saturs - rpiva

Taču šeit slēpjas arī draudi, jo sasniegtais var neatbilst gaidām. Tādēļ ļoti svarīgs ir
skolotāja atbalsts, kas profesionāli skaidros, ka, mainot mācīšanās paņēmienus vai saņemot
palīdzību, skolēns varēs sasniegt mērķi. Tad, kad skolēns būs pārvarējis sastaptās grūtības,
ievērojami palielināsies viņa pašticība, ko var definēt kā skolēna ticību tam, ka viņš spēj veikt
kādu konkrētu darbību, lai sasniegtu savu mērķi (Schunk, 2007). Pašticība veidojas kā
rezultāts kādu mērķu sasniegšanā, tādējādi sniedzot cilvēkam iespēju izprast un izvērtēt savas
spējas un īpašības. Skolēniem ar zemu akadēmisko sniegumu un pašticība var būt zema, tādēļ
īpaši svarīgi šādos gadījumos ir palīdzēt attīstīt pašregulāciju, pilnveidojot prasmi izvirzīt
atbilstošus mērķus. Pašticību raksturojošs lielums ir atkarība no mācīšanās kritērijiem, nevis
no normatīviem vai citiem kritērijiem. Piemēram, skolēni vairāk novērtē, cik labi viņi prot
rakstīt eseju atbilstoši savām spējām, nevis, vai viņi to prot darīt labāk nekā klasesbiedri
(Locke, Latham, 2005). Apmierinājums par mērķa sasniegšanu nav atkarīgs no tā, cik augsts
ir bijis mērķis. Katram skolēnam ir savi mērķi, un apmierinājums ir atkarīgs no tā, kā šie
konkrētie mērķi tiek sasniegti. Skolotāja uzdevums – palīdzēt sasniegt izvirzītos mērķus,
izmantojot atbilstošus mācīšanās paņēmienus. Mācīšanās prasmju pilnveides pamatā ir
skolēnu izpratne par to, kā viņi mācās – kādas ir kļūdas mācīšanās procesā un kur viņi gūst
panākumus.
Viens no mācīšanās paņēmieniem, ko var sekmīgi izmantot, apgūstot patstāvīgās
angļu valodas mācīšanās prasmes, ir portfolio veidošana. Portfolio var veidot daţādās formās,
tas var aptvert daţādu laika posmu, taču katra skolēna portfolio:
jābūt visiem skolēna darbiem, kas veikti attiecīgajā laika posmā;
jāatspoguļo patstāvīgais mācību darbs;
jābūt skolēna pašvērtējumam un skolotāja izvērtējumam.
Portfolio veidošanai jābūt mērķtiecīgai, tai jāatspoguļo skolēna mācīšanās process,
sasniegumi, portfolio ir jāsniedz iespēja skolēnam un skolotājam vērot skolēna izaugsmi, kas
atspoguļojas pašvērtējumā, klases biedru un skolotāju vērtējumā. Lai veiktu objektīvu
vērtēšanu, ir jābūt zināmiem vērtēšanas kritērijiem.
Skolēna portfolio veidošanas sākumā būtu jāmudina skolēnu domāt par savām
vēlmēm angļu valodas apguves procesā, skolēns izvērtētu savas stiprās un vājās puses, kā arī
noteiktu savus īstermiņa mērķus. Skolotājs mudina skolēnus analizēt, kā viņi mācās, kad
viņiem ir bijuši panākumi mācībās, kādas metodes viņi tad ir izmantojuši, ko viņi ir darījuši
vai nedarījuši tad, kad nav veiksmīgi mācījušies (Schunk, 2007).
Skolēnam jāzina, kas no viņa tiek sagaidīts. Tādēļ skolotājs iepazīstina ar
apgūstamajām tēmām, bet skolēns pats izvēlas, kas viņam būtu jāapgūst, kā un kad viņš to
darīs. Tādā veidā skolēns netiek ierobeţots laikā un telpā, jo viņš var izvēlēties pabeigt darbu
mājās, kā arī iespējams, ka skolēnam būs vajadzīga papildus informācija vai konsultācija.
Skolēnam tiek dota iespēja pašam konstruēt savas zināšanas, jo, mācoties patstāvīgi,
skolēns spēj integrēt jauno informāciju jau esošajās zināšanās. Sastopoties ar grūtībām,
neizpratni, skolēns uzdod jautājumus skolotājam un saņem individuālu konsultāciju. Tādā
veidā skolotājs tiešām māca un skolēns mācās, jo mācīšanās nav tas pats, kas atcerēšanās; tas
ir aktīvs process, kura laikā notiek nozīmes izprašana (meaning-making). Tikai tā informācija,
kuru skolēns ir strukturējis un organizējis, var tikt saglabāta ilgtermiņa atmiņā un vēlāk
izmantota dzīves situācijās. Un šo organizēšanas procesu var veikt, aktīvi darbojoties, nevis
tikai klausoties (Petty, 2004). Tradicionālā mācību procesā skolotājs var izmantot daţādus
mācību metodiskos paņēmienus, bet nevar būt pārliecināts, ka mācīšana ir bijusi sekmīga un
skolēns ir konstruējis pats savas zināšanas. Iespējams, ka mācību stundas temps ir bijis par
ātru, un skolēns nav spējis sekot līdzi vai, gluţi pretēji, skolēnam kļuvis garlaicīgi, jo viņš jau
iepriekš apguvis attiecīgās zināšanas un prasmes. Abos gadījumos mācību stundā mācīšanās
nav notikusi.
40