Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
VAIRĀK LATVIEŠU! – LATVIJIEŠU?<br />
Pasaulei draud bads un civilizācijas izirums! Šāda<br />
aina vīd no nesen uztverta Der Spiegel raksta 1 internetā:<br />
kopš nadīra 2 1996. gadā, badā dzīvojošo cilvēku<br />
skaits pasaulē sācis atkal kāpt un turpinās kāpt<br />
– turklāt šī bada eksplozija ir saistīta ar augsto dzimstību<br />
tieši jau tagad nabagās un technoloģiski neattīstītās<br />
zemēs. Dzimstība, šķiet, ir apgriezti proporcionāla<br />
tautas izglītības līmenim. Izbadējušos ļaužu<br />
nemieri, civilizētās pasaules gals! Pie tam drīz – jau<br />
tuvākajos gadu desmitos. Pazīmes jau esot... Traki!<br />
Autoram gan ir „plāns B”, kas visticamāk var neizdoties.<br />
Bet – vienādi vai otrādi – ar ko rēķināties mūsu<br />
reti apdzīvotajai, izglītotajai un technoloģiski tīri labi<br />
attīstītajai, bet demogrāfiski lejupslīdošajai Latvijai<br />
un latviešu tautai?<br />
Nāk atmiņā politologa Alda Upmaļa raksts pēdējā<br />
Universitas numurā. Viņam arī savs it kā „plāns B” –<br />
kas liek acīm atvērties īpaši plati: atgādinot seno prātulu,<br />
ka „daba nemīl tukšumu”, Upmalis iesaka reformēt<br />
Latvijas izglītības sistēmu, lai pusaudži jau 17 vai<br />
18 gadu vecumā sāktu sevi uzturēt, agrāk precētos<br />
un sāktu ražot bērnus. Jau 2007. gadā viņš publicēja<br />
rakstu ar virsrakstu: „Latvieši izmirs, kamēr vidusskolā<br />
būs 12 klases”. 3 Citur civilizētajā pasaulē atzītais<br />
ideāls – katram cilvēkam vismaz 12 gadi izglītības<br />
– varētu būt latviešiem nepiemērots, nevajagot visu<br />
kopēt! Vidusskola (tātad arodskola!) varot sagatavot<br />
darba tirgum vajadzīgos „profesionāļus”. Kā šādi uzturēt<br />
izglītotu (šī vārda būtiskajā nozīmē) sabiedrību,<br />
nav skaidrs arī Upmalim – viņš iesaka „publisku speciālistu<br />
viedokļu apmaiņu”.<br />
Pametu acis tīmeklī. Zema dzimstība nav tikai<br />
Latvijas, bet Eiropas problēma (mums „par laimi”, arī<br />
mūsu austrumu kaimiņam neiet labāk!). Kopš 2007.<br />
gada jaunu domu neatradu, bet interesants ir 2005.<br />
gadā profesora Pētera Zvidriņa vadībā sagatavotais<br />
Demogrāfisko pētījumu grupas rakstu krājums. 4<br />
Problēma apskatīta divos aspektos: depopulācija un<br />
migrācija. Autoriem skaidrs, ka ar dzimstības veicināšanu<br />
vien nepietiks, un ka nākotnē imigrācija neizbēgama.<br />
Jautājums tikai – kā? Politkorekti, tie runā<br />
par darbaspēka, diskriminācijas, tautas veselības un<br />
1. Lester Brown. „The Geopolitics of Food Scarcity”.<br />
SpiegelOnline, 2009.11.II, angļu valodā: http://www.<br />
spiegel.de/international/world/0,1518,606937,00.<br />
html. Skat. arī viņa grāmatu Plan B 3.0/ Mobilizing<br />
to Save Civilization. New York & London:<br />
W. W. Norton, 2008 (sarakstīta 2007. gadā).<br />
2. Zemākais punkts, pretējs zenītam.<br />
3. „Mūsu demografiskās īpatnības”. Universitas<br />
Nr.95 (2008):11. Skat. 2007. 29. un 31.VIII Latvijas<br />
Avīzes rakstus tīmeklī: http://www.svetki.lv/portal/<br />
printit/107426/0 un http://www2.la.lv/lat/latvijas_<br />
avize/jaunakaja_numura/aptauja/?doc=6191.<br />
4. Internetā ir viss 204 lappušu sējums, tikai bez<br />
tituļ<strong>lapas</strong> un nosaukuma! – www.president.lv/images/modules/items/PDF/item_601_Demografija.pdf.<br />
Dokuments nr. UDK 314(474.3)(082), De 496. ISBN<br />
9984-767-59-0.<br />
42<br />
sieviešu un vīriešu problēmām, tikai netieši norādot<br />
uz iespējamām ar imigrāciju saistītām kultūras problēmām.<br />
Būšot nepieciešama „uzmanīga ieceļošanas<br />
kontrole”, integrācijas veicināšana un diskriminācijas<br />
novēršana, lai neapdraudētu „sociālo vidi, drošību<br />
un politisko sistēmu.”<br />
Lai vai kā – ne tikai, lai saglabātu valsts darbaspēku<br />
un labklājību, bet jo īpaši latviešu kultūru, valodu un<br />
garīgo mantojumu, ar dzimstības veicināšanu tiešām<br />
nepietiks. Neizbēgami – būs jāimportē, jāakceptē,<br />
jāintegrē, jāadoptē, jāprec – sveštautieši. Daļa kļūs<br />
latvieši, citi turpinās identificēties ar dzimto tautību,<br />
daži ar abām – latvijieši? Par to, kā to panākt par svētību<br />
visiem, jārosina ne tikai speciālistu, bet tautas<br />
dzīva domu izmaiņa un sapratne – ne, kā paātrināti<br />
iemācīt jauniešiem arodus, bet gan sekojot latviešu<br />
sen pārbaudītai atziņai – „Nē, pie prāta gaismas kļūstot,<br />
tauta zied un tauta zeļ!” 5<br />
Juris Šlesers<br />
5. Fr. Čelakovskis, no dziesmas „Nevis slinkojot<br />
un pūstot”, atdzejojis Juris Alunāns, komponējis<br />
Jurjānu Andrejs.<br />
ERRATA<br />
Slīpētie drukas velniņi tā saskādējuši Franka<br />
Gordona raksta „Lasot kļūst skumji” (JG256)<br />
38. lpp. pirmās slejas trešo rindkopu, ka tā<br />
jāpārraksta pa otram lāgam, par ko JG red.<br />
atvainojas autoram, jo nešķīstie joda bērni to<br />
nedarīs: Raibas bija Lielās Lietuvas žīdu likteņgaitas<br />
– Lietuvas dižkunigaišu un Polijas<br />
karaļu dotās privilēģijas mijās ar gan reliģiski,<br />
gan sociāli motivētām vajāšanām un<br />
grautiņiem. Saimnieciskā mijiedarbība mijās<br />
ar sīvu konkurenci. Šajā plašajā novadā<br />
1897. gadā piedzima Bunds – žīdu strādnieku<br />
kustības priekšpulks, kam bija milzu nozīme<br />
1905. gada revolūcijas laikā (arī Latvijā)<br />
un starpkaru periodā (īpaši Polijā). Un otrās<br />
slejas pirmās rindkopas 12. rindiņā no apakšas<br />
jābūt: sastatīja (nevis: saskatīja). Nejēdzīgs<br />
blēņu darbs pastrādāts arī JG255:53, kur mazie<br />
nešķīsteņi samainījuši divu teātra leģendu fotouzņēmumus<br />
– Mildas Klētnieces (1915-2008)<br />
vietā ievietojuši viņas amata māsas Dzidras<br />
Ritenbergas (1928-2003) attēlu.<br />
Milda Klētniece
Change language