lasītāju vēstules - Jura Žagariņa mājas lapas

GRĀMATASDZEJA AR PRIEKŠNOSACĪJUMUUldis Bērziņš. Saruna ar Pastnieku. Rīgā:Neputns. 2009. 68 lpp.Iesākumā atļaušos izteikt apgalvojumu, kakrājuma noformējums, ko veidojis mākslinieksJuris Petraškevičs, vizuāli atgādinamobila telefona lietošanas instrukciju – vienkāršs,balts vāks, kurā līdzīgi kā jau minētajābukletā lieliem burtiem izcelts visbūtiskākais– firmas zīme jeb autora vārds.Lieku reizi pieminēšu, ka Ulža Bērziņa dzejasizprašanas priekšnosacījums ir vēsturesun kultūras procesu izpratne. Šis priekšnosacījumsautora dzeju attālina no vidusmēradzejas lasītāja – lai arī tās izprašanai vidējoizglītību apguvušam lasītājam nevajadzētusagādāt grūtības, tā nelīdzinās sentimentālajaivai ciniski sentimentālajai lirikai, kodažādas kvalitātes izpildījumā rada vairumsmūsdienu latviešu dzejnieku. Uldis Bērziņšsavām sapņu ainām un vēstures kopsakarībupārdomām izmanto izteiksmes formu, kurāvissvētāko patiesību bieži vien pauž robustasarunvaloda, kurā vienlaikus sadzīvo visdažādākonovadu valodu īpatnības. Tā ir dzejasvaloda, kurā viss materiālais ir līdz bērnišķīgaivienkāršībai atkailināts un viss aplamaisizcelts un izzobots.Šajā krājumā autora tematikas lokā, kas līdzšim galvenokārt aptvēra vēstures procesusun personības, gluži nemanāmi iezagušiesreliģiskie motīvi, spēcīga paša mirstības apziņa,kā arī izteikti biogrāfiski dzejoļi. Autors,balansējot uz narcisma robežas, krājumāatļaujas rakstīt arī par sevi. Līdz ar ierastovēsturiski politisko tematiku, kā arī BībelesVecās Derības un Korāna ainām, ko autorsizklāsta ar viņam vien raksturīgo sulīgo sarunvalodasizteiksmi, kas akcentē cilvēciskopārstāstītajā sižetā, krājumā sastopami arīdzejoļi, kuros autors atļaujas būt neierastipersonisks. Tomēr arī šajā personiskumāUldis Bērziņš saglabā sev tik ļoti raksturīgoraupjumu. Melanholiskas noskaņas autoradzejā spēj iezagties vienīgi, rakstot par savaspaaudzes vai vēlāko paaudžu zudušo daļu,kuru veido ...sadegušie puiši, pakārušāsmeitenes, tās runātnepratējas, tie – nepateikušie,tie aizietmācētāji, iz esmes izrautie...(44.lpp.).Šajā krājumā Ulža Bērziņa liriskais „es” vienlaikussauc ...es gribu izlauzties pie Tevis,Kungs... (2) un atzīst, ka Man tīk ēst treknu,stipru dzert, man patīk sievietes (62) – tā irmilzīga garīgā un fiziskā dzīvotgriba, kas līdzar putna lidojuma perspektīvu uz vēsturesun kultūras procesiem, kā arī skanīgu, sulīgusarunvalodu veido to, ko pazīstam kāUlža Bērziņa dzeju un atzīstam tajā par labuesam. Uldis Bērziņš ar šo krājumu pierāda,ka par spīti savam dzimšanas gadam nav nevecs, ne iesūnojis, un savā izteiksmē šķietdzīvīgāks un drosmīgāks par dažu labu visjaunākāspaaudzes rakstošo.Santa SkujiņaPirms 22 gadiem Talsos dzimusī Santa Skujiņa irdzejgrāmatas Jūra mostas iekliegdamās (2008) autore(skat. portālu ¼ satori).TRIMDĀ UN PASAULESPAGALMOSAstrīde Ivaska. Dzeja un atdzeja. IvaraIvaska ilustrācijas. Rīgā: Pētergailis, 2008.448. lpp.Šis masīvais sējums ir daudzdaļīgs un sastāvno atlasītiem izvilkumiem no jau publicētāmAstrīdes Ivaskas dzeju grāmatām, nepublicētiemdzejoļiem, atdzejojumiem nosešām valodām un šur tur pa pievienotamkomentāram. Anitas Rožkalnes ievadvārdi,kam pievienojami būtu arī Imanta Ziedoņaun Benitas Veisbergas pēcvāka atzinumi.Gandrīz ikviens komentētājs pie dzejniecesvārda piekabina vārdu „trimda,” un ne jaubez iemesla, jo dzejniece labu daļu no savamūža ir pavadījusi ārpus Latvijas vai kā patiIvaska atzīmē: Pasaules pagalmos. Jāpiebilst,ka daudziem vērtētājiem tāds apzīmējumsvarētu nozīmēt ierobežojumus, kas Ivaskasgadījumā nebūtu taisnība. Jau tajos laikos,kad „trimda” bija visai izplatīts, pieņemamsun gandrīz nepieciešams apzīmējums, pacēlāsbalsis ar aizrādījumu, ka rakstniecībassadalīšana ģeopolitiskos aplokos nozīmē ignorētmūsu rakstniecības kopību. Atskaitotpatriotiskos taurētājus un tos, kas pelnījamaizi ar ideoloģisko pretstatu uzsvēršanu,šāda bipolaritāte izlikās visai aizdomīga,ideologu atvasināta. Astrīde Ivaska nav skaļipretojusies ierastajam divdaļīgumam, jo,šķiet, viņa atstāj kategorizēšanu un teorijuatvasināšanu kritiķiem un tiem, kam ir svarīgiun nepieciešami likt zupas katlam vārīties.To, ka Ivaska ir izteikti latviskas iezīmībasdzejniece, nav lieki jāuzsver. Viņas dzeja dvešlatviskumu, to grūti aprakstāmo īpašību, parko Imants Ziedonis pēcvākā ievaicājas: No59