saturs - rpiva
saturs - rpiva
saturs - rpiva
- No tags were found...
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
3. Attiecību veidošanas prasmes: audzināšanas prasmes, kas palīdz veidot veiksmīgas<br />
pedagoģiskās attiecības, kas balstās uz pedagoga komunikācijas, sociāli<br />
emocionālajām un empātijas prasmēm. Ievērojot pedagoga profesionālās ētikas<br />
prasības, skolotājs ieaudzina un attīsta skolēnos morāles un ētikas vērtību izpratni.<br />
Pedagoga autoritāti raksturo pedagoģiska attieksme – labvēlība, pedagoģiskais takts,<br />
uzticība un brīvprātīga atzinība (Geissler, 2006; Van Manen, 1993/2006; Köck, 2008).<br />
4. Skolotāja personības pozitīvās rakstura īpašības: humora izjūta, interesanta personība,<br />
kopta āriene. Profesionālo un personīgo īpašību attīstīšana, personīgās un<br />
pašrefleksijas prasmes (Köck, 2008).<br />
Pētījuma veids ir kvalitatīvi novērtējošs pētījums (Cohen, Manion, et al., 2003;<br />
Scriven, 2007), pētījumam izvēlēta interpretatīvā pētīšanas paradigma (Cohen, Manion, et al.,<br />
2003; Denzin, Ryan, 2007) un izmantotas jauktās pētījuma metodes (Kelle, Erzberger, 2004).<br />
Pētījumam ir 7 posmi – autoritātes attīstības un veidošanās teoriju, kā arī saskarsmes<br />
(mijiedarbības) un komunikāciju teoriju analīze literatūrā un avotos (1. posms), aptaujāti 615<br />
10.–12. klašu skolēni un 143 skolotāji no 8 skolām (2. posms), aptaujāts 21 skolotājs un 51<br />
vecāks, saņemti 159 9.–12. klases skolēnu domraksti (3. posms), fokuss grupas intervija<br />
(4. posms), intervija ar ekspertiem – skolu direktoriem un pieredzējušiem skolotājiem<br />
(5. posms), veikta datu apstrāde un analīze, izmantojot jauktās pētniecības metodes (6. posms)<br />
un secinājumu un ieteikumu izveide (7. posms). Lietotas teorētiskās literatūras analīzes un<br />
empīriskās metodes – datu vākšana (aptaujas, fokuss grupas intervija, daļēji strukturētās<br />
intervijas, skolēnu domraksti), datu apstrādes un analīzes metodes (kvalitatīvie dati apstrādāti,<br />
izmantojot AQUAD 6 programmu – nosakot bieţumu (frekvences), satura analīze;<br />
kvantitatīvie dati apstrādāti izmantojot SPSS 16.0 programmu – frekvences, Kolmogorova-<br />
Smirnova Z tests, Stjūdenta T-tests, Pīrsona korelācija, Kronbaha-Alfa tests).<br />
Pētījuma izlases raksturojums<br />
Lai noskaidrotu, kāda ir skolēnu, skolotāju un vecāku izpratne par skolotāja<br />
autoritāti, laika posmā no 2007. līdz 2010. gadam, tika veiktas vairākas anketēšanas, intervijas<br />
ar skolotājiem, fokusgrupas intervija ar skolēniem un uzdoti jautājumi ekspertiem.<br />
Pētījuma otrajā posmā tika veidota izlase, ģenerālkopas daļa, kura tika atlasīta<br />
analīzei, pēc Klastera jeb ligzdu izlases principiem (Raščevska, Kristapsone, 2000) un,<br />
izmantojot izveidotās aptaujas anketas, aptaujāti 143 skolotāji un 615 skolēni no 8 skolām,<br />
tajā skaitā 3 rajonu skolu un 5 galvaspilsētas skolu 10.–12. klases skolēni.<br />
Tālākajā pētījuma gaitā (trešais posms) radās nepieciešamība iegūt precīzākus datus<br />
par skolēnu, skolotāju un vecāku izpratni par pedagoģisko autoritāti. Tika izveidota<br />
nevarbūtīgā pētījuma izlase pēc ērtuma metodes no divu skolu skolotājiem un vecākiem. Pēc<br />
daudzpakāpju izlases principa, tika izvēlētas divas skolas un anketēts 21 skolotājs, saņemta 51<br />
anketa no aptaujātajiem vecākiem. Anketā tika ietverti tādi jautājumi, kas palīdzētu<br />
noskaidrot mērķgrupas izpratni pat pedagoģisko autoritāti atbilstoši teorētiskajā daļā<br />
izdarītajiem secinājumiem, kā arī izvirzītajiem kritērijiem un rādītājiem. Iegūti 159 skolēnu<br />
domraksti no 9.–12. klases par tēmu, kāds skolotājs ir labs skolotājs, kāds ir autoritāte.<br />
Nākamajā (ceturtajā) posmā tika izveidota daļēji strukturēta intervija, lai precizētu<br />
jautājumus par skolotāju un skolēnu izpratni par pedagoģisko autoritāti. Tika intervēti 3<br />
skolotāji no vienas skolas, veikta fokusa intervija ar 12 šīs pašas skolas skolēniem un piektajā<br />
posmā intervēti 3 eksperti, pieredzējuši skolu vadītāji no daţādām skolām.<br />
Šajā rakstā autore izvēlējusies analizēt piektā posma pētījuma rezultātus – skolēnu<br />
domrakstus.<br />
REZULTĀTI<br />
Piektajā pētījuma posmā četrās skolās, divās Rīgas un vienā rajona centra skolā tika<br />
lūgts skolotājiem (latviešu valodas un klases audzinātājiem) uzdot jauniešiem no 10., 11. un<br />
12. klases uzrakstīt domrakstu par tēmu: „Kāds skolotājs ir vai varētu būt autoritāte<br />
184