lasītāju vēstules - Jura Žagariņa mājas lapas

saskatīt vissīkākajā tematiskajā graudā milzīguattīstības potenciālu un katru parametruvairākkārtīgi palielināt un detalizēti izanalizēt.Mūzikas akadēmijas doktorantūras programmāprofesores Jeļenas Ļebedevas vadībāŠmite izstrādā promocijas darbu (disertāciju)par dzejas un mūzikas mijiedarbību jaunākajālatviešu kormūzikā. Starp tā laika sasniegumiemjāmin 2. vieta (pirmo nepiešķir) festivālaCulturescapes rīkotajā starptautiskajājauno komponistu kompozīciju konkursāpar skaņdarbu kameransamblim Isochasma(2006), kā arī Tālivalža Ķeniņa balva (2006).Sakarā ar lielo interesi par skaņu, gaismuun kustību, gan par dramaturģiju un teātrapasauli vispār jauno mākslinieci īpaši vilinadoma rakstīt operu. Viņa izvēlas prozaiķesGundegas Repšes romānu cikla Smagaismetāls motīvus – par sievieti, viņas tapšanucaur pieredzes liktajiem zīmogiem un neizmērojamopretestības spēju, kas pielīdzināmadzīvsudraba sīkstumam. Darbs vēl navpabeigts. Kamēr rakstniece izstrādājusi eksplikācijutrīs cēlieniem, komponiste līdz šimuzrakstījusi duetu.Pērngad mūzikas festivālā Arēna izskan piecipirmatskaņojumi, tostarp Gundegas Šmitesjaundarbs – Herbs jauktajam korim. Šogadviņa kļūst par Arēnas māksliniecisko vadītāju.Līdz šim festivāls fokusējās uz vienas slavenībasdaiļradi, piemēram, Heincu Holligeru(Heinz Holliger), bet šoruden fokusā TuvoAustrumu reģions – arābiskā un jūdiskā pasaule.Gundega Šmite, izteikta kamermūzikas autore,daudz izmanto kokli, flautu un sitamosinstrumentus. Skaņdarbi fascinē jau arto nosaukumiem – Meklējot zudušo (koklei,2002), Skatoties... sapņojot... (flautai, četrāmkoklēm, akordeonam un videoprojekcijai,2003), Trokšņu iela (pūtēju kvintetam unsitaminstrumentiem, 2007), Komēta (saksafonukvartetam, 2007), Klusuma ēnojumi...ziedu skaņai...izgaistot... (flautai un vibrafonam,2007). Klaviermūzikā jāmin Smejošāsdzirkstis, Kāda nakts putna stāsts, Atspulgi(visi 2001) un Mercurium (2004); kora mūzikā– Meditācija (2002), Light Seeking Light(2004), Gaisma ievainoja (cikls sieviešu korim,2004), Gaismas zeme, gaismas debesis(jauktam korim un sitaminstrumentiem,2006), Herbs (jauktam korim, 2008), kampievienojas vēl pāris darbu vokālajā kamermūzikā– Grasshopper (vīru vokālam kvintetam,2004), Trīs franču dziesmas ar MišelaDegī (Michel Deguy) dzeju (mecosoprānamun klavierēm, 2004) un vokāli instrumentālajāmūzikā – Vasaras pusnakts sapņi (pēcŠekspīra balsij un instrumentālam ansamblim,2007), Klusums ir skaņa, kad dvēseleaizlido (mecosoprānam, čellam un tamtamam,2003). Un pēdīgi divi simfoniski skaņdarbi– Refleksijas (stīgu orķestrim, 2004) unYellow–Red–Blue (stīgu orķestrim un elektronikai,2005).Interese par elektronisku skaņu sasaucasar vēlmi izpētīt skaņu kā tādu, radīt jaunuskanējumu, ko piedāvā dators, interese pētītinstrumenta skaņas iespējas, tās netveramāsdimensijas, kuras nav iespējams definēt noakustiska instrumenta pozīcijas. Viņa augstivērtē tos komponistus, kuriem izdodasapvienot avangardisku tendenci ar tradicionālāskultūras filozofiju. Šmite ieauž mūzikāsev tuvo Latvijas dabu, tās krāsas, iekšējoskanējumu un vibrāciju. Interese par elektroniskoskaņu īsti rodas brīdī, kad orķestraSinfonietta Rīga diriģents Šnē piedāvā rakstītskaņdarbu stīgu orķestrim un elektronikai.Rezultāts – Yellow-Red-Blue, pagaidāmvienīgais darbs elektronikai un akustiskajieminstrumentiem. Mūzikā Gundega iestājaspar harmoniju jeb balansu starp tehniskorisinājumu un ētisko kategoriju dimensijām,cenšoties skaņdarbos intelektuāli piesātinātāmepizodēm pretstatīt aleatoriskus, prātuatpūtinošus posmus, tādējādi radot līdzsvaru.Gundegas Šmites intereses ir apbrīnojamiplašas. Pirms studijām viņu fascinē psiholoģijaspasaule, tad vēlme kļūt par aktrisiun visbeidzot nostāšanās uz komponistes,mūzikas teorētiķes, dzejnieces, pianistesceļa. Viņa ir arī strādājusi par mūzikas teorijasun klavierspēles pedagoģi Ķekavas mūzikasskolā, par ērģelnieci Filadelfijas Sv. Jāņadraudzes baznīcā un darbojusies Filadelfijaslatviešu skolā. Bez tam Gundega rakstakoncertu recenzijas, lasa mūzikas kulturoloģijuakadēmijas etnomuzikologiem, arī Menedžmentaaugstskolas studentiem, regulāripublicējas žurnālā Mūzikas Saule un laikrakstāKultūras Forums. Viņas darbi atskaņotiarī ārzemēs – Lietuvā, Šveicē, Austrijā,Francijā, Vācijā, Japānā, ASV un Jaunzēlandē.Nupat kā šā gada aprīlī Šmite ievēlētapar Latvijas Komponistu savienības priekšsēdētāju.Savas skaņu pasaules izjūtas meklēšanaman šķiet kā mūžīgs, neizsmeļams process,kā lēna ieniršana arvien dziļāk vēl neizzinātajā,neizjustajā... Skaņa, vārds, klusums– pats par sevi kā fenomens – paver bezgalīgasiespējas – tā vispusīgā laikmetīgās mūzikaskomponiste Gundega Šmite. o35