lasītāju vēstules - Jura Žagariņa mājas lapas

LASĪTĀJU VĒSTULESOkupācijas muzeja Grāmatu galdam ir izveidojieslasītāju loks, kuri vienmēr atnāk pēc jaunākā JG numura.JG257 manu sirdi „aizķēra” Jura Rozīša stāstspar latviešu skolnieciņu Austrālijā, kuram bija jāiemācāsdzīvot citādā sabiedrībā, jāiepazīst putnu, zivju,augu un sēņu vārdi. Viņš nejuta piederību šai zemei,šai sabiedrībai, bet gan kādai abstraktai latviešu sabiedrībai,kas, netaustāma kā gaiss, plūda pāri (..)Un viņš bija pārliecināts, ka īstā patiesība vienmērir kaut kur citur. Bet neviens viņam neteica, kur tolai meklē. Kaut arī man ir bijusi tā laime nekad nepamestsavu dzimteni, man bija izprotamas šī bērnaizjūtas un pārdzīvojumi.Edīte Uztica, Rīgā* * *Daudziem dārzi neravēti, / Jaunai Gaitai izravēti,/ Līgo! JG257 pienākas papildus atzinība par Knuta[Skujenieka] lappusēm. Ar interesi lasīju Evas Eglājas-Kristsones pētījuma turpinājumu. Ildzes Krontas recenzijavarētu rosināt nelielu diskusiju par aizgājušolaikmetu – Barjerskrējiens rada godprātīgu pamatu.JG arī šoreiz stipri recenzenti; atsevišķs paldies JurimSileniekam – viņa atsauksmes allaž saturīgas un ... atturīgas(tas nav atskaņas dēļ).Imants, Rīgā* * *JG256:60 uzskaitītas Eiropas universitātes, kurāsvar mācīties latviešu valodu. Sarakstā nav SkotijasGlazgovas universitāte (University of Glasgow, UK),kur 2007. gada septembrī Department of Centraland East European Studies paspārnē sāka mācīt latviešuvalodu kā ¼ daļu no katedras Austrumeiropasvalodu grāda. To man darīja zināmu Prof.Dr. Smits(David Smith), kurš ir arī Journal of Baltic Studies galvenaisredaktors.Andrejs Ozoliņš, Glasgow, UK* * *Recenzējot Viktora Hausmaņa grāmatu Latviešu teātrisASV un Kanādā (JG257), Juris Silenieks kļūdījies,pieņemot, ka Anšlava Eglīša luga Cilvēks grib spēlētgrāmatā nav aplūkota, un ka luga vispār nav ASVun Kanādā izrādīta. Patiesībā Eglīša izlolotā PasifikaPalisādes latviešu dramatiskā kopa (Kalifornijā)ar to uzsāka darbību (1963) Anša Tipāna režijā arVeronikas Jenelsiņas dekoratīvo ietērpu. Iestudējumsgrāmatā iztirzāts (skat. lpp. 272-273). Starp citu, savāgrāmatā Trešais zvans (GD,1965) Eglītis jo krāsainiattēlojis dažādos atgadījumus, ko piedzīvojis šī iestudējumaviesizrādēs latviešu centros no krasta līdzkrastam. Tāpat gribas apšaubīt Silenieka vispārinātovērtējumu, ka latviešu kultūra uzliesmojusi un biežitikpat ātri padzisusi (piemēram, Vašingtonā, Ņujorkā,Bostonā, Sanfrancisko)... Lai atļauts pieminēt kaut tikaiAmerikas Latviešu teātra Bostonas ansambli, kuršsniedza pirmo izrādi 1951. gada janvārī. Pēdējaispilnas lugas jauniestudējums bija 1981. gadā, tačunākošajā gadā ansamblis atjaunoja iepriekšēju iestudējumu,lai ar to viesotos 5. Eiropas Latviešu dziesmusvētkos. Pēc tam ansamblis pievērsās mazākaapmēra pasākumiem, piem., dzejdarbu uzvedumiem,skatu vakariem utt. Pēdējais skatu vakars, veltītsMārtiņa Zīverta simtgadei, notika 2003. gada oktobrī.Tātad – darbības padzišana ilgusi veselus 52 gadus.Tas viss pamatīgi dokumentēts Hausmaņa grāmatā(197–258).Rasma Birzgale, Newton Centre, MA (ASV)* * *Paldies Jurim Šleseram par pamatīgo manu Rakstu3. sēj. (2008) recenziju JG257(2009). Pamatots irviņa teiktais, ka apgādam būtu bijis vēlams visiemmaniem Rakstu sējumiem izgatavot alfabētisku rādītāju.Šlesers raksta: Meklējot veidu, kā izteikt savasdomas, Krēsliņš sāk lietot vismaz man mulsinošoburtkopu marksofašisti – ar dažādām galotnēm. Tālietota nopietni, tāpēc gribētu to arī nopietni izprast.Ja ar vārdkopu marksofašisms reizēm svaidos mazlietpar daudz, to dažādās variācijās lietoju, lai nebūtujāsaka nacionālsociālisms, jo ar šo jēdzienu parastisaista hitlerismu (Nationalsozialistische DeutscheArbeiterpartei –Nacionālsocialistiskā vācu strādniekupartija). Protams, šo vārdkopu reizēm lietoju provokatoriskiun ironiskā nozīmē. Ar manu marksofašismugalā tikt mēģināja arī Andrievs Ezergailis Rakstu1. sēj. ievadvārdos. Tomēr, šķiet, nacionālsociālismskā ideoloģija daudziem latviešiem, un ne tikai, ir ļotipa spalvai. Filozofe Baiba Pētersone Karogā (1993,2)plašās diskusijās „Inteliģences atbildība, bezatbildībavai nodevība?” saka ka latviešiem vienīgā aktuālāideoloģija varētu būt nacionālsociālisms tā demokrātiskāvariantā (kā, teiksim, Norvēģijā). Hitlers Vācijāar savu nacionālsociālismu pie varas jau tika arī demokrātiskāveidā. Apšaubāms ir Pētersones teiktais,ka Norvēģijā valdošā ideoloģija ir nacionālsociālisms.Jānis Krēsliņš, Sr., Ņujorkā* * *Gaismas lukturis uz JG256 vāka ir kā zīme visam, kasvākos iekšā. Lai gan divi uzzīmēti deģenerāti tautastērpos, kas nezin kāpēc maisās pa vidu Platonam,Marijai un trešajam prātam, tur neder. (..) DžordžamBušam ar kurpi drosmīgi metot un pa pakaļu vēldrosmīgāk speŗot (32.lpp.), bet sekojošā lpp., aplūkojotēzeļausaini Baraku Obamu, kādā citā lappusēderētu redzēt otru ēzeļausaini Vladimiru Putinu. JaKGB Putinu neizsmejam, tad jau tieši KGB Putins, nevisKrūmu Juris ir pamanījies novilkt savas robežasdemokratijai. (Man, piemēram, dažādu iemeslu dēļnespējot elektronisko grāmatu izdevniecībā www.eraksti.lv publicēt Laimoņa Pura otro un trešo atmiņugrāmatu, šādas pārdomas rodas.) Jā gan, betko darīt, lai eiforiskām augšupejām nesekotu baigaslejupejas? Nu, ja tauta (tautas) izmirst miera laikā,bez mēŗa, tad atbildes vietā šajā reizē lai skan klusums.Tāds klusums, kāds nāk no Leldes Kalmītes„Apokaliptiskās vīzijas”. Par „Zvaigžņu archaiologu”Ojāru Ozoliņu – vai tik nav tā, ka par mūsu senatniviņš daudz ko saprot labāk, nekā skoloti vēsturnieki,kuŗi uz augšu (uz „zvaigznēm”) savas zemu nodurtāsacis nepaceļ. Valodnieku un bibliografu BenjamiņuTurpinājums 47. lpp.42