saturs - rpiva

SECINĀJUMI
1. Vairāku valodu prasme ir priekšrocība, kas bagātina katru pilsoni un sabiedrību.
Daudzvalodība ir viens no galvenajiem līdzekļiem, kas atvieglo komunikāciju, palīdz
atšķirīgajām Eiropas kultūrām sadarboties un tiekties pēc kopējiem mērķiem visās
dzīves darbības jomās.
2. Pozitīva attieksme pret visām kultūrām, ko pārstāv multikulturālisma piekritēji, ir
būtiska, mācot vairākas svešvalodas. Tās rezultātā veidojas cieņa pret savu dzimto
valodu un citām valodām, spēja objektīvi novērtēt lēmumus ekonomiskajā, sociālajā,
politiskajā un ekoloģiskajā jomā.
3. Katras valsts nacionālais intelektuālais kopprudukts nosaka nepieciešamību pēc
kvalitatīvas izglītības. Valodas apguvušam jaunietim atvērtā un demokrātiskā
sabiedrībā ir lielākas iespējas sevi realizēt, pierādīt savu profesionālo kompetenci.
4. Skolas ar valodu specializāciju (kā Vācu valodas diploma skolas) jau šodien
nodrošina 2–3 svešvalodu apguvi, pateicoties mērķtiecīgi veidotiem mācību plāniem
un inovatīvai pieejai valodu izglītībā. Pilnveidojot svešvalodu mācību modeli,
iespējams paaugstināt vairāku valodu apguves kvalitāti.
5. Mudinot jauniešus pēc iespējas agrāk uzsākt mācīties svešvalodas un apgūt vairākas
svešvalodas noteiktā secībā, skolotāji palīdz jauniešiem kļūt atvērtākiem pret
atšķirīgām kultūrām un apgūt valodas vecumā, kad bērns tās vislabāk uztver.
6. Daudzvalodības apstākļos svarīga ir pāreja uz netradicionālu mācību procesa
organizēšanu svešvalodā, kas atbilst paradigmas maiņai no valodas izolētas apguves
uz tās integrētu apguvi. Tas saistīts ar tādu jautājumu risināšanu kā svešvalodu
mācību modeļa pakāpeniska optimizācija, modernas materiālās bāzes nodrošināšana,
pedagogu kvalifikācijas radoša pilnveide.
7. Multikulturālā izglītība neattiecas tikai uz valodu mācībām, tā mērķtiecīgi jāiekļauj
arī pārējās piecās izglītības jomās, kā „Matemātika un datorika”,„Sports un veselība”,
„Dabaszinātnes”, „Sociālās zinātnes”, „Māksla”.
VĒRES
1. Apine, I. (2001). Multikulturālisms pasaulē un tā piemērotība Latvijai. Latvijas Vēsture, Nr. 4, (44)
Rīga, 52.–57. lpp.
2. Beikers, K. (2002). Bilingvisma un bilingvālas izglītības pamati. Nodaļa „Multikulturālisms un
antirasisms”. Rīga, 7 lpp. http://www.dialogi.lv/pdfs/baker_lv.pdf/ (10.07.2010).
3. Catlaks, G. (2008). Pilsoniskā izglītība starptautiskā perspektīvā: diskursa vērtējums 21. gs sākumā.
Izglītības pētījums. Rīga: Latvijas Valsts Prezidenta Stratēģiskās analīzes komisija, 26. lpp.
4. Dzīves kvalitāte Latvijā. (2006). Rīga: Zinātne. http://www.saki.lv/ risinajumi/zinojumi/126-dzveskvalitte-latvija/
(10.07.2010).
5. Eiropas Daudzvalodības konference Parīzē 2005. gada 24. un 25. novembrī - Eiropas Daudzvalodības
hartas projekts. (2005). 12. lpp. http://51959387.fr.strato-hosting.eu/ plurilinguisme/images/ EMILIE
pētījumu projekts. Starpkultūru izglītība Latvijā. (2009). Latvija, 4. lpp. http://emilie.eliamep.gr/wp
6. EMILIE pētījumu projekts. Starpkultūru izglītība Latvijā. (2009). Latvija, 4. lpp.
http://emilie.eliamep.gr/wp-ontent/uploads/2009/11/ emilie_education_policy_ brief_ latvia_lv.pdf/
(10.06.2010).
7. Fjelds, S. E. (1998). No parlamenta līdz klasei. Ceļš no likumdošanas līdz labai skolai. Rīga: Rīgas
pilsētas skolu valde, 72 lpp.
8. Ķemere, R. (2005). Optimāla svešvalodu mācību modeļa izveide Vācu valodas diploma skolās.
Maģistra darbs. Rīga: RPIVA,128 lpp.
9. Mitteilung der Kommission an den Rat, das europäische Parlament, den Wirtschafts- und Sozialausschuss
und den Ausschuss der Regionen. Förderung des Sprachenlernens und der Sprachenvielfalt:
Aktionsplan 2004–2006 (2004–2006), 32 lpp. http://eur-lex.europa.eu /LexUriServ/ LexUriServ.douri=
COM: 2003: 0449: FIN: DE: PDF/ (10.06.2010)
10. Mūsdienīga sabiedrība - multikulturāla sabiedrība. Projekts: Skolotājs starpkultūru telpā. (2008). Rīga:
Latviešu valodas aģentūra, 53. lpp. http://www.lvava.gov.lv/bildes/DARBA_BURTNICA_LVA.pdf/
(02.08.2010.)
140