Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Absurdā un izkurtējusī padomju tiesu sistēma<br />
skaidri norādīja, ka šis režīms ir neglābjami<br />
nolemts sabrukumam. Kad tas notiks un<br />
kā, mēs nevarējām zināt, bet režīms audzināja<br />
sev apzinīgus pretiniekus. Ieslodzījumā<br />
visi cilvēki ir kopā un vienlaikus katrs par<br />
sevi. Katram ir jārisina savas likteņa uzliktās<br />
problēmas, bet arī jārēķinās ar ieslodzījuma<br />
morāles principiem. Pirmais bauslis – nekādā<br />
veidā, pat visnevainīgākajā, nesadarboties ar<br />
administrāciju, respektīvi, varas pārstāvjiem.<br />
Karstasinīgāki ieslodzītie no temperamentīgākajām<br />
nācijām – krievi, ukraiņi vai dienvidnieki<br />
nereti aktīvi protestēja, nopelnot karceri<br />
vai cietumu. Baltieši parasti bija ieturētāki:<br />
viņi iespēju robežās sabotēja vai ignorēja<br />
priekšniecības rīkojumus un vēlmes. Taču<br />
tad, kad situācija bija principiāla, tad mūsu<br />
zēni bija pirmajās rindās, riskējot ar veselību,<br />
reizēm pat ar jaunu sodu un varbūt ar dzīvību.<br />
Latvieši bija savdabīgs diplomātiskais<br />
dienests, kurš starp savstarpēji pretišķīgām<br />
grupām saskaņoja kopīgas protesta akcijas.<br />
Par šīm akcijām, protams, galvas neglaudīja.<br />
Pretestība lēģera administrācijai kā valsts<br />
varas koncentrācijai bija – vienalga, vai skaļa,<br />
vai klusa. Uzskatāmības labad pieminēšu, ka<br />
mēs lasījām 1968. gada „Prāgas pavasara”<br />
dokumentus un citas tā laika aktualitātes,<br />
ka „Jehovas liecinieki” regulāri saņēma savu<br />
Bruklinas žurnālu Sardzes Tornis. Kā tas notika,<br />
es nezinu vēl šobrīd. Vienmēr jau ir lietas,<br />
ko labāk nezināt.<br />
Viena no visspilgtākajām padomju režīma<br />
degradācijas pazīmēm bija tā dēvētā politis-<br />
Knuts Skujenieks pie sava portreta, ko<br />
ieslodzījuma laikā lēģerī darinājis (1967)<br />
likteņa biedrs, ukrainis Opanos Zalivaha.<br />
Foto: Rolfs Ekmanis<br />
kā audzināšana. Pusanalfabēts priekšnieks<br />
mācīja zinātņu doktoru un tamlīdzīgi. Reizēm<br />
no tāda pusanalfabēta kā no bērna mutes<br />
atskanēja neapzināta patiesība. Uz visu<br />
mūžu man ir palikusi prātā šāda komunisma<br />
definīcija: Komunistiskās sadales princips:<br />
no katra pēc viņa spējām – katram pēc<br />
iespējām. Šo mācību apmeklēšana pēc likuma<br />
bija brīvprātīga, taču par to ignorēšanu<br />
mūs sodīja dažādos veidos, jo priekšniekiem<br />
nepildījās darba plāns. Jau minētā aforisma<br />
autors, īpaši čakls uz sodīšanu (liedzot<br />
tikšanos ar tuviniekiem, paciņu saņemšanu<br />
vai tiesības iepirkties lēģera kantīnē), staigāja<br />
riņķī pierunādams: Zēni, nu kāpēc jūs nenākat<br />
uz politnodarbībām? Vai tad jums ir<br />
tik grūti vienu pusstundu nedēļā patērēt šitām<br />
blēņām?<br />
Nu, tā jau ir lēģera klasika. Protams, starp<br />
mums bija arī tādi, kas kaitējās, uzdodami<br />
priekšniekiem āķīgus politiskus jautājumus.<br />
Par to, pastāvīgi sēdot karceros, kāds ne bez<br />
humora atteica: Nevar jau ļaut apdzist šķiru<br />
cīņai! Var sacīt, ka protestēts tika nepārtraukti:<br />
atteikšanās iziet darbā, gumijas stiepšana<br />
tur, sēdošie streiki konvojēšanas laikā pašā<br />
ciemata vidū, arī kolektīvi bada streiki (kuros<br />
man, paldies Dievam, jau vairs nenācās<br />
piedalīties). Ja to veica vienlaik prāva cilvēku<br />
grupa, administrācija bija praktiski bezspēcīga.<br />
Latviešu jaunatnes kolektīvs darbojās<br />
solidāri, kaut arī politisko simpātiju ziņā tas<br />
bija visai raibs. Savstarpēji strīdi savukārt<br />
mācīja mums parlamentārisma pieredzi, par<br />
ko Latvija tolaik vēl nevarēja sapņot.<br />
Svētkus svinējām kopīgi. Ziemassvētkus, Jāņus,<br />
Dzejas dienas un, protams, 18. novembri.<br />
Ar svētbrīdi, himnu, ar diplomātisku pieņemšanu,<br />
kurā tika ielūgti cienījami citu tautu<br />
un ticību pārstāvji. Savukārt latvieši tika<br />
aicināti viņu patriotiskos pasākumos.<br />
Drošības dienests saprata šīs solidaritātes<br />
briesmas un aktīvi darbojās, lai to sašķeltu.<br />
Tā jau bija katra indivīda spēku pārbaude.<br />
Tādu, kuri cerēja sadarbojoties uzlabot savus<br />
sadzīves apstākļus vai samazināt soda termiņu,<br />
bija maz un tie no lēģera sabiedrības tika<br />
izstumti.<br />
Taču mēdz būt arī sarežģītākas situācijas.<br />
Piemēram, manu lietas biedru (un, protams,<br />
arī manā lietā) radikālu protestu iesniedza<br />
PSRS prokuratūra, kvalificējot mūsu prāvu<br />
par politisku brāķi. Ja šis protests būtu ticis<br />
apmierināts, es visticamāk atgrieztos mājās<br />
jau pēc pāris gadiem, vēl citi nedaudz vēlāk.<br />
Šo protestu PSRS Augstākās tiesas plēnums<br />
noraidīja. Visa šī juridiskā strīda laikā mūs<br />
7
Change language