lasītāju vēstules - Jura Žagariņa mājas lapas

no 102 300 līdz 517 000, bijis nepieciešamsbūvēt sešstāvu kazarmu veida dzīvokļu namus,kuros daudziem dzīvokļiem trūcis saulesgaismas. Apcerē „Dzīvokļu jautājums unRīgas pilsētas uzdevumi”(1924) tālredzīgiparedzot, ka ap 2000. gadu Rīgā varētu dzīvotap pusotra miljona cilvēku, viņš ieteicizmantot tā laika agrārreformu likumu pilsētunovadu paplašināšanai, parku, rotaļlaukumuun dārzu ieplānošanai, arī iedzīvotājublīvumu samazināšanai. Diemžēl Pēkšēna ieteikumipašvaldībām tolaik negūst politiskuatbalstu.LU mācību spēks Dr. arch. Pauls Kundziņš(1888-1983), kurš savu mūža darbu veltījauno arhitektu izglītošanai, kultūras pieminekļuaizsardzībai un tautas celtniecībastradīciju turpināšanai Latvijas laukos, vēlākvada Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzejaizveidošanu. Tikai lauku sētām piemītotsavdabīgs latvisks raksturs, īpaši īpatnējosjumta veidojumos, celtņu vienkāršībā unskaidrībā, arī latviskam garam atbilstošuraksturīgu elementu, rotājumu un krāsu izveidojumā.Pilsētniekiem laiks ir bijis pārākīss latvisko tradīciju izkopšanai – tā Kundziņšrakstā „Mūsu lauku dzīvojamo māju arhitektūra”(1936).Pirmais no Latvijas okupācijas laika grāmatāievietotajiem rakstiem ir Maskavā pasludinātaisdekrēts „Par pārmērību novēršanuprojektēšanā un celtniecībā” (1955), kur blakuskritikai, kas vērsta pret pārspīlētu un izkropļotuklasiskā stila ārišķīgās arhitektūrasizpratni, atrodams mudinājums celt tādasēkas un būves, kas atbilst mūsdienu prasībām,(..) ievest celtniecībā industriālas konstrukcijasun progresīvas darba metodes. Laigan nolūks šai arhitektūras virziena maiņaiir galvenokārt ekonomisks, tas dod lielākuiespēju arhitektiem izpausties ar oriģinālāmun laikmetīgām idejām.Latvijas okupācijas sākumā no Krievijas iebraukušielatviešu izcelsmes arhitekti turaspie stingras kompartijas līnijas un nostājaspret it kā kaitīgo vācu kultūras koloniālopienesumu, ieskaitot arhitektūru. Dr. arch.Arturs Krūmiņš (1879-1969) politiskā „atkušņa”laikā publicētajā raksta „Par kāduteoriju Latvijas arhitektūras vēstures zinātnē”(1958) – pēc obligātās atsaukšanās uzĻeņinu, lai aizsargātu sevi pret partijas uzbrukumiem– uzsver, ka arhitektūra, kasignorē pagātnes arhitektūras mantojumu,nevar būt īsta un patiesa. Feodālās iekārtaslaikā Latvijā attīstījušās divas celtniecībaskultūras: vienkāršās latviešu zemnieku kokaēkas un sveštautiešu mūra pilis. Bet, sākot arpilsētu attīstību 18.gs. un pieaugot latviešuamatnieku skaitam, arī viņi kļūst par būvjulīdzdalībniekiem, par celtņu mākslinieciskajiemveidotājiem.Pilsētplānotājs Ēvalds Fogelis (1939-1997)rakstā „Par dažiem pilsētu ainavas un apstādījumuorganizēšanas jautājumiem” (1969-1970) izsaka viedokli, ka jebkuras jaunceltnessavā ziņā iznīcina veco pilsētas individualitāti.Viņš liek pie sirds pilsētas attīstības plānošanānākotnē nodrošināt sabiedrības atbalstu,respektēt un pacelt jaunā līmenī visu, kaspagātnē pozitīvi izveidojies. Jāpiezīmē, kaFogeļa rakstu lasītāji daudz labāk saprastu,ja būtu pievienotas aprakstīto plānošanasprincipu ilustrācijas.Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Arhitektūrasfakultātes mācību spēks, Latvijas reģionālāsarhitektūras veidotājs Dr. hab. IvarsStrautmanis (1932), viens no pēcmodernisma(kā daudzkultūras sastāvdaļas) teorijassludinātājiem, daļēji uz doktora disertācijubalstītajā rakstā „Arhitektūra kā informācija”(1977), kas izceļas ar mēģinājumu ievest lasītājupsiholoģiskās arhitektūras teorijas jomā,definē arhitektūru kā telpas mākslu, ko ietekmēcilvēka zemapziņa, kas savukārt izpaužasredzes, kustības un saskares sajūtās.Cilvēka sensorā sistēma arhitektūras ētiskoietekmi sadalot estētisko un semantisko iespaidunogrupējumos. Estētika atspoguļojasarhitektonisko veidojumu kompozīcijasuzbūvē, siluetā, ritmā, proporcionalitātē unkolorītā. Semantiskie iespaidi turpretim sevīietver loģisko, pieredzes un jēdzienisko saturu,un izpaužas literārā koncepcijā, piemēram,Stikla kalna vai Gaismas pils simboliskāsalīdzinājumā ar topošo Latvijas Nacionālāsbibliotēkas celtni. Autora uzskatā arhitektūrasformu uztveres procesā grūti novilkt robežustarp semantisko un estētisko informāciju.Ilggadīgais tās pašas RTU fakultātes Vēsturesun teorijas katedras vadītājs Dr. hab. JānisKrastiņš (1943), pievēršoties postmodernismam80.gadu arhitektūrā, kritizē tā laikabūvniecības neizteiksmīgumu, aicina uz jaunuformu radīšanu ar arhitektiem vitāli nepieciešamomāksliniecisko izteiksmi un iztirzāangļu un amerikāņu modernisma teorijas.Lai humanizētu arhitektonisko vidi un dotutai emocionālo izteiksmīgumu, esot jārodiespēja attīstīties jaunai arhitektu paaudzei,kā arī jāizmanto pagātnes radošie mākslinieciskieprincipi.Citējot arhitektu, multimediju māksliniekuun starpdisciplināru darbu autoru Hardiju65