saturs - rpiva

to pārvērst skaistā mūzikā, kas pauž mūziķa emocijas, sagādājot māksliniecisku baudījumu
klausītājiem. Tātad bez vienbalsīgas solo spēles tehnikas ir jāattīsta muzikālais intelekts, spēja
just mūzikas stilu, emocijas, gaume, formas un ritma izjūta, fantāzija.
SECINĀJUMI
Jauniešiem, kuri džeza ģitārspēli ir izvēlējušies par savu pašapliecināšanās veidu
noteikti ir jāorientējas tās vēsturē, lai smeltos tajā iedvesmu un izvēlētos savas autoritātes.
Respektējot V. Montgomerija lielo autoritāti džeza mūziķu vidū, ir pamats uzskatīt, ka tiem
jauniešiem, kuri izvēlējušies apgūt džeza ģitārspēli, mērķtiecīga viľa spēles paľēmienu
apguve ir efektīvs pašapliecināšanās veids.
Pedagoga uzdevums ir mērķtiecīgi vadīt audzēkľu mācību procesu, izvēloties katra
audzēkľa specifikai piemērotākās metodes. Mācību procesā audzēkľi apgūstot darba autora
apkopotos V. Montgomerija oktāvu, akordu un vienbalsīgas solo improvizācijas paľēmienus,
sasniedz ļoti labus rezultātus, pateicoties jauniešu motivācijai pašapliecināties, spēlējot džeza
mūziku. Ľemot vērā, ka šie V. Montgomerija izstrādātie paľēmieni veido svarīgākos džeza
ģitārspēles tehnikas elementus, to apguve ir prestiža un lietderīga, un kā parāda pētījums –
ievērojami attīstoša audzēkľu spēles prasmes.
Mijsakarību atklāšana starp pašapliecināšanos un iepriekš minētajiem trijiem spēles
paľēmieniem ir pierādījums audzēkľa spējai ar savu tehniski dažādoto spēli iepriecināt,
aizkustināt, satraukt, apburt savus klausītājus, tādējādi iegūstot to cieľu un atzinību.
Traucējošais psiholoģiskais faktors – uztraukuma dēļ publiskās uzstāšanās laikā zūdošā spēles
kvalitāte ir izskaidrojama ar pārliecības par sevi un publiskās spēles pieredzes trūkumu, kā arī
ar bailēm no kļūdām spēles laikā.
Pētījums parāda, ka džeza ģitārspēle var tikt uzskatīta par pašapliecināšanās terapijas
līdzekli zema pašvērtējuma celšanai, kā arī līdzekli drosmes un pašapziľas attīstībai. Par to,
ka šī pašapliecināšanās terapija darbojas, liecina tas, ka uztraukums publiskās spēles laikā
visiem audzēkľiem pamazām iet mazumā, rodas pieredze, pārliecība un ticība saviem
spēkiem.
Tādējādi var uzskatīt, ka jauniešu pašapliecināšanās attīstība būs sekmīgāka, ja
pedagogs ir informēts par džeza ģitārspēles mācību metodēm un prot tās izmantot, audzēknis
mērķtiecīgi apgūst V. Montgomerija izstrādātus džeza ģitāraspēles paľēmienus un pedagoga
uzraudzībā patstāvīgajā darbā regulāri izmantos darba autora izstrādāto vingrinājumu
kompleksu.
Turpinot pētījumus par džeza ģitārspēles pedagoģiju, būtu ieteicams izpētīt izcilā
amerikāľu džeza ģitārista Peta Metenija improvizācijas paľēmienus un to iespējamo lietošanu
jauniešu vecumposma audzēkľu improvizācijas prasmju attīstībā.
VĒRES
1. Bishop, S. (2007). Pašapliecināšanās – tiesības būt tādam, kāds esi [Self Actualization – the Rights
to be Oneself ]. from http://www.intelligent.lv/lv/Pasapliecinasanas-tiesibas-but-tadam-kadsesi/15244_15726.html
(13.12.2009.). (In Latvian)
2. Chapman, R. (2000). Guitar. Music. History. Players. London: Dorling Kindersley, 240 p.
3. Eriksons, E. (1998). Identitāte: jaunība un krīze. Rīga: Jumava, 272 lpp.
4. Garson, L., Stewart, J. (1968). Wes Montgomery Jazz Guitar Method. New York: Robbins Music
Corp., 64 p.
5. Gulbe, A. (2010). Kvalitatīvā pētniecība mūzikas pedagoģijā [Qualitative Research in Music
Pedagogy]. ATEE Spring University konferences Teacher of the 21st Century: Quality education for
quality teaching rakstu krājums. Riga: LU, 441.–447. lpp. (In Latvian)
6. Ingram, A. (1985). Wes Montgomery. Gateshead: Ashley Mark Publishing Co., 49 p.
7. Karpova, Ā. (1998). Personība – teorijas un to radītāji [Personality-Theories and Those Creators].
Rīga: Zvaigzne ABC, 223 lpp.
8. Lewis, P. (2002). Wes Montgomery. The New Growe Dictionary of Jazz, 2nd Ed., Vol. 3. London,
p. 798–800.
9. Mairants, I. (1965). Wes Montgomery. Bertelsmann Music Group, Vol. 22, No. 6, p. 249–250.
101