saturs - rpiva
saturs - rpiva
saturs - rpiva
- No tags were found...
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
farmācijas ekonomikā var veidot aptuveni astoņus procentus (trīs procenti saistībā ar<br />
klīniskajiem pētījumiem un pieci procenti – saistībā ar zāļu cenu veidošanu).<br />
3. Klīniskajā farmācijā.<br />
Farmakoekonomikas kvantitatīvās piederības klīniskajai farmācijai noteikšanā autore<br />
izvēlējās izmantot izglītības piedāvājumu, ņemot vērā, ka farmakoekonomikas saistība ar<br />
klīnisko farmāciju ir vairāk profesionālā aspektā. Autore izpētīja piecu universitāšu, kas<br />
piedāvā klīnisko farmaceitu maģistra grāda iegūšanas iespēju, mācību programmas, nosakot<br />
farmakoekonomikas īpatsvaru mācību programmās, ņemot vērā farmakoekonomikas apguvei<br />
piešķirto kredītpunktu īpatsvaru kopējā kredītpunktu apjomā (neskaitot diplomdarbu<br />
izstrādāšanai piešķiramos punktus). Iegūtie dati ir atspoguļoti 1. tabulā (sk. 1. tabulu).<br />
Analizējot elektroniskajos resursos pieejamos datus, autore secina, ka Eiropā<br />
vislielākā uzmanība klīnisko farmaceitu sagatavošanai tiek atvēlēta Lielbritānijā, kurā vismaz<br />
sešas universitātes piedāvā mācību programmas klīniskā farmaceita maģistra grāda iegūšanai.<br />
Farmakoekonomikas īpatsvara noteikšanai mācību programmās autore izvēlējās arī trīs<br />
universitātes ārpus Eiropas. Izvēli ietekmēja arī informācijas par kredītpunktu sadalījumu<br />
pieejamība universitāšu mājas lapās, jo ne visas universitātes šādu informāciju elektroniski<br />
ievieto.<br />
1. tabula. Farmakoekonomikas studiju kursu īpatsvars atsevišķu universitāšu<br />
piedāvātajās klīnisko farmaceitu maģistra grāda iegūšanas mācību programmās<br />
(izstrādājusi autore, izmantojot universitāšu avotus )<br />
Universitātes nosaukums Valsts Farmakoekonomikas studiju kursu<br />
īpatsvars procentos no kopējā<br />
kredītpunktu skaita mācību<br />
programmā<br />
1 2 3<br />
Jordānijas Zinātnes un tehnoloģiju universitāte Jordānija 12<br />
(Jordan University of Science & Technology)<br />
Kartinas Tehnoloģiju universitāte<br />
Austrālija 12,5<br />
(Curtin University of Tehnology)<br />
Mančestras Universitāte<br />
Lielbritānija 12,5<br />
(The University of Manchester)<br />
Otago Universitāte<br />
Jaunzēlande 16,7<br />
(University of Otago)<br />
Stretklaida Universitāte<br />
(Strathclyde University)<br />
Lielbritānija 10<br />
1. tabulā iekļautās informācijas sagatavošanai tika izmantoti šādi avoti: Course<br />
Curriculum for the Master Degree in Clinical Pharmacy, 2010; MSc Clinical pharmacy<br />
programme, Curtin University of Technology, 2010; MSc Clinical pharmacy programme, The<br />
University of Manchester, 2010; MSc Clinical pharmacy programme, University of Otago,<br />
2010; MSc Clinical pharmacy programme, University of Strathclyde, 2010.<br />
Ņemot vērā, ka datu izkliede nav nozīmīga, var izdarīt pieņēmumu, ka izvēlētais<br />
pētāmo programmu skaits – piecas – ir pietiekams statistiski ticamas informācijas iegūšanai.<br />
Pamatojoties uz 1. tabulā iekļautajiem rādītājiem, autore pieņem, ka farmakoekonomikas<br />
īpatsvars klīniskajā farmācijā, ievērojot izvēlēto dimensiju, sastāda vidēji 13 procentus.<br />
SECINĀJUMI<br />
1. Stingri ierobežoto resursu apstākļos aktuāls kļūst jautājums par ekonomiskās<br />
pieejas ieviešanu veselības aprūpes sistēmā. Šo jautājumu risināšanai 20. gadsimta 60. gados<br />
pasaulē pievērsās veselības ekonomikas zinātne, un 80. gados tās atzars – farmakoekonomika,<br />
kas, neskatoties uz dažādām pieejām definīcijas veidošanā, pamatā tiek definēta kā veselības<br />
11
Change language