saturs - rpiva

Profesionālās izglītības ieguves procesā studentu piedalīšanās vērtēšanā nav tikai
darbības rezultātu salīdzinājums ar nosprausto mērķi, izvirzītajiem uzdevumiem vai studenta
zināšanu un prasmju salīdzinājums ar profesiju standarta prasībām, bet gan pašnovērtējums
izpauţas kā docētāja un studenta attieksme pret visiem studiju procesa komponentiem.
Docētāja vērtējums nereti pats par sevi nespēj mobilizēt studentu zināšanu un prasmju
apguvei. Turpretim adekvāts pašnovērtējums zināšanu un prasmju apguvei profesionālā
izglītībā sasniedz lielāku efektu.
Raksta autori pašnovērtējumu kā vienu no studentu vērtēšanas kritērijiem izvirzīja
patstāvīgā darba veikšanas analīzei. Studiju procesa sistēmā patstāvīgais darbs ir gan izziņas
darbības līdzeklis, gan forma. Patstāvīgā darba uzdevumi, raksturs un grūtības pakāpe studiju
procesā mainās, darbība kļūst patstāvīga un radoša, kas ļauj studentiem attīstīt savas radošās
spējas un veido viņu pašorganizācijas prasmes (Čehlova, 2002).
Ja nospraustie studiju rezultāti medicīnas studentu apmierina, tad studiju procesa
realizācija iegūst personisku jēgu un piešķir nozīmi profesionālās kompetences veidošanai.
Profesionālās kompetences veidošanās profesionālās izglītības ieguves studiju
procesā
Ikvienas profesijas apguve prasa noteiktas zināšanas un prasmes profesionālā jomā.
Tikai adekvātu kvalifikāciju ieguvis veselības aprūpes speciālists ir kompetents veikt
nepieciešamās darbības savā profesijā. Profesionālās izglītības kvalitāte veicina personības
attīstības kvalifikāciju. Pie tās pieskaitāmas autonomija, racionāla domāšana, atbildības izjūta,
solidaritāte, kas nav atdalāmas no praktiskajām spējām, zināšanām un iemaņām (Gudjons,
2007).
Profesionālās izglītības studiju procesā studenti iegūst zināšanas un apgūst prasmes,
nevis tikai docētāju piedāvātā veidā, bet arī izziņas procesā, veicot patstāvīgo darbu. Iespēju
robeţās tiek izveidoti problēmsituācijas uzdevumi, iesaistot studentus šo situāciju risināšanā.
Studiju process profesionālajā izglītības iestādē tiek nodrošināts izglītošanas, audzināšanas un
personības attīstības vienotībā. Piedāvātās studiju programmas „Ārstniecība” un „Māszinības”
RSU Sarkanā Krusta medicīnas koledţā izveidotas un akreditētas neatdalāmi no mūsdienu
dzīves un prakses pieredzes.
Profesionālās izglītības ieguves procesa zināšanu un prasmju vērtējumam
nepieciešams radīt pozitīvas emocijas un stimulēt aktivitāti jaunu mērķu izvirzīšanai un
rezultātu sasniegšanai. Tas bija par pamatu pētījumu veikšanai par to, kā pašnovērtējums spēj
ietekmēt personības mācīšanās kvalitāti, kas ir priekšnoteikums profesionālās izglītības
ieguvei un profesionālai darbībai nākotnē.
Zināšanas var iegūt, attīstot gatavību patstāvīgai, radošai, atbildīgai rīcībai, apgūstot
prasmi iegūt sev nepieciešamo informāciju. Prasmes apgūst, atklājot un sintezējot problēmas
kādā konkrētā jomā. Savukārt, attieksme veidojas, ja attīsta pilnveides iespēju un pārliecības
vērtējumu.
Medicīnas studentiem – topošām māsām un ārsta palīgiem ir svarīgi pārzināt ne tikai
pacienta fizioloģiju un ārstēšanas procesa būtību, bet arī izprast viņa psihes attīstības īpatnības
daţādos vecumos, piemēram, izziņas, emociju, vajadzību, uzvedības funkciju u. c. personības
komponentus. Ārstniecisko procesu nepieciešams vadīt tā, lai pacientam būtu pieejama un
saprotama veselības aprūpes nozares speciālista sniegtā informācija un atveseļošanās procesa
psiholoģiskie aspekti. Tikpat svarīgi veicināt pareizas ārstēšanās motivāciju, patstāvību un
atbildību par savu veselību, ko spēj sniegt atbilstošu pedagoģisko izglītību saņēmis medicīnas
students studiju procesā.
Cilvēka izturēšanos nosaka galvenokārt zināšanas par sociālo pasauli – domas,
uzskati un spriedumi par to. Tāpēc ir svarīga loma veselības aprūpes profesionālās izglītības
ietvaros iekļaut pedagoģijas un psiholoģijas zināšanas. Veselības aprūpes nozares
154