saturs - rpiva

iepriekšminētos angļu valodā lietotos lietvārdus sarežģīti pārtulkot citās valodās, nelietojot
skaidrojošos īpašības vārdus.
1. attēls. Efektivitātes jēdziena interpretācija veselības aprūpē (izstrādājusi autore, izmantojot
avotus (Haynes, 1999; Kielhorn, Graf von der Schulenburg, 2000, 52))
Klīniskā efektivitāte Funkcionālā efektivitāte Ekonomiskā efektivitāte
(ang. ”efficacy”) (ang. ”effectiveness”) (ang. ”efficiency”)
Vai tas darbojas klīniskajos Vai tas darbojas reālajos Vai tas nodrošina efektīvāku
apstākļos apstākļos resursu izmantošanu
Klīniskā efektivitāte parasti ir augstāka par efektivitāti reālajos apstākļos, jo šajā
gadījumā medikamentozā ārstēšana notiek ideālos pētījuma apstākļos – randomizētajā
klīniskajā pētījumā, kurā līdzestība, mijiedarbība ar citām zālēm un iespējamie blakusslimību
izraisītie efekti tiek stingri kontrolēti. Īpaši liela nozīme atšķirībai starp klīniskajiem
apstākļiem un reālajiem apstākļiem ir pacienta līdzestībai – pacienta spējai un vēlmei sekot
līdzi ārsta norādījumiem arī tajā laikā, kad pacients neatrodas ārstniecības personas tiešajā
uzraudzībā un lieto zāles patstāvīgi. Pētījumi rāda, ka pacienta līdzestība strauji krītas,
palielinoties zāļu lietošanas biežumam, piemēram, lietojot zāles vienu reizi dienā, līdzestība
sasniedz 67%, lietojot divas reizes, tā sasniedz tikai 50%, bet, ja zāles nozīmētas lietošanai
trīs reizes dienā, līdzestība samazinās līdz 44%, un attiecīgi, lietojot četras reizes dienā – līdz
22% (Kielhorn, Graf von der Schulenburg, 2000, 10).
Lai iegūtu pilnīgāku informāciju par pētāmo objektu, zāļu efektivitātes novērtēšana
turpinās arī pēc klīniskā pētījuma noslēguma, iegūstot datus par medikamenta efektivitāti
reālajos ārstēšanas apstākļos jeb funkcionālo efektivitāti. Ņemot vērā resursu ierobežotību,
aktuāls ir jautājums par konkrēta ārstēšanas veida ekonomisko efektivitāti, kuras novērtēšana
medikamentozās ārstēšanas gadījumā atrodas farmakoekonomikas kompetencē.
Farmakoekonomika tiek uzskatīta par veselības aprūpes ekonomikas, kas aizsāka savu
attīstību pasaulē 20. gadsimta 60. gados, zinātnes atzaru, tomēr farmakoekonomikas attīstība
sākās tikai 80. gados.
Farmakoekonomikai tiek piemērotas dažādas definīcijas, piemēram:
1) „farmakoekonomika ir pētījumi, kuru rezultātā tiek novērtēta indivīdu un firmu
uzvedība tirgū attiecībā uz farmaceitisko produktu, pakalpojumu un programmu
izvēli, ņemot vērā ieguldījumu un sagaidāmo ieguvumu apjomus” (Pashos, Klein,
Wanke, 1989);
2) „farmakoekonomika ir farmaceitisko produktu ekonomiskā novērtēšana” (Kobelt,
2002);
3) „farmakoekonomika vērtē farmācijas un farmakoloģijas ekonomiskos aspektus, pētot
un attīstot veselības ekonomikas lomu racionālas farmakoterapijas nodrošināšanā, kā
arī zāļu ietekmi uz veselības aprūpes izmaksām. Farmakoekonomika ietver arī
farmaceitiskas aprūpes un zāļu izrakstīšanas ekonomiskos apsvērumus, īpaši,
izmaksu-ieguvumu vērtības noteikšanu” (Glossary of Frequently Encountered Terms
in Health Economics, 2010).
8