Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas

Juris Rozītis
DISH RAG
Fragments no topošā romāna displaced
Person jeb Kāda latvieša stāja svešumā.
Jūlijam Vēzim allaž bija tāda sajūta, ka citi
zina vairāk nekā viņš. Ne jau, ka viņš sevi
uzskatīja par dumju, bet viņam likās, ka ir
visādas jomas, kuru noslēpumi viņam nav
vēl bijuši uzticēti jeb kurus viņš pats vēl nav
atklājis. Viņš juta, ka viņa mūžs tikai īsti sāksies,
kad viņš būs apguvis šīs zināšanas. Viņš
vēl nebija gatavs tā pa riktīgam sākt dzīvot.
Viņš vēl joprojām bija ārpusnieks tik daudzās
lietās.
Angļu valodu viņš ļoti labi pārzināja. Viņš parasti
bija starp trim labākajiem skolniekiem
klasē šajā priekšmetā. Bet reiz, kad skolas
klase brauca ekskursijā uz Tasmāniju, un viņš
ar biedriem staigāja pa Hobartas ielām, viņi
iegāja suvenīru veikaliņā, kur viņš meklēja
dāvanu Mammai. Tur viņš ieraudzīja trauku
dvieļus, kam uzdrukāta Tasmānijas karte ar
bildītēm – ar dažādiem tur atrodamiem dzīvniekiem,
putniem, stādiem un zivīm. Viņš vēl
bija tajā vecumā, kad nebija pieradis veikalos
pats iepirkties, vienīgi jau ierastos skolnieku
našķus: milkshake, ice cream spider, saldējumus,
limonādes, bombongas, košļājamgumiju,
fish and chips un pat cigaretes, bet šādā
veikalā iepirkties – tas bija kaut kas jauns.
Pēkšņi viņš nevarēja iedomāties, kā angļu valodā
sauc trauku dvieli! Viņš rādīja ar pirkstu
un teica, ka viņš vēlētos vienu tādu dish-rag,
šķīvju lupatu. Viņa biedri sāka smieties. Viņš
to izvērta par joku, it kā tēlotu kādu angļu
lordu, kurš, būdams pārāks par šādiem ikdienišķiem
priekšmetiem, nevarēja taču atcerēties,
kā katrs mazākais sūdiņš saucas.
___________________________
Londonā, Anglijā, dzimušais Juris Rozītis drīz vien
nonāk Austrālijā, kur darbojas austrāliešu un trimdas
latviešu teātros, pēcāk pārceļas uz Zviedriju.
Teātrī izrādītas viņa lugas Kurbads (1973), Varbūtības
(1976) un pēc Blaumaņa un Brigaderes darbu motīviem
veidotā Raudupiete (1982). Latviešu trimdas
gaitas atspoguļotas godalgotā romānā Kuņas
dēls (1995). Angliski atdzejo Belševicas, Ziedoņa,
Čaka, Skujenieka, Soduma, Kronberga dzejdarbus.
Stokholmas U. iegūst filoloģijas doktora grādu (2005).
Sērijā Stockholm Studies in Baltic Languages (Acta
Universitatis Stockholmiensis) publicēta viņa grāmata
Displaced Literature: Images of Time and Space in
Latvian Novels Depicting the First Years of the Latvian
Postwar Exile (2005) – skat. Jāņa Krēsliņa juniora un
Lalitas Muižnieces recenzijas JG243(2005):59-60 un
250(2007):64-65.
Juris Rozītis trimdas Latviešu 5. Jau-
n atnes kongresa laikā „Straumēnos”,
Anglijā (1981).
Viņš aptvēra, ka, lai gan viņa angļu valoda,
rakstot rakstu darbus par vēsturi, literatūru,
rakstot rakstus skolas avīzei, bija daudz
labāka par viņa biedru valodu, lai gan viņš
noteikti angļu gramatiku labāk izjuta nekā
viņi un lai gan viņa vārdu krājums par abstraktām
lietām bija lielāks, tomēr bija tik
daudz vārdu ikdienas jomās, ko viņš vienkārši
nezināja vai, ja zināja, tad vienkārši nebija
pieradis tos lietot.
Ikdienas dzīve viņam norisa tikai latviešu valodā.
Kā angliski sauc trumuli, kastroli, galodu,
sietiņu, pavārnīcu, piltuvi, ģelzīti, putojamo
aparātu, topflapfenu, gaļas veseri, liekšķeri
viņš nezināja. Šis bija vesels lauks, kur
citiem – viņa klases biedriem – bija zināšanas,
kas viņam bija liegtas.
Tāpat bija zināmi ēdieni, ko Vēžu ģimene
nekad neēda, bet kas austrāļu ģimenēs bija
ierasti. Austrāļu meat pie un Cornish pastie
jau viņš bija sen apguvis un mīlēja, bet kad
viņa biedri runāja par broccoli, zucchini vai
tripe un kas no tiem katram garšoja vai negaršoja,
tad viņam bija jāklusē vai jāizliekas,
ka viņš saprot. Tādas vielas Vēžu ģimenes
ēdienu kartē neietilpa.
Arī vēlāk augu, stādu, sēņu, putnu un zivju
vārdi bija tie, kas viņam radīja vislielākās
grūtības. Austrālijas daba jau krietni atšķīrās
no Latvijas, bet bija arī līdzības, un viņš
9
Foto: Rolfs Ekmanis