15.09.2013 Views

Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas

Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas

Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas

SHOW MORE
SHOW LESS

Create successful ePaper yourself

Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.

Foto: Uldis Briedis, Diena<br />

Banking” finansiālu atbalstu Agijas Sūnas galerija<br />

tradicionāli rīko konkursizstādi Gada glezna. Šoreiz<br />

to izvēlējās Helēna Heinrihsone, priekšroku dodot<br />

Sigitas Daugules darbam Alise Aizspogulijā, savukārt<br />

skatītāji izceļ Vitas Mercas Lilijas. Visu<br />

februāri Latvijas Nacionālajā Mākslas muzeja (LNMM)<br />

Mazajā zālē skatāma gleznu kolekcija no Talsu novada<br />

muzeja – ar darbiem, kas galvenokārt tapuši līdz<br />

1940. gadu vidum. Izņēmums – Oto Viduks, kuram ir<br />

liela loma šīs Kurzemes pilsētas mākslas dzīvē. Starp<br />

tādu ļoti pazīstamu un iecienītu mākslinieku kā Anša<br />

Artuma, Jāņa Liepiņa, Konrāda Ubāna, Ludolfa<br />

Liberta gleznām talsinieki atved uz Rīgu arīdzan<br />

sava novadnieka Žaņa Sūniņa un Fridriha Fībiga, arī<br />

Kārļa Neiļa un Fridriha Milta darbus. Maz redzēts<br />

Latvijā ir Jūlija Matisona un Margaritas Stīpnieces<br />

veikums. Pēdējā ir pārcēlusies no Austrālijas atpakaļ<br />

uz dzimto Saldu, kur šogad svinēs 99. dzimšanas<br />

dienu. Latvijas Mākslas akdēmijas (LMA)<br />

rektors Aleksejs Naumovs galerijā „Daugava” sarīko<br />

gleznieciski spožu ainavu izstādi Dzimšanas diena,<br />

kas demonstrē viņa virtuozitāti un perfekto krāsu<br />

izjūtu. Pēc Naumova šajā pat galerijā viesojās<br />

viņa skolniece Anna Baklāne, kura savu ceļu<br />

un rokrakstu mākslā vēl tikai meklē, bet jau tagad<br />

nojaušams, ka viņa dod priekšroku mūsdienīgotam<br />

reālismam. „Rīgas galerijā” gleznotājas Ievas<br />

Iltneres izstādē Skaistā trauslā daba turpināta viņas<br />

pag. g. aizsāktā tēma Astoņas istabas, proti, vientulība,<br />

mirkļa trauslums, skaistuma zūdošā daba, mūžīgā<br />

tiekšanās pēc ideāla, skaistā un neglītā robeža,<br />

cilvēka esības traģikomisms, saka pati māksliniece.<br />

LNMM izstādītie trimdā mirušā un savā laikā<br />

spožākā Argentīnas grāmatu ilustrātora Gvido<br />

Brūvera grafikas darbi, kas atceļo no Talsu muzeja,<br />

Rīgā iemirdzējušies kā dzelmes pērles (Inga Brūvere).<br />

Februārī Ādolfa Alunāna memoriālajā muzejā<br />

Jelgavā sakarā ar no LVA fondiem atvestajām<br />

Veronikas Janelsiņas gleznām par mākslinieces<br />

52<br />

un rakstnieces daiļradi referē divi Anšlava Eglīša<br />

un Veronikas Janelsiņas fonda balvas ieguvēji – Dr.<br />

Viktors Hausmanis un Māris Brancis. Rīgas<br />

Vēstures un kuģniecības muzeja Kolonnu zālē Daina<br />

Dagnija eksponē kolāžas no auduma, bižutērijām u.c.<br />

materiāliem. Vairāk kā trīs mēnešus Jelgavā<br />

skatāma unikāla izstāde – no Berlīnes atvestā Jāņa<br />

Valtera (Vācijā viņu pazīst kā Johanu Valteru-Kurovu)<br />

un viņa skolnieku darbu kolekcija – tuvu pie 400 gleznu,<br />

kas septembrī būs skatāma Berlīnē. Lielākā daļa<br />

darbu gleznota pēc mākslinieka aizbraukšanas no<br />

Latvijas 1906.gadā un galvenokārt tapuši izbraukumos<br />

pa visu Vāciju, arī Franciju, kurp viņš devās ar<br />

saviem skolniekiem. Kaut arī LNMM glabājas darbi<br />

no šī perioda, tik lielā skaitā un tik lielā daudzveidībā<br />

viņa tēvzemē tie nav rādīti. Audzēkņu veikums<br />

savukārt apliecina, cik dziļi viņus iespaidojis skolotājs<br />

kā ainavas uztverē, tā kompozīcijā, krāsu izvēlē<br />

un pat domāšanā. 14.II Jelgavā notiek 11.<br />

Starptautiskais ledus skulptūru festivāls Mīlestības<br />

galaktika – 30 autori no 9 valstīm. Komandu sacensībās<br />

uzvar lietuvieši Ķestutis Musteiķis un Aļģirdas<br />

Bosas, bet nelielo skulptūru grupā – Lielbritānijas tēlnieks<br />

Metjū Čaloners (Mathew Chaloner). Skatītāji,<br />

kas skaitāmi daudzos desmitos tūkstošu, priekšroku<br />

tomēr dod pašmāju māksliniekam Sandim Konrādam<br />

par skulptūru Rūgta laime. 11.II LNMM<br />

izstāžu zālē „Arsenāls” pirmo Purvīša Balvu iegūst<br />

Katrīna Neiburga (skat. JG256:58-59) par darbiem<br />

Topoloģija 29 un Solitūde. Blakus scenogrāfijai viņa<br />

daudz nodarbojas ar video mākslu. Vienlaicīgi tur<br />

skatāmi balvas pretendentu Ērika Boža, Andra Eglīša,<br />

Ginta Gabrāna, Helēnas Heinrihsones, Ievas Iltneres,<br />

Sarmītes Māliņas, Kristapa Kalna un Mika Mitrēvica<br />

darbi. Purvīša balva radīta pēc angļu Tērnera Balvas<br />

principa, kurā tiek cildināti paši modernākie sasniegumi<br />

vizuālajās mākslās. Vienlaicīgi jaunie<br />

mākslinieki galerijā „Divdesmit viens” rāda savu<br />

skatījumu uz LMA dibinātāju, pirmo rektoru un tautā<br />

Dzejniece un gleznotāja Anna Auziņa pie sava darinājuma – kritiķa un gleznotāja Viļņa<br />

Vēja portreta.

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!