12.07.2015 Views

lasītāju vēstules - Jura Žagariņa mājas lapas

lasītāju vēstules - Jura Žagariņa mājas lapas

lasītāju vēstules - Jura Žagariņa mājas lapas

SHOW MORE
SHOW LESS
  • No tags were found...

Create successful ePaper yourself

Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.

Rūta DzenīteASPAZIJAS MIRDZĒŠANAS LAIKSSavā programmatiskajā dzejolī„Sadegt un spīdēt” Aspazijaraksta: Es sadegu – nu manimvajag spīdēt. Visu garo okupācijaslaiku Aspazija spīdēja tautasatmiņā, neskatoties uz oficiāloviņas daiļrades vērtējumu.Pašaizliedzīgs ir literatūrzinātniecesSaulcerītes Viesesdevums – viņas grāmata Mūžīgiespārni ir piemineklis izcilajailatviešu dzejniecei. Lēnām,ar grūtībām Aspazija atgriežastur, kur viņai Latvijas vēsturēun kultūrā jābūt. Tikai mainotiesvalsts varai, Aspazijaspēdējā dzīves vietā DubultosZigfrīda Meierovica prospektā20 iekārtota Jūrmalas pilsētasmuzeja filiāle, kuras tapšanāpiedalījās trimdas tautieši(Uldis Raiskums, Agate Nesaule,Olģerts Akmentiņš). Aizritējušajos10 gados Aspazijasmāja kļuvusi par iemīļotu pulcēšanāsvietu, kas izstaro savugaismu un siltumu – to atzinušigan pasākumu viesi, ganmājas apmeklētāji. Ieraksti viesu grāmatā toapliecina ne tikai Eiropas tautu, bet arī austrumuvalodās.Par tradīciju kļuvusi Aspazijas dzimšanas dienassvinēšana martā, kas katru gadu ir citāda– 2007.gadā tā bija tikšanās ar šobrīd izcilākolatviešu dzejnieci Māru Zālīti, 2008.gadā – arJūrmalas Majoru pamatskolas skolotāju InāruAndžāni, kura tikko pabeigusi savu grāmatupar Aspaziju. Šogad, 17. martā, Aspazijasmājā viesojās savdabīgs pāris – dzejnieceAnda Līce (māte) un dziesminiece Elīna Līce(meita). Abām tikko iznācis kopīgs dzejoļukrājums Tik tuvu pie…, kas, šķiet, ir pirmaisšāda veida izdevums latviešu literatūrā (skat.JG:257:51). Sarīkojumā varējām vērot kopīgoun atšķirīgo abu dzejnieču darbos. AndaiLīcei, līdzīgi tūkstošiem latviešu, 1949.25.III astoņu gadu vecumā kopā ar mammu unvecvecākiem sākās ceļš uz Sibīriju, kur palikagan vectēvs, gan vecmāmiņa. Šobrīd lasotAndas Līces darbu, grūti noticēt, ka, atgriezusiesLatvijā, viņa Cesvaines skolas septītajāklasē mācījās krievu plūsmā. Pati dzejnieceatzīst: Slikti runāju, rakstīt gandrīz nemaznepratu. Smags ir dzejnieces ceļš uz izglītību– pēc Bulduru Dārzkopības tehnikuma22Rūta Dzenīte stāsta Livānujaunajai paaudzei par Aspaziju(2009.V)beigšanas sākas darba gaitas dažādos ar literatūrunesaistītos darbos. Kā daudziemLatvijā otrā elpa Andas Līces dzīvē sākas arAtmodu, kad akadēmiķa Jāņa Stradiņa vadībātika izveidota staļinismaļaundarību apzināšanas komisija,kurā Anda Līce veica sekretārespienākumus. Par šo laikudzejniece atceras: Daudziemes biju pirmais cilvēks, kuramviņi uzticēja šīs atmiņas. Tas nebijaviegli. Viņi raudāja, arī esraudāju. Tā kļuvu par šo atmiņugalveno vācēju un glabātāju.Barikāžu laikā, baiļodamāspar atmiņu manuskriptu likteni,dzejnieces draudzene tos ierakasavā ģimenes dārzā. Šobrīdšis darbs turpinās okupācijasmuzejā, tā ir smaga nasta, varbūtarī tādēļ dzejniece atzīst: Esarī vairs negribu karot, Tik starot,tik starot, tik starot…Šajās dienās saņēmām priecīguziņu no Jūrmalas pilsētas domes– sāksies Aspazijas mājasteritorijas labiekārtošana, laivarētu uzstādīt tēlnieces ArtasDumpes pelēkā granītā izcirstopieminekli Aspazijai, pirmopieminekli izcilajai dzejnieceiLatvijā. Aspazijas mājas draugs,zinātniece Astrida Stahnke no ASV, sveicinotdzejnieces 144. dzimšanas dienā starpcitu norāda uz vēl vienu nepadarītu darbu– Raiņa kapos piemineklī pie abu dzejniekuatdusas vietas vēl šobrīd blakus Raiņa vārdamnav Aspazijas vārda. Arī Jūrmalā vēl neesampanākuši, lai kāda no Dubultu ieliņām,pa kurām pēdējos 10 dzīves gados staigājaAspazija, nestu viņas vārdu. Priecājamies, kakopīgajā darbā – Aspazijas daiļrades popularizēšanāiesaistījies Ukrainas vēstnieks LatvijāRauls Čilačava, veidojot skaisto grāmatu Trejkrāsaināsaule ar Raiņa un Aspazijas dzejuun vēstuļu fragmentiem ukraiņu, gruzīnu unlatviešu valodās. Darāmā vēl daudz, mūsumērķis – aizsākt jaunu tradīciju: Aspazijasdzimšanas dienā 16. martā – pulcēties pieviņas pieminekļa Dubultos.Akadēmiķis Jānis Stradiņš saka: Cilvēki ir aizvietojamipēc amatiem, bet pēc misijas cilvēkinav aizvietojami. Aspazijai bija un ir savamisija, tādēļ arī viņas laiks ir tik garš, cik ilgidzejniece dod gaismu arvien jaunām un jaunāmpaaudzēm.Rūta Dzenīte ir biedrības Aspazijas mantojumspriekšsēdētāja.

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!