saturs - rpiva

Domrakstos 75 reizes sastopami kodi (rādītāji zem koda „attiecības” un „personīgās
īpašības”) saprotošs, sapratne, saprast, piedot spējīgs.
„Skolotājs, kurš ir mana autoritāte, ir saprotošs, cilvēcisks, izturas pret skolēniem ar
cieņu.” „Skolotājs autoritāte ir tāds, kuram patiesi rūp savi skolēni, kurš ir saprotošs un vēlas
palīdzēt, ja skolēns to lūdz.” Kāda 11. klases audzēkne atzīstas, ka „skolotājam vajadzētu būt
tādam, kurš spētu veltīt laiku tikai viņai, gan arī tādam, kurš viņu saprot, spēj paţēlot un,
galvenais, uzklausīt.”
„Skolēni bieţi kautrējas atzīt, ka netiek vieni paši galā,” raksta 10. klases skolniece.
Kāda meitene no 11. klases raksta: „Skolotājs, kurš tevi redz diendienā, manuprāt, ir kā otrā
māte vai tēvs, kuram jāsaprot tevi un jāredz, kad tavas acis ir skumjas, jāpainteresējas, kas
tevi nomāc.”
Tādējādi realizējas nepieciešamība kopt dialoga kultūru. Ja skolotājs uzklausa
skolēnu domas un rēķinās ar tām, uzklausa skolēnu kritiku un nezaudē pašsavaldīšanos, atrod
laiku sarunāties ar skolēniem, skolēns jūt skolotāju attieksmi, neviltotu interesi par sevi, un
skolotājs iemanto cieņu un pieķeršanos no skolēnu puses, kas ir viens no skolotāja autoritāti
veidojošajiem faktoriem.
Profesionālā ētika ir skolotāja autoritātes komponents, kas izpauţas savstarpējās
attiecībās.
Īpaša nozīme skolēnu domrakstos ir jautājumiem par skolēna personīgās cieņas
atzīšanu, respektēšanu, uzticību un uzticēšanos.
„Skolotājam jābūt uzticamam, ir labi apzināties, ka es ar skolotāju varu aprunāties
un, ka pārrunātās lietas vēlāk neuzzinās citi”, raksta kāda jauniete no 10. klases.
Pie skolotāja, kuram var uzticēties arī nāk vairāk cilvēku ar vēlmi runāt, ja viņam var
uzticēties un viņa klātbūtnē ir drošāk. (10. klase) „...kuram var pieiet klāt un parunāties un
viņš tevi nenosoda.” „.... lai nebūtu jābaidās uzdot jautājumu...” „Skolotājs, kurš ir sava veida
uzticības persona, cilvēks, kuram bez bailēm var lūgt padomu.” (11. klase)
Skolotāju ētikas princips: Skolotājs neizpauţ un neizmanto viņiem uzticētos vai
citādā veidā iegūtos skolēnu noslēpumus.
Lielu nozīmi jaunieši piešķir skolotāja cieņas pilnai attieksmei pret skolēna
personību un jauniešu vērtībām.
„Neuzskata skolēnus par svešiniekiem un nevērtē sevi augstāk par citiem, nav
aizspriedumu pret skolēna izskatu, respektīvi, stilu.” (11. klase)
„Man ir svarīgi, lai skolotājs respektē skolēnu un ciena, tad arī viņu gribas
respektēt.” (12. klase)
Īpaši asi skolēni domrakstos kritizē skolotājus, kuri paceļ balsi vai kliedz uz
skolēniem. Šādi skolotāji noteikti negūst autoritāti. „Skolotājs nedrīkst aizskart skolēnu un
kliegt uz viņu.” „Man nav nekas pretī, ja skolotājs izsaka kādu ironisku piezīmi, bet nedrīkst
aizskart cilvēku. Skolotājam jārespektē cits viedoklis, nedrīkst prasīt pārbaudījumos to, par ko
skolēnam nav ne jausmas, vai piemēram, kontroldarbos to, kas nav mācīts.” (12. klase)
Viens no skolotāja ētikas principiem – nedalīt savus skolēnus tīkamajos un
netīkamajos.
Kopumā skolēnu domrakstos jūtama atziņa, ka labas, cilvēcīgas attiecības ar
skolotājiem ir veiksmīga, produktīva mācību darba pamatā.
„Ja ar skolotāju izveidojies labs kontakts, nav strīdu, viens otru saprot, tad arī
mācības apgūt ir vieglāk,” atzīst 10. klases audzēkne.
Daudzos skolēnu domrakstos uzsvērta skolotāja personības unikalitātes nozīme
attiecību veidošanā, kas savukārt ir produktīva, laba mācību darba pamatā.
Devītā klase: „Skolotājs ir jauns, jautrs, moderns, saprotošs, aktīvs.”
“Liela nozīme izskatam, jo tas ir pirmais, ko visi ierauga.
187