lasītāju vēstules - Jura Žagariņa mājas lapas

hamburgasdrupāskaršbeidzies(jaunībaspoēma)Toreiz – jaunība,spēks bez varas.Ziņkāre kā šuneļiem, ko kuce palaidusi.Tukšas kabatas, cauras bikses, pirmās brūtes.Ko darīsim, kur liksim spēku?Iesim Hamburgai novākt drupas.Par ķieģeļiem,ja tos čupās sakrauj,ja tos nopērk kāds Eiropas cēlējs,kāds vāciešu krauts,dabū reichsmarkas.Nešķīsti agrs rīts, pļerkst pulkstens,viss mitrā miglā tīts.Miega mices – es, Paulis, Laimis, Voldiņš,varbūt vēl kāds vecs kanaks,kātojam uz bānīti,kas ved uz grēkpilsētu Hamburgu.(Zinājām par Rēperbāni, Vinklerštrāsi,citām prieka vietām)Izkāpjam.Altona – priekšpilsēta. Drupu lauks bez gala.Sabiedrotie labi strādājuši.- Te darba mums līdz mūža galam,- nometnē tikai salām. -Ķeramies pie veseriem, pie āmuriem,ar pirkstiem plikiem,Java no ķieģeļiem jādabūn nost.Tiem jābūt tīriem kā ceptiem raušiem.Svīstam, stenam, lādam angļus un viņubumbvedējus,ka tie nav smalkāk sasituši mūrus. (Par fričubeigtiemnedomājām)Saule, aiz svētā Pētera smailes aizlīdusi, smīn.Diena rāda garu mēli.Māju skeleti un čupas met rēnas ēnas.Stāvu pie sava ķieģeļu kuba kā naktsklubaun gaidu, kad kāds nopirks.Ļoti gaidu.Gaidu vēl tagad.4