Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Foto: Uldis Briedis, Diena<br />
Banking” finansiālu atbalstu Agijas Sūnas galerija<br />
tradicionāli rīko konkursizstādi Gada glezna. Šoreiz<br />
to izvēlējās Helēna Heinrihsone, priekšroku dodot<br />
Sigitas Daugules darbam Alise Aizspogulijā, savukārt<br />
skatītāji izceļ Vitas Mercas Lilijas. Visu<br />
februāri Latvijas Nacionālajā Mākslas muzeja (LNMM)<br />
Mazajā zālē skatāma gleznu kolekcija no Talsu novada<br />
muzeja – ar darbiem, kas galvenokārt tapuši līdz<br />
1940. gadu vidum. Izņēmums – Oto Viduks, kuram ir<br />
liela loma šīs Kurzemes pilsētas mākslas dzīvē. Starp<br />
tādu ļoti pazīstamu un iecienītu mākslinieku kā Anša<br />
Artuma, Jāņa Liepiņa, Konrāda Ubāna, Ludolfa<br />
Liberta gleznām talsinieki atved uz Rīgu arīdzan<br />
sava novadnieka Žaņa Sūniņa un Fridriha Fībiga, arī<br />
Kārļa Neiļa un Fridriha Milta darbus. Maz redzēts<br />
Latvijā ir Jūlija Matisona un Margaritas Stīpnieces<br />
veikums. Pēdējā ir pārcēlusies no Austrālijas atpakaļ<br />
uz dzimto Saldu, kur šogad svinēs 99. dzimšanas<br />
dienu. Latvijas Mākslas akdēmijas (LMA)<br />
rektors Aleksejs Naumovs galerijā „Daugava” sarīko<br />
gleznieciski spožu ainavu izstādi Dzimšanas diena,<br />
kas demonstrē viņa virtuozitāti un perfekto krāsu<br />
izjūtu. Pēc Naumova šajā pat galerijā viesojās<br />
viņa skolniece Anna Baklāne, kura savu ceļu<br />
un rokrakstu mākslā vēl tikai meklē, bet jau tagad<br />
nojaušams, ka viņa dod priekšroku mūsdienīgotam<br />
reālismam. „Rīgas galerijā” gleznotājas Ievas<br />
Iltneres izstādē Skaistā trauslā daba turpināta viņas<br />
pag. g. aizsāktā tēma Astoņas istabas, proti, vientulība,<br />
mirkļa trauslums, skaistuma zūdošā daba, mūžīgā<br />
tiekšanās pēc ideāla, skaistā un neglītā robeža,<br />
cilvēka esības traģikomisms, saka pati māksliniece.<br />
LNMM izstādītie trimdā mirušā un savā laikā<br />
spožākā Argentīnas grāmatu ilustrātora Gvido<br />
Brūvera grafikas darbi, kas atceļo no Talsu muzeja,<br />
Rīgā iemirdzējušies kā dzelmes pērles (Inga Brūvere).<br />
Februārī Ādolfa Alunāna memoriālajā muzejā<br />
Jelgavā sakarā ar no LVA fondiem atvestajām<br />
Veronikas Janelsiņas gleznām par mākslinieces<br />
52<br />
un rakstnieces daiļradi referē divi Anšlava Eglīša<br />
un Veronikas Janelsiņas fonda balvas ieguvēji – Dr.<br />
Viktors Hausmanis un Māris Brancis. Rīgas<br />
Vēstures un kuģniecības muzeja Kolonnu zālē Daina<br />
Dagnija eksponē kolāžas no auduma, bižutērijām u.c.<br />
materiāliem. Vairāk kā trīs mēnešus Jelgavā<br />
skatāma unikāla izstāde – no Berlīnes atvestā Jāņa<br />
Valtera (Vācijā viņu pazīst kā Johanu Valteru-Kurovu)<br />
un viņa skolnieku darbu kolekcija – tuvu pie 400 gleznu,<br />
kas septembrī būs skatāma Berlīnē. Lielākā daļa<br />
darbu gleznota pēc mākslinieka aizbraukšanas no<br />
Latvijas 1906.gadā un galvenokārt tapuši izbraukumos<br />
pa visu Vāciju, arī Franciju, kurp viņš devās ar<br />
saviem skolniekiem. Kaut arī LNMM glabājas darbi<br />
no šī perioda, tik lielā skaitā un tik lielā daudzveidībā<br />
viņa tēvzemē tie nav rādīti. Audzēkņu veikums<br />
savukārt apliecina, cik dziļi viņus iespaidojis skolotājs<br />
kā ainavas uztverē, tā kompozīcijā, krāsu izvēlē<br />
un pat domāšanā. 14.II Jelgavā notiek 11.<br />
Starptautiskais ledus skulptūru festivāls Mīlestības<br />
galaktika – 30 autori no 9 valstīm. Komandu sacensībās<br />
uzvar lietuvieši Ķestutis Musteiķis un Aļģirdas<br />
Bosas, bet nelielo skulptūru grupā – Lielbritānijas tēlnieks<br />
Metjū Čaloners (Mathew Chaloner). Skatītāji,<br />
kas skaitāmi daudzos desmitos tūkstošu, priekšroku<br />
tomēr dod pašmāju māksliniekam Sandim Konrādam<br />
par skulptūru Rūgta laime. 11.II LNMM<br />
izstāžu zālē „Arsenāls” pirmo Purvīša Balvu iegūst<br />
Katrīna Neiburga (skat. JG256:58-59) par darbiem<br />
Topoloģija 29 un Solitūde. Blakus scenogrāfijai viņa<br />
daudz nodarbojas ar video mākslu. Vienlaicīgi tur<br />
skatāmi balvas pretendentu Ērika Boža, Andra Eglīša,<br />
Ginta Gabrāna, Helēnas Heinrihsones, Ievas Iltneres,<br />
Sarmītes Māliņas, Kristapa Kalna un Mika Mitrēvica<br />
darbi. Purvīša balva radīta pēc angļu Tērnera Balvas<br />
principa, kurā tiek cildināti paši modernākie sasniegumi<br />
vizuālajās mākslās. Vienlaicīgi jaunie<br />
mākslinieki galerijā „Divdesmit viens” rāda savu<br />
skatījumu uz LMA dibinātāju, pirmo rektoru un tautā<br />
Dzejniece un gleznotāja Anna Auziņa pie sava darinājuma – kritiķa un gleznotāja Viļņa<br />
Vēja portreta.