LASĪTĀJU VĒSTULESOkupācijas muzeja Grāmatu galdam ir izveidojieslasītāju loks, kuri vienmēr atnāk pēc jaunākā JG numura.JG257 manu sirdi „aizķēra” <strong>Jura</strong> Rozīša stāstspar latviešu skolnieciņu Austrālijā, kuram bija jāiemācāsdzīvot citādā sabiedrībā, jāiepazīst putnu, zivju,augu un sēņu vārdi. Viņš nejuta piederību šai zemei,šai sabiedrībai, bet gan kādai abstraktai latviešu sabiedrībai,kas, netaustāma kā gaiss, plūda pāri (..)Un viņš bija pārliecināts, ka īstā patiesība vienmērir kaut kur citur. Bet neviens viņam neteica, kur tolai meklē. Kaut arī man ir bijusi tā laime nekad nepamestsavu dzimteni, man bija izprotamas šī bērnaizjūtas un pārdzīvojumi.Edīte Uztica, Rīgā* * *Daudziem dārzi neravēti, / Jaunai Gaitai izravēti,/ Līgo! JG257 pienākas papildus atzinība par Knuta[Skujenieka] lappusēm. Ar interesi lasīju Evas Eglājas-Kristsones pētījuma turpinājumu. Ildzes Krontas recenzijavarētu rosināt nelielu diskusiju par aizgājušolaikmetu – Barjerskrējiens rada godprātīgu pamatu.JG arī šoreiz stipri recenzenti; atsevišķs paldies JurimSileniekam – viņa atsauksmes allaž saturīgas un ... atturīgas(tas nav atskaņas dēļ).Imants, Rīgā* * *JG256:60 uzskaitītas Eiropas universitātes, kurāsvar mācīties latviešu valodu. Sarakstā nav SkotijasGlazgovas universitāte (University of Glasgow, UK),kur 2007. gada septembrī Department of Centraland East European Studies paspārnē sāka mācīt latviešuvalodu kā ¼ daļu no katedras Austrumeiropasvalodu grāda. To man darīja zināmu Prof.Dr. Smits(David Smith), kurš ir arī Journal of Baltic Studies galvenaisredaktors.Andrejs Ozoliņš, Glasgow, UK* * *Recenzējot Viktora Hausmaņa grāmatu Latviešu teātrisASV un Kanādā (JG257), Juris Silenieks kļūdījies,pieņemot, ka Anšlava Eglīša luga Cilvēks grib spēlētgrāmatā nav aplūkota, un ka luga vispār nav ASVun Kanādā izrādīta. Patiesībā Eglīša izlolotā PasifikaPalisādes latviešu dramatiskā kopa (Kalifornijā)ar to uzsāka darbību (1963) Anša Tipāna režijā arVeronikas Jenelsiņas dekoratīvo ietērpu. Iestudējumsgrāmatā iztirzāts (skat. lpp. 272-273). Starp citu, savāgrāmatā Trešais zvans (GD,1965) Eglītis jo krāsainiattēlojis dažādos atgadījumus, ko piedzīvojis šī iestudējumaviesizrādēs latviešu centros no krasta līdzkrastam. Tāpat gribas apšaubīt Silenieka vispārinātovērtējumu, ka latviešu kultūra uzliesmojusi un biežitikpat ātri padzisusi (piemēram, Vašingtonā, Ņujorkā,Bostonā, Sanfrancisko)... Lai atļauts pieminēt kaut tikaiAmerikas Latviešu teātra Bostonas ansambli, kuršsniedza pirmo izrādi 1951. gada janvārī. Pēdējaispilnas lugas jauniestudējums bija 1981. gadā, tačunākošajā gadā ansamblis atjaunoja iepriekšēju iestudējumu,lai ar to viesotos 5. Eiropas Latviešu dziesmusvētkos. Pēc tam ansamblis pievērsās mazākaapmēra pasākumiem, piem., dzejdarbu uzvedumiem,skatu vakariem utt. Pēdējais skatu vakars, veltītsMārtiņa Zīverta simtgadei, notika 2003. gada oktobrī.Tātad – darbības padzišana ilgusi veselus 52 gadus.Tas viss pamatīgi dokumentēts Hausmaņa grāmatā(197–258).Rasma Birzgale, Newton Centre, MA (ASV)* * *Paldies Jurim Šleseram par pamatīgo manu Rakstu3. sēj. (2008) recenziju JG257(2009). Pamatots irviņa teiktais, ka apgādam būtu bijis vēlams visiemmaniem Rakstu sējumiem izgatavot alfabētisku rādītāju.Šlesers raksta: Meklējot veidu, kā izteikt savasdomas, Krēsliņš sāk lietot vismaz man mulsinošoburtkopu marksofašisti – ar dažādām galotnēm. Tālietota nopietni, tāpēc gribētu to arī nopietni izprast.Ja ar vārdkopu marksofašisms reizēm svaidos mazlietpar daudz, to dažādās variācijās lietoju, lai nebūtujāsaka nacionālsociālisms, jo ar šo jēdzienu parastisaista hitlerismu (Nationalsozialistische DeutscheArbeiterpartei –Nacionālsocialistiskā vācu strādniekupartija). Protams, šo vārdkopu reizēm lietoju provokatoriskiun ironiskā nozīmē. Ar manu marksofašismugalā tikt mēģināja arī Andrievs Ezergailis Rakstu1. sēj. ievadvārdos. Tomēr, šķiet, nacionālsociālismskā ideoloģija daudziem latviešiem, un ne tikai, ir ļotipa spalvai. Filozofe Baiba Pētersone Karogā (1993,2)plašās diskusijās „Inteliģences atbildība, bezatbildībavai nodevība?” saka ka latviešiem vienīgā aktuālāideoloģija varētu būt nacionālsociālisms tā demokrātiskāvariantā (kā, teiksim, Norvēģijā). Hitlers Vācijāar savu nacionālsociālismu pie varas jau tika arī demokrātiskāveidā. Apšaubāms ir Pētersones teiktais,ka Norvēģijā valdošā ideoloģija ir nacionālsociālisms.Jānis Krēsliņš, Sr., Ņujorkā* * *Gaismas lukturis uz JG256 vāka ir kā zīme visam, kasvākos iekšā. Lai gan divi uzzīmēti deģenerāti tautastērpos, kas nezin kāpēc maisās pa vidu Platonam,Marijai un trešajam prātam, tur neder. (..) DžordžamBušam ar kurpi drosmīgi metot un pa pakaļu vēldrosmīgāk speŗot (32.lpp.), bet sekojošā lpp., aplūkojotēzeļausaini Baraku Obamu, kādā citā lappusēderētu redzēt otru ēzeļausaini Vladimiru Putinu. JaKGB Putinu neizsmejam, tad jau tieši KGB Putins, nevisKrūmu Juris ir pamanījies novilkt savas robežasdemokratijai. (Man, piemēram, dažādu iemeslu dēļnespējot elektronisko grāmatu izdevniecībā www.eraksti.lv publicēt Laimoņa Pura otro un trešo atmiņugrāmatu, šādas pārdomas rodas.) Jā gan, betko darīt, lai eiforiskām augšupejām nesekotu baigaslejupejas? Nu, ja tauta (tautas) izmirst miera laikā,bez mēŗa, tad atbildes vietā šajā reizē lai skan klusums.Tāds klusums, kāds nāk no Leldes Kalmītes„Apokaliptiskās vīzijas”. Par „Zvaigžņu archaiologu”Ojāru Ozoliņu – vai tik nav tā, ka par mūsu senatniviņš daudz ko saprot labāk, nekā skoloti vēsturnieki,kuŗi uz augšu (uz „zvaigznēm”) savas zemu nodurtāsacis nepaceļ. Valodnieku un bibliografu BenjamiņuTurpinājums 47. lpp.42
KIBERKAMBARISZiņas un neziņas no tīkliem un tīmekļiemTRIMDA ISLANDEkonomiskās krīzes apstākļos daļa no „trimda nation”,kas atrodas Latvijā, faktiski ir sava veida ekonomiskāsala, kas nosaka arī tās izvēles iespējas. Ciksaprotu, daļa pārbraucēju uz Latviju ir jau pensijā vaiir sev nodrošinājuši kādas Rietumu demokrātijas pensiju(varbūt maldos). Katrā ziņā, šo tautiešu izdzīvošanuun ekonomisko neatkarību nodrošina ienākumieiro vai dolāros no valstīm, kurām no ekonomiskāskrīzes vēl nedraud sabrukums. Tas nostāda šo daļu– “trimda island” – ārpus nepieciešamības nopietnipārdomāt savu izvēli dzīvot Latvijā. Manā gadījumā,kam pensijas gadi vairs nav aiz tāliem kalniem un kasstrādājis Latvijā jau 14 gadus, ir jādomā, vai atlikušosgadus pavadīt šeit vai aizbraukt un pastrādāt valstī,kas spēs reāli maksāt pensiju brīdī, kad man apniksstrādāt. Esmu 100% pārliecināts, ka Latvijā nekādaspensijas nebūs. To saku, neiedziļinoties dažos manuagrāko darbavietu interesantos, bet legālos darbasamaksas paņēmienos (alga, honorāri u.tml). Nopamatalgas un sociāliem nodokļiem normālā valstītomēr vajadzētu kaut kam sanākt, taču šī valsts jauir krasi pārkāpusi tiesiskās paļāvības principu. Proti,ja esi piespiests maksāt nodokļus, tad arī esi tiesīgspaļauties, ka no tiem būs kāda atdeve. Tas ir, ja zvanīsipolicijai, tie ieradīsies, ja saslimsi, būs medicīniskāaprūpe un 1.septembrī būs skolotāji mana bērnaskolā. Pateicoties garai virkne kļūdu, kas liecina ganpar agrāku valdību, gan par Latvijas politiskās sistēmas/elitesmazspēju un nekompetenci, pēc tīri racionālaaprēķina ir jāsaprot, ka uz nevienu no šīm valstsfunkcijām vairs nevar paļauties. Pilnīgi bez emocijāmskatoties, Latvija tuvojas t.s. sabrukušas valsts (failedstate) statusam un nekas neliecina, ka tā pārskatāmānākotnē atkopsies. 2010. un 2011. gada budžetasamazinājumi nozīmē, ka faktiski jebkādi valsts pārvaldespakalpojumi pārstās eksistēt vai tiks sniegtitikai epizodiski un drausmīgā kvalitātē. Tādēļ uzskatu,ka vismaz daļai no mums, kas atrodas Latvijā, irjāsāk nopietni domāt par izceļošanu un jāsaprot, kaatbraukšana šeit ir izrādījusies neveiksme, vienalgakādas emocijas un „trimda nation” ieaudzinātās patriotismajūtas šāds solis šķietami pārkāptu. Par laimi(???) tiem, kas atrodas ekonomiskajā „trimda island”ir vēl iespēja padzīvot ar saviem ārpus Latvijas ienākumiemun baudīt to, kas būs atlicis no Latvijas kultūras,no dabas (ko budžets sevišķi neietekmē) unno sava vietējā sociālā tīkla (lai arī krietna daļa slīgsnabadzībā vai aizbrauks). Jāpadomā par veidiem, kāmēs, kas esam Eiropas darba tirgū „vecjaunieši”, varētukooperēties un atrast veidus, kā reintegrētiessavu agrāko mītnes zemju darba tirgos vai nodarbotiesar kādu uzņēmējdarbību, lai atlikušos gadus līdzpensijai varam strādāt līdz apnikumam, vai vismazbūt sistēmā, kas mūs nepievils, kā to noteikti izdarīsLatvijas līdz skrandām novestā valsts sociālā drošībastīkla ekonomika.Juris Kaža (Rīgā) Vecos laikos Latvijā sociālo pensiju nebija, un nodokļinebija augsti. Vācijā pensijas ieveda konservatīvaisOtto fon Bismarks, Latvijā – padomju vara. ASV ļotiminimālas pensijas ieviesa lielās depresijas laikā. PēcII Pasaules kara Vācijai likās nepieciešami rūpēties partiem, kuri kara laikā bija zaudējuši daudz vai pat visu.ASV, kas nav postīta kopš Pilsoņu kara laikiem, vēlšodien laba daļa pilsoņu nākotnes nodrošinājumam,ieskaitot veselības aprūpi, izvēlas savus ietaupījumus.Padomju varas laika Latvija bija faktiski atbrīvotano nopietni ņemamiem personiskiem ienākumiemun iekrājumiem. Sociālie apdrošinājumi bija valstsatbildībā. Prasības gādāt par valsts pensijām tadbija loģiskas. Pēc neatkarības atjaunošanas ienīstaislabklājības ministrs Jānis Ritenis, kurš atgriezāsno Austrālijas, centās pensijas saistīt ar pilsoņu ienākumiem,t.i., ar individuālu pilsoņu iemaksātiemsociāliem nodokļiem. Latvijā sociālā aizsardzībassistēma tomēr ir vairāk noskaņota uz valsts, nevispilsoņu, atbildības pusi. Tagad tas, ka Latvija ir nabadzīga,nenosaka lielumu. Kurp tas novedīs, ir baismupilns jautājums, ko atbildēt visi izvairās. Nemainotiesnodarbinātībai un produktivitātei, varam arī Latvijāsagaidīt neatbildīgu nabadzību jau drīzā nākotnē. 20gados ir daudz panākts un sakopts, bet vēl vairāk nogulēts.Man ir žēl Latvijas, bet man te ir grūti saskatītīsti labu atrisinājumu.Gundars Ķeniņš Kings (ASV) Gundara apgalvojums, ka ASV ...vēl šodien laba daļapilsoņu nākotnes nodrošinājumam (..) izvēlas savusietaupījumus, ir maldinošs. Īstenībā vismaz pusei noAmerikas iedzīvotajiem nekādu ietaupījumu nav unviņi dzīvo no valsts pārvaldītām izmaksām – caurmērāap $1 000 mēnesī, kas pamatā ir nabaga alga. Vēlsliktāka situācija ir bezdarbniekiem, kas nav pensijasgados. Tiem pēc apmēram viena gada pabalstaGatis Šļūka43
- Page 5 and 6: Šī zemeŠī zeme ir slima,nevesel
- Page 7 and 8: stressEs vienmēr piekrītu,saku -
- Page 9 and 10: Benita VeisbergaPIERAKSTIZilspārņ
- Page 11 and 12: mājvietas lielā nozīme šīs pas
- Page 13 and 14: Lejā uz ceļa Džīna, priecīgi p
- Page 15 and 16: ne Griguli! Jaunie Rīgas literāti
- Page 18 and 19: ZINTNIECES PAREĢOJUMSNo senislandi
- Page 20 and 21: nodevu nomaksāt,vai visiem dieviem
- Page 22 and 23: 51 Kuģo no austrumiemMuspelas vīr
- Page 24 and 25: Rūta DzenīteASPAZIJAS MIRDZĒŠAN
- Page 26 and 27: ATMIŅASZīm. Eduards DzenisAina Si
- Page 28: Franks GordonsBŪT LATVIETIM BĪSTA
- Page 32 and 33: Uldis SiliņšATSKATĪTIES, PASMAID
- Page 34 and 35: DR. VALDIS MUIŽNIEKS1927.1.XII - 2
- Page 36 and 37: MŪZIKAHelēna GintereGUNDEGA ŠMIT
- Page 38 and 39: MĀKSLALatviešu mākslinieku saiet
- Page 40 and 41: Arņa Balčus fotogrāfija Bez nosa
- Page 42 and 43: Summējot pirmskara un pēckara gad
- Page 46: jāpārtiek no Pestīšanas Armijas
- Page 49 and 50: DAŽOS VĀRDOSAfganistānas Kunāra
- Page 51 and 52: u.c. ••• Latviešu mūzikas b
- Page 53 and 54: (Isaak Bashevis Singer) stāstu tea
- Page 55 and 56: Anitas Arbidānes diplomdarbs Dieni
- Page 57 and 58: kā indivīds pret Latvijas kopēj
- Page 59 and 60: man ir ticība, ka arī nākotnē d
- Page 61 and 62: GRĀMATASDZEJA AR PRIEKŠNOSACĪJUM
- Page 63 and 64: vientiesīgas, brīnumpilnas, zinī
- Page 65 and 66: no šī sarežģītā būvējuma, n
- Page 67 and 68: no 102 300 līdz 517 000, bijis nep
- Page 69 and 70: PAR LATVIJAS PASTMARKĀMRobert Fear
- Page 71 and 72: kuriem dodama priekšroka?Pozitīva
- Page 73 and 74: vihalemm@ut.ee) sastādīts izcilu
- Page 75 and 76: Galvenais redaktors: Rolfs Ekmanis5