saturs - rpiva

„Daudzvalodība un izglītība” (Eiropas daudzvalodības hartas projekts, 2005, 10–11) minēti
galvenie aspekti, kas nepieciešami jaunu valodu apguvei mūža garumā:
1. uzsvērt agrīnas moderno valodu apmācības pozitīvo ietekmi uz dzimtās valodas
prasmi un citiem mācību priekšmetiem (arī eksaktajiem priekšmetiem);
2. izdarīt secinājumus par to, ka izglītības sistēma, kas nenodrošina rezultatīvu agrīnu
moderno valodu apmācību un mūžizglītību, rada iespēju nevienlīdzībai;
3. papildus dzimtajai valodai izstrādāt divu moderno valodu agrīnu apguvi, kas kā
uzdevums 1995. gadā izvirzīts arī ES „Baltajā grāmatā „Mācīšana un mācīšanās –
ceļā uz kognitīvu sabiedrību” Weißbuch zur allgemeinen und beruflichen Bildung.
Lehren und Lernen. Auf dem Weg zur kognitiven Gesellschaft, 1995, 62)
4. nesākt moderno valodu apguvi ar visizplatītāko svešvalodu – t. i. agrīnā apguve
nebūtu jāsāk ar angļu valodu, izņemot gadījumus, kad tas ir nepieciešams;
5. piemērot inovatīvas pedagoģiskās metodes;
6. rast iespēju vienas izglītības ietvaros secīgi vai paralēli apgūt divas vai vairākas
valodas; paplašināt valodu un kultūras apmaiņas iespējas;
7. veicināt pasniedzēju starptautisko mobilitāti; labāk sagatavot pasniedzējus
daudzvalodībai, kultūru daudzveidībai; ieviest valodu apguvi visās augstākajās
izglītības iestādēs un izstrādāt konkrētus daudzvalodu apmācības kursus, ievērojot
valodu prasmes līdzsvaru;
8. attīstīt pašmācības un pašnovērtēšanas kultūru (Eiropas daudzvalodības hartas
projekts, 2005, 10–11).
Arī Latvijai atbilstoši savai politiski ekonomiskajai un kultūrvēsturiskajai situācijai
būtu jāizvēlas prioritārie uzdevumi, kuru īstenošana nodrošinātu tās iedzīvotājiem dzīves
kvalitāti, kas nozīmētu progresu salīdzinājumā ar dzīvi iepriekšējos gadu desmitos. Visiem
pilsoņiem dzīves darbības laikā ir iespējams apgūt svešvalodas – tās saklausīt, saprast, mācīt
un mācīties. Uz to mudina EK ziņojums „Valodu apguves un daudzveidības veicināšana.
Darbības plāns 2004.–2006. gadam.” (Mitteilung der Kommission an den Rat, das
europäische Parlament, den Wirtschafts- und Sozialausschuss und den Ausschuss der
Regionen. Förderung des Sprachenlernens und der Sprachenvielfalt: Aktionsplan 2004 –
2006, 13).
Arī starptautisko kongresu materiāli sniedz informāciju par daudzvalodību izglītībā.
Starptautiskās izglītības organizācijas 4. pasaules kongresā 2004. gada jūlijā tās prezidente
Marija Futrela atgādināja, ka „bērnu saprāts ir katras nācijas lielākais dabiskais resurss.
Intelektuālā kapitāla nenovērtēšana ir ļoti bīstama” (Futrell, 2004, 2).
Panākt izglītības lomas pietiekamu novērtējumu visās pasaules valstīs, t. sk. Latvijā,
ir svarīgs uzdevums, kas izriet no demokrātiskās un humānās paradigmas un orientēts uz
personības veselumu un neatkārtojamību. Šī virzība izglītībā atšķiras no masveida,
nediferencētas vai viduvējību izglītošanas, bet gan tiecas uz kvalitāti, uz „elitārisma”
iezīmēm. Atzīstot, ka laba pilsoniskā izglītība 21. gadsimtā nozīmē uz skolēnu vērstu, viņa
vajadzībām un pieredzei, kā arī kopējam sociālajam kontekstam atbilstošu programmu, ir
jādomā, kā līdzsvarot pieeju, kas zināmā mērā „atražo” esošo sociālo un politisko situāciju, ar
jaunas, labākas, demokrātiskākas sabiedrības veidošanas ideāliem, kuri vienmēr ir bijuši
izglītības sistēmas reformu jēga un saturs (Catlaks, 2008, 26). Demokrātiskas sabiedrības
tieksmi izglītojoties progresēt, pacelties pāri situācijai, kad valsts sevi tikai formāli un
tradicionāli „atražo” – šādu tendenci var uzskatīt par elitāru. Tomēr viena no Stratēģiskās
analīzes komisijas dzīves kvalitātes pētījuma spēcīgākajām pusēm Latvijā ir mērķtiecīga
indivīda rīcībspējas un praktiskās darbības ideju izvirzīšana priekšplānā (Dzīves kvalitāte
Latvijā, 2006, 8). Tas nav iespējams bez kvalitatīvas izglītības, kas bieži vien tiek apgūta
skolās, kur tiek piedāvāta ne tikai vispārējā obligātā izglītība, bet padziļināti arī kāds no
konkrētās mācību iestādes prioritārajiem mācību priekšmetiem, kā svešvaloda. Tātad skolas
135