrošinājumi bija valstsatbildībā. Prasības gādāt par valsts pensijām tadbija loģiskas. Pēc neatkarības atjaunošanas ienīstaislabklājības ministrs Jānis Ritenis, kurš atgriezāsno Austrālijas, centās pensijas saistīt ar pilsoņu ienākumiem,t.i., ar individuālu pilsoņu iemaksātiemsociāliem nodokļiem. Latvijā sociālā aizsardzībassistēma tomēr ir vairāk noskaņota uz valsts, nevispilsoņu, atbildības pusi. Tagad tas, ka Latvija ir nabadzīga,nenosaka lielumu. Kurp tas novedīs, ir baismupilns jautājums, ko atbildēt visi izvairās. Nemainotiesnodarbinātībai un produktivitātei, varam arī Latvijāsagaidīt neatbildīgu nabadzību jau drīzā nākotnē. 20gados ir daudz panākts un sakopts, bet vēl vairāk nogulēts.Man ir žēl Latvijas, bet man te ir grūti saskatītīsti labu atrisinājumu.Gundars Ķeniņš Kings (ASV) Gundara apgalvojums, ka ASV ...vēl šodien laba daļapilsoņu nākotnes nodrošinājumam (..) izvēlas savusietaupījumus, ir maldinošs. Īstenībā vismaz pusei noAmerikas iedzīvotajiem nekādu ietaupījumu nav unviņi dzīvo no valsts pārvaldītām izmaksām – caurmērāap $1 000 mēnesī, kas pamatā ir nabaga alga. Vēlsliktāka situācija ir bezdarbniekiem, kas nav pensijasgados. Tiem pēc apmēram viena gada pabalstaGatis Šļūka43