saturs - rpiva

sev ierastā vidē – angļu valodas kabinetā, intervētājs centās radīt atmosfēru, kas mudinātu
respondentus atklāti un pārdomāti atbildēt uz jautājumiem, tika lietotas sarunvalodas frāzes,
jautājumi tika izskaidroti. Visi astoņi intervijas dalībnieki piedalījās sarunā; ja kāds intervijas
dalībnieks aktīvi neizteica savu viedokli, intervētājs aicināja izteikt savas domas par
apspriesto jautājumu.
Skolēni pastāstīja, kādi ir viņu mērķi angļu valodas apguvē, minot komunikāciju kā
galveno, taču papildinot to ar angļu valodas prasmju nepieciešamību turpmākās studijās un
darbā. Skolēni mācās sevi novērtēt un atzīst, ka pašvērtējums lielākoties sakrīt ar skolotāja
vērtējumu. Skolēni atzīst, ka skolotājam būtu jālabo visas skolēnu kļūdas, bet tas jādara
taktiski, tā, lai tas neaizskartu skolēnu pašcieņu. Runājot par mājas darbu labošanu, skolēni
domā, ka skolotājam nav jālabo visi rakstiskie mājas darbi, var būt individuāli gadījumi, kad
tas jādara, lai uzlabotu skolēnu sniegumu. Turklāt, skolēni uzskata, ka viņiem pašiem ir
jāizrāda iniciatīva un jājautā skolotājam, ja mājas darbā kaut kas bija neskaidrs. Kopumā
skolēni izprot, kā skolotājs vērtē viņu sniegumu, taču precīzi vērtēšanas kritēriji skolēniem
nav zināmi.
Video intervijā skolēni pauda gatavību, ja nepieciešams, pašiem izvēlēties mācību
grāmatu vai citus mācību līdzekļus, ja skolotāja izvēlētā grāmata liekas viņiem nepiemērota.
Divos no apskatītajiem gadījumiem, skolēni tā arī dara. Skolēni atzīst, ka mācīties var arī no
citiem mācību līdzekļiem, ja ir zināms, kas tieši jāapgūst. Skolēni vēlas izvēles brīvību arī
izvēloties savus mācīšanās paņēmienus. Skolēni uzskata, ka ir labi, ja skolotājs iesaka, kā būtu
jāmācās, bet neuzspieţ savu gribu. Skolēni grib paši sev izvēlēties mācīšanās paņēmienus.
Sprieţot pēc respondentu sniegtajām atbildēm, var secināt, ka vidusskolā skolēni ir
gatavi mācīties patstāvīgi un skolotājiem jādod iespēja viņiem to darīt. Pamatojoties uz veikto
pētījumu, var izdarīt secinājumu, ka, skolotājam, sadarbojoties ar skolēnu, sekmīgi var
attīstīties skolēnu patstāvīgās mācīšanās prasmes, jo respondenti – skolēni bija 10. klases
skolēni, kas mācību gada laikā bija mācījušies angļu valodu, izmantojot portfolio mācīšanās
paņēmienu, kas mudināja viņus izprast savu mācīšanās stilu, mācīties izvirzīt mērķus,
organizēt savu laiku un izvēlēties sev piemērotus mācīšanās paņēmienus.
Pētījums tiek turpināts, lai precīzāk noteiktu skolotāju attieksmi pret skolēnu
patstāvīgās mācīšanās prasmju attīstību mācību procesā. Turpmāk var tikt veikts pētījums, lai
noteiktu konkrētā mācību priekšmeta patstāvīgo mācīšanās prasmju ietekmi uz patstāvīgām
mācīšanās prasmēm citos mācību priekšmetos, t. i., noteikt patstāvīgo mācīšanās prasmju
transformācijas iespējas un līmeni.
SECINĀJUMI
1. Sabiedrībai kļūstot par informācijas un zināšanu sabiedrību, mainās arī izglītības
paradigma. Arvien nozīmīgākas kļūst skolēnu patstāvīgās mācīšanās prasmes.
2. Mācību vide, kur valda savstarpēja cieņa un uzticēšanās, un kur skolotājs nepārtraukti
paaugstina savu kvalifikāciju, veicina skolēnus uzņemties atbildību par savu
mācīšanos, nosakot mācīšanās mērķus un izvēloties piemērotākās metodes.
3. Skolēnu patstāvīgās angļu valodas mācīšanās prasmes veidojas, skolotājam
sadarbojoties ar skolēnu. Skolotājs ar savām zināšanām par valodas mācīšanās
teorijām, sociāli kognitīvo teoriju un sociālo konstruktīvismu, rada apstākļus skolēna
izpratnei par to, kā viņš/-a mācās.
4. Skolēni ir gatavi, attīstot pašregulācijas prasmes, veidot un nostiprināt patstāvīgās
mācīšanās prasmes. Katrs skolotājs savā mācību stundā līdzās konkrētā mācību
priekšmetā apgūstamajām prasmēm var veicināt patstāvīgās mācīšanās prasmju
pilnveidi.
5. Viens no mācīšanās paņēmieniem, kas veicina angļu valodas patstāvīgās mācīšanās
prasmju veidošanos, ir portfolio mācīšanās paņēmiens, jo, to izmantojot, skolēni
43