saturs - rpiva

RŪTA ĶEMERE
Liepājas Universitāte, Latvija
LATVIJAS SKOLAS AR VALODU SPECIALIZĀCIJU KĀ
DAUDZVALODĪBU VEICINOŠS FAKTORS SABIEDRĪBĀ
KOPSAVILKUMS
Ievads. Rakstā uzsvērta vairāku valodu prasmes nepieciešamība mūsdienu sabiedrībā.
Svešvalodu rezultatīva apguve rada vairāk iespēju indivīdam integrēties daudzkultūru un
daudzvalodu vidē.
Darba mērķis. Pamatot vairāku valodu apguves nepieciešamību, prezentēt rezultātus, kas
parāda jauniešu motivāciju apgūt vairākas svešvalodas un apzināt modernas mācību
metodes, kas dotu iespēju optimizēt svešvalodu kvalitatīvu apguvi Latvijas skolās.
Materiāli un metodes. Rakstā izmantoti primārie, sekundārie un vispārējie avoti: analizēta
teorētiskā literatūra latviešu, vācu, angļu un krievu valodā par daudzvalodības jautājumiem,
kā arī izvērtēti statistikas dati par svešvalodu prasmēm Latvijā. Veikts salīdzinājums ar
valodu apguves tendencēm citās Eiropas Savienības valstīs. Ceturto daļu izmantotās
literatūras sastāda Eiropas Komisijas izdoti dokumenti. Daļa izskatītās literatūras ir Latvijā
veikti pētījumi un projekti. Raksta materiāls ir arī autores veiktās aptaujas skolās ar valodu
specializāciju, konkrēti – Vācu valodas diploma skolās Liepājā, Rīgā un Rēzeknē. Liepājā
aptaujāti ne tikai pamatskolas un vidusskolas posma skolēni, mērķgrupu vidū ir arī skolas
absolventi un vecāki. Lietotās metodes: dokumentu analīze, novērošana, anketēšana,
kvantitatīvās pētījuma metodes.
Rezultāti. Aptauju rezultāti liecina par valodu skolu nozīmi vairāku svešvalodu apguvē:
skolēni, vecāki un absolventi mācības šāda tipa skolās novērtē pozitīvi. Ir reģioni, kas aktīvi
atbalsta daudzvalodību Latvijas izglītībā, atzīstot, ka valodu skolās ir augsti mācību
sasniegumi svešvalodās, un kādreizējie skolu absolventi veiksmīgāk integrējas saimnieciskajā
un kultūras vidē. Apliecinājums tam ir intervijas ar skolu administrāciju, izglītības pārvaldi.
Secinājumi. Daudzvalodība ir viens no galvenajiem līdzekļiem, kas atvieglo komunikāciju un
veido pozitīvu attieksmi pret citām kultūrām. Valodas apguvis pilsonis atvērtā un
demokrātiskā sabiedrībā spēj sevi realizēt, pierādīt savu profesionālo kompetenci,
konstruktīvi konkurējot multikulturālā vidē.
Atslēgas vārdi: daudzvalodība, valodu skolas, integrēta valodu apguve, multilingvisms,
monolingvisms, multikulturālā dimensija
IEVADS
Pētījuma aktualitāte. Civilizācijas attīstība ir diferencēts un nevienmērīgs process.
Katra atsevišķā pasaules reģiona attīstība norit atšķirīgi. To nosaka vēsturiskie, ekonomiskie,
politiskie, sociālie un kultūras aspekti. Saskaroties dažādām kultūrām, katras teritorijas
patstāvību ietekmējuši šai teritorijai neraksturīgi faktori, radot jaunas iezīmes, kas iekļaujas
teritorijas līdzšinējā kultūrvidē. Neviena kultūra nav absolūti identiska savam pirmsākumam.
Notiek kultūru savstarpējā bagātināšanās, un tas ietekmē vajadzību pēc vairāku valodu
apguves, jo valoda ir viena no būtiskākām kultūras sastāvdaļām.
Multilingvisma apstākļos meklējamas inovatīvas pieejas vairāku valodu apguvē.
Mācot svešvalodas, jārunā par paradigmas maiņu: vienas obligātās svešvalodas vietā tiek
apgūtas vismaz divas, svešvalodu neapgūst kā izolētu mācību priekšmetu, bet gan saistībā ar
citām valodām vai izglītības jomām. Apgūstamajā mācību saturā, sadarbojoties dažādu
mācību priekšmetu speciālistiem, iespējams iekļaut informāciju no visām izglītības jomām,
tādējādi izmantojot svešvalodu kā līdzekli un uzsverot tās komunikatīvo aspektu.
131