Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
tankas (atdz. Līga Buševica). Jaunā gada<br />
1.numurā – Arvis Vigulis, Anna Auziņa un<br />
iespaidīgi īpatnējā Dace Sparāne, februārī<br />
– Ingmāras Balodes dzeja un Jāņa Elsberga<br />
atdzejotais ukraiņa Serhija Žadana „Bērnu<br />
krusta gājiens”, bet martā – Alisas Zariņas<br />
dzejojumi un Ulža Bērziņa latviskotais turku<br />
dzejnieks Fikrets Demirāgs.<br />
Prozā oktobrī – Gundara Ignata stāsts, novembrī<br />
– Jānis Lejiņš (triloģijas Zīmogs vaskā<br />
3. grāmatas fragments), decembrī – Ineta<br />
Meimane, Māris Bērziņš, Ēriks Lanss un no<br />
vissjaunākās paaudzes Agnese Rutkēviča,<br />
janvārī – Ilmārs Šlāpins, Dace Rukšāne un<br />
fragmenti no Jāņa Mauliņa autobiogrāfiskās<br />
tetraloģijas 2. grāmatas Satricinājums, februārī<br />
– vesela virkne stilistiski daudzveidīgu<br />
talantu: spilgts Andras Manfeldes stāsts,<br />
kam seko Inga Ābele, Māra Svīre, Pauls Bankovskis<br />
un Kristīne Ulberga, arī Gunta Bereļa<br />
intervija ar Aivaru Kļavi un izvikums no viņa<br />
topošās triloģijas Viņpus vārtiem, un jau<br />
1990. gadā sacerēts stāsts. Martā – Ingas Žoludas,<br />
Jāņa Einfelda un Ievas Plūmes stāsti<br />
un Sašas Sokolovas romāna fragmenti. Un<br />
ieiešana pavisam citā pasaulē – izvilkumi no<br />
Merijas Šellijas 19.gs darba Frankensteins<br />
jeb jaunais Prometejs (tulk. Maira Asare).<br />
Sadaļa Skats veltīta galvenokārt kritikai. Oktobrī<br />
– Arno Jundzes raksts ar visuizteicošo<br />
virsrakstu „Par kritiku presē, akadēmismu un<br />
sirsnīgo smaciņu, kas šos procesus pavada”.<br />
Šo pašu tematu ņem priekšā Dainis Leinerts,<br />
Reinis Tukišs, Anita Rožkalne un Sandra Ratniece.<br />
Novembrī – kritikas redaktora Gunta<br />
Bereļa visai kategorisks spriedums: latviešu<br />
kritika ir beigta un pagalam. Nodaļa Rakstnieks<br />
iet uz krogu sastāv no, citu vidū, Jāņa<br />
Medeņa, Jāņa Grota, Anšlava Eglīša, Antona<br />
Austriņa, Jāņa Akurātera, Pētera Ērmaņa<br />
darbu fragmentiem par rakstnieku un mākslinieku<br />
uzdzīvi Vecrīgā – Kazanova vīna pagrabā,<br />
Širova restorānā u.c. Decembrī – Gundegu<br />
Grīnumu, grāmatas Piemiņas paradoksi.<br />
Raiņa un Aspazijas atcere Kastaņolā autori,<br />
uzklausa Guntis Berelis. Tur arī intervijas<br />
ar juristu un publicistu Andri Grūtupu sakarā<br />
ar viņa pretrunīgo Observatoru. Janvāra nr.<br />
dod iespēju iepazīties ar projekta Latvijas<br />
Kultūras kanons ekspertu izvirzītajām „99<br />
vērtībām” – izcilāko un ievērojamāko mākslas<br />
darbu un kultūras vērtību kopumu septiņās<br />
nozarēs: Arhitektūra un dizains, Kino,<br />
Literatūra, Mūzika, Skatuves māksla, Tautas<br />
tradīcijas, Vizuālā māksla. Literatūras jomā<br />
goda vietu pelnīti ieņem Lielie Trimdinieki<br />
– Rainis, Skalbe, Jaunsudrabiņš, bet, kur<br />
palikusi Aspazija? Vērts izlasīt Gunta Bereļa,<br />
72<br />
Raimonda Brieža, Oresta Silabrieža un Andas<br />
Laķes komentārus par kanona izvēles problēmām<br />
un kritērijiem.<br />
Tāpat kā Skats, arī nodaļa Raksti izceļas ar lielu<br />
dažādību. Novembrī saista Anitas Apeles<br />
apcere par latviešu izcelsmes Austrālijas dramaturgu<br />
Jāni Balodi un Baloža paša raksts<br />
Rakstnieka valoda (tulk. Apele) – iejūtīgs atskats<br />
uz bērnību, savu dažkārt sāpīgo attieksmi<br />
pret latviešu valodu un latvietību vispār.<br />
Recenziju klāstā interesanti ir Māra Salēja izteikumi<br />
par Ainas Zemdegas romānu Maruta,<br />
bet decembra nr. – izvilkumi no Anitas<br />
Rožkalnes grāmatas par Astrīdes Ivaskas pēckara<br />
gaitām Vācijā 1944-1949, arī Jāņa Vādona<br />
recenzija par Ivaskas grāmatu Dzeja un<br />
atdzeja. Tad vēl raksti par tulkošanu un lasīšanu<br />
(Aija Dombrovska) un par 17.gs. valodnieku,<br />
mācītāju un dzejnieku Liboriju Depkinu<br />
(Māra Grudule). Janvārī zīmīgus spriedumus<br />
par Kultūras kanonā iekļauto Uldi Bērziņu<br />
dod Māris Salējs – nevienu Ulža dzejoli<br />
nevar lasīt atsevišķi – tas uztverams tikai visa<br />
Bērziņa tekstu korpusa kontekstā. Ilgonis<br />
Bērsons sava pētījuma (par Padomju Latvijas<br />
kultūrpolitiku 1958. gadā) pēdējā turpinājumā<br />
(marta nr.) cita vidū pievēršas JG13-18<br />
(1958) saturam, atsaucoties uz Aivara Ruņģa<br />
atzinumu: Mēs bijām no savas tēvu zemes<br />
noslēgti ar diviem aizkariem. Vienu dzelzs<br />
aizkaru izveidojusi svešā pārvaldes vara. Otru<br />
– mēs paši ap sevi. Februārī Agnija Ieviņa apcer<br />
literatūrkritiku, Arnis Kluinis miesassoda<br />
praksi 19.gs. Latvijā, bet Austra Gaigala visai<br />
negatīvi vērtē jauniznākušās pusaudžu grāmatas.<br />
Seko Maijas Burimas apcere par Knutu<br />
Hamsunu un recenzijas par Aivara Eipura,<br />
Evas Mārtužas, Edvīna Raupa, Tāļa Vaidara<br />
jaunākajām grāmatām. Par Jāņa Akurātera<br />
nozīmi izsakās Ruta Cimdiņa intervijā Intai<br />
Kārkliņai. Martā ievērības vērtas ir apceres<br />
par Aleksandru Čaku (Aija Federova), Imantu<br />
Ziedoni (Valdis Ķikāns), Latvijas krievu dzeju<br />
1985-2005 (Anna Gorska), par Baldoni kā bohēmisku<br />
atpūtas vietu 30. gados (Aldis Upmalis)<br />
un īsprozas antoloģiju Stāsti (Rihards<br />
Brožinskis). Katra Karoga laidiena noslēgumā<br />
pārskats par notikumiem literārā dzīvē<br />
Latvijā, kaimiņvalstīs un pasaulē. Mājaslapa:<br />
www.ekarogs.lv<br />
Juris Zommers<br />
Juris Zommers ir dzeju krājuma Radību noslēpums<br />
(Rīgā: Valters un Rapa, 2005) autors. Dzīvo Toronto<br />
piepilsētā Hamiltonā.
Change language