saturs - rpiva

īstermiņa un ilgtermiņa, viendimensijas un daudzdimensiju rādītāju analīzē, kas var dot grafisko
risinājumu, jo pārvērš vienas dimensijas rādītājus trajektorijā. Līdz ar to var konstatēt vispārējas
tendences, ko var ietekmēt gan sezonalitāte, gan saules un mēness cikli, gan dažādi citi blakus
faktori.
Caterpillar – SSA kā analīzes metodi veic četros posmos: pirmajā posmā tiek ievadīta
visa vēsturiskā statistiskā informācija, tiek veidots svarīgs parametrs – L, ko sauc par loga
garumu. Otrajā posmā notiek vērtības sadalīšana un trajektorijas matricas izveidošana:
īpašvērtības sakārtojot dilstošā secībā pēc to lieluma. Pirmie divi programmas posmi tiek saukti
par sadalīšanas stadiju. Nākamie divi darbības soļi pieder rekonstrukcijas stadijai. Trešajā posmā
solis tiek sadalīts elementārās matricas vairākās grupās un summēts matricas katrā grupā.
Rezultātā veidojas pārstāvniecības trajektoriju matricas kā summa no vairākām izrietošām
matricām: mYYX. Pēdējā posmā iegūst sadalīšanas stadijai papildinošās komponentes. Rezultāts
ir: paplašināta vēsturiskā statistiskā informācija (vesels skaitlis) ar papildu parametru, kas ietver
blakusfaktoru informāciju un ir regulējošs un prognozējošs attiecībā uz nākotni.
Mathcad metode ir sarežģītāka. Statistiskie dati par iepriekšējiem periodiem tiek grupēti
matricas formā. Veicot prognozi, jāizvēlas tāda funkcija, kura pēc mazāko kvadrātu metodes var
maksimāli tuvu interpretēt statistiski vēsturiskos datus, tos iekodēt un dot skaitlisku prognozi
attīstībai nākotnē.
Lai varētu prognozēt tik nopietnu rādītāju kā Latvijas ekonomikas izaugsmi:
- svarīgi izvēlēties visatbilstošākos kritērijus (IKP uz vienu valsts iedzīvotāju,
pievienotā vērtība, IKP pieaugumu, bezdarba līmeni, nodarbinātības līmeni u. c);
- Caterpillar un Mathcad metodes var rosināt pievērsties viena vai otra rādītāja
tendenču analīzei, bet tikai cilvēku mērķtiecīga rīcība un darbība uzņēmumu/valsts
ekonomiku novedīs pie konkrētiem rezultātiem;
- lai izlīdzinātu laika rindas un iegūtu atzīstamu rezultātu, vēsturiskajai informācijai
jābūt vismaz par divas reizes garāku periodu nekā nākotnes tendencēs
prognozējamajam laikam.
Latvijā centrālās statistikas pārvaldē informācija par IKP uz vienu Latvijas iedzīvotāju
iegūta par laika periodu no 1995. gada līdz 2010. gada 2. ceturksnim ieskaitot (CSP, 2010) (sk.
2. attēlu).
2. attēls. IKP uz vienu iedzīvotāju par laika periodu no 1995.–2010.gadam
(CSP, 2010)
9
8
7
6
5
4
3
2
1
0
1995 1997 1999 2001 2003 2005 2007 2009
IKP
(2000.g.cenās,
miljardos Ls)
54