saturs - rpiva

dienas, 5,1% – desmit dienas, 4,1% – septiņas dienas, 3,8% – sešas dienas, 1,4% –
piecpadsmit dienas. Ilgāk par 15 dienām uzturējās 6,5% tūristu. Diemžēl interviju anketas
dizains un ierobežotā aizpildīšanas metodika, neļauj viennozīmīgi noteikt, kura ir ĶNP
apmeklētāju vecuma grupa, kas teritorijā uzturas ilgāk, kā arī tās sadalījumu pēc dzimuma un
pa valstīm.
SECINĀJUMI
1. Ķemeru nacionālā parka (ĶNP) apmeklētāja profils ietver kvantitatīvu informāciju un
datus. Tas dod priekšstatu par ĶNP pašreizējo tirgus segmentu, raksturo ĶNP esošo
tūrisma pakalpojumu patēriņu.
2. ĶNP apmeklētājs ir 21 – 40 gadus vecs vietējais ceļotājs. Nelielā pārsvarā tās ir sievietes,
kuras ceļo grupā ar 1 – 2 ceļabiedriem. Ja ĶNP apmeklētājs ir tūrists, tad tas visvairāk
naudas tērē par naktsmītni ĶNP un tā blakusteritorijā, tur uzturoties aptuveni 2–3 dienas.
Vismazāk naudas tūristi ĶNP tērē par stāvlaukumiem, visretāk izmanto gida
pakalpojumus, visbiežāk dod priekšroku relaksējošai atpūtai kultūrvēsturiskajās vietās un
dabā. Populārākās visu ĶNP apmeklētāju nodarbes ir velobraukšana, putnu un savvaļas
vērošana. ĶNP apmeklētājs atbraucis uz teritoriju ar personīgo vai nomātu transportu,
dodas prom, apmierinātību novērtējot ar 7 – 8 ballēm no 10 iespējamajām.
3. Saglabājas nepieciešamība dziļākai ĶNP mērķauditorijas izpētei kā rakstā analizētajos
kategoriju parametros, tā mediju patēriņā un informācijas ieguvē.
4. Atklāta nākotnē novēršama problēma – iespējas uzlabot apmeklētāju interviju dizainu
(saturu), lai ĶNP apmeklētāja profils būtu pilnvērtīgs un daudzpusīgi lietojams.
Pateicība
Raksta autores izsaka pateicību ĶNP projekta „Parks and Benefits” vadītājai Vitai Caunei par
informācijas sniegšanu un konsultācijām.
VĒRES
1. Caune, V., ĶNP administrācijas projektu vadītāja. Intervijas laikā no 01.11.–30.11.2010.
2. Curl, S. J. (2000). A Dictionary of Architecture and Landscape Architecture 2000.
http://www.encyclopedia.com/doc/1O1-
publicpark.html+public+parks+defination&hl=4&hl=lv&ct=clnk&gl=lv (02.09.2010.)
3. Department of Environment and Conservation NSW (2006). Impacts of Protected Areas on the Regional
Economy of North-East NSW 2006.
http://www.environment.nsw.gov.au/projects/NortheastEconomicStudy.htm (13.11.2010.)
4. Eagles, P. F. J., McCool, S. F., Haynes, C. D. (2002). Sustainable Tourism in Protected areas: Guidelines for
Planning and management. IUCN –The World Conservation Unit.
5. EUROPARC (2010-a). What we are, What we do http://www.europarc.org/what-we-do/our-strategy-
(28.10.2010.)
6. EUROPARC (2010-b). European Charter for Sustainable Tourism. http://www.europarc.org/what-wedo/european-charter-for
(12.09.2010.)
7. European Charter for Sustainable Tourism in Protected Areas (2010). Frequently Asked Questions.
http://www.european-charter.org/about-the-charter/frequently-asked-questions (26.10.2010.)
8. Grizāne, T., Mihejeva, L. (2010). The Economics of Rural Heritage Parks; Willingness to Pay. European
Integration Studies, No 4, Kaunas: KTU, p. 91–96.
9. Intervijas ar Vitu Cauni – projekta „Parks & Benefits” vadītāju (07.07.2010.–25.11.2010.).
10. IUNC (2010). About IUNC / WCPA.
http://www.iucn.org/about/union/commissions/wcpa/wcpa_overview/wcpa_about/ (05.09.2010.)
11. Ķemeru jaunumu portāls (2010). Baltijas aizsargājamo dabas teritoriju pārstāvji vienojas par sadarbību
ilgtspējīga tūrisma attīstības veicināšanā. http://www.kemeri.lv/baltijas-aizsargajamo-dabas-teritorijuparstavji-vienojas-par-sadarbibu-ilgtspejiga-turisma-attistibas-veicinasana/
(03.11.2010.)
12. Latvijas Vēstnesis (2010-a). LR Likums „Par Īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”.
http://www.likumi.lv/doc.phpid=59994 (20.11.2010.)
21