saturs - rpiva

ILUTA BĒRZIŅA, TAMĀRA GRIZĀNE
Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Latvija
ĶEMERU NACIONĀLĀ PARKA APMEKLĒTĀJA PROFILS
KOPSAVILKUMS
Ievads. 2010. gadā Ķemeru nacionālā parka (ĶNP) administrācija iesaistījās starptautiskā
projektā „Parks & Benefits”. Mērķis – iegūt Eiropas ilgstpējīga tūrisma hartas sertifikātu,
kas apliecina, ka attīstība tiek plānota zinoši, pārdomāti, līdzsvaroti.
Darba mērķis. Definēt ĶNP apmeklētāja profilu, kas izriet no tūrisma piedāvājuma
patērētāju analīzes, balstoties uz 2010. gadā tūrisma sezonā veiktās ĶNP apmeklētāju
aptaujas datiem.
Materiāli un metodes. Metožu izvēlē apzināta apmeklētāja profila noteikšanas prakse
pasaulē – Austrālijā, ASV un Eiropā (Somijā), kas pieejama globālajā tīmeklī. Darbā
izveidota un adaptēta individuāla pieeja, kas ietver daļu no apzinātajiem un raksturotajiem
labās prakses paraugiem – vērtēšanas kritēriju un parametru atlase, tiem atbilstošu lielumu
piemērošana, apkopošana un analīze.
Rezultāti. Pētījuma rezultāti atbilst Morgana (Austrālija) datu interpretēšanas modelim –
„informācijas apkopojums” un „uzvar parametra biežums”, kura kritēriju kategorijas ietver
apmeklētāju demogrāfijas, attieksmes un aktivitāšu raksturlielumus. Noteikts, ka ĶNP
raksturīgākais apmeklētājs ir 21–40 gadus vecs vietējais ceļotājs. Nelielā pārsvarā tās ir
sievietes, kuras ceļo grupā ar 1–2 ceļabiedriem. Ja ĶNP apmeklētājs ir tūrists, tad tas
visvairāk naudas tērē par naktsmītni ĶNP un tā blakusteritorijā, tur uzturoties aptuveni 2–3
dienas. Vismazāk naudas tūristi ĶNP tērē par stāvlaukumiem, visretāk izmanto gida
pakalpojumus, visbiežāk dod priekšroku relaksējošai atpūtai kultūrvēsturiskajās vietās un
dabā. Populārākās visu ĶNP apmeklētāju nodarbes ir velobraukšana, putnu un savvaļas
vērošana. ĶNP apmeklētājs atbraucis uz teritoriju ar personīgo vai nomātu transportu, dodas
prom, apmierinātību novērtējot ar 7–8 ballēm no 10 iespējamajām.
Secinājumi. Noteiktais ĶNP apmeklētāja profils dod priekšstatu par pašreizējo tirgus
segmentu, raksturo esošo tūrisma pakalpojumu patēriņu. Saglabājas nepieciešamība dziļākai
ĶNP mērķauditorijas izpētei, jo atklāta nepieciešamība uzlabot apmeklētāju interviju saturu.
Atslēgas vārdi: nacionālais parks, kultūrvēsturiskais parks, apmeklētāja profils
IEVADS
Balstoties uz Apvienoto Nāciju Vides programmas Pasaules Saglabāšanas
Monitoringa centra (UNEP-WCMC) un Pasaules Aizsargājamo teritoriju komisijas (WCPA)
datiem, pasaulē ir 3881 Nacionālie parks (NP), no kuriem Eiropā atrodas 359, t. sk., Eiropas
Savienībā (ES) 27–182. Starp Latvijas četriem NP ir arī Ķemeru nacionālais parks (ĶNP)
(UNEP, 2010; WCMC2000, 2010; IUNC, 2010). NP ir plaši apvidi, kuros ietverti nacionālas
nozīmes izcili dabas veidojumi, cilvēka darbības neskartas un maz pārveidotas ainavas un
kultūrainavas, biotopu daudzveidība, kultūras un vēstures pieminekļu bagātība un kultūrvides
īpatnības (Latvijas Vēstnesis, 2010-a). NP teritorijās, t. sk., ĶNP, ietilpst ne tikai citas
aizsargājamas dabas teritorijas, bet arī kultūrvēsturiskie parki, kas ir aizsargājams Latvijas
kultūras mantojums. Pavisam Latvijā to ir vairāk kā tūkstotis (Grizāne, Mihejeva, 2010).
Kultūrvēsturiskie parki ir „brīvdabā ierobežota telpa ar dabas, kultūras un vēstures resursiem,
kas baudāmi vizuāli un ir piemēroti atpūtai. Tie ir tūrisma vērtība” (Curl, 2000).
Latvijas NP pārvalda LR Dabas aizsardzības pārvalde (DAP). DAP ir sešas
teritoriālās struktūrvienības, t. sk., ĶNP administrācija (LR DAP, 2010-a).
14