Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
pārdomātās dimensijās, tad tikai atskārtu,<br />
cik īsa, mazvārdīga un aprobežota ir mana<br />
slavēšana… Atzīšos vaļsirdīgi: Man tiešām<br />
nav Brīdakas priekšzināšanu, partejiskās iedziļināšanās,<br />
tādēļ arī nočiepstējos, kā tikko<br />
izšķīlies cālītis… Nule zinu, ka Tavai dzejai ir<br />
trūkumi – un viens no smagākajiem ir Tavas<br />
„emocijas“, kas brīžam pāriet „zivju valodā“,<br />
ko pat tik erudīts sieviet’s nav sapratis! Arī<br />
Raiņa, Veidenbauma motīvus Tu tā pa gaisu<br />
vien tvarstījis!... Par zivīm runājot, jāteic<br />
ar zvejnieku vārdiem: Ja gribi noķert līdaku,<br />
tad klausi…, klausi, ko vecie murdu licēji<br />
saka. Bēdīgi jau ir, ka nu man Tava dzeja tik<br />
laba vairs neizliekas… P.S. Vispār, lai kādu<br />
dzejoļu grāmatu pareizi izprastu, tad apmācītiem<br />
kritiķiem par to ir jāuzraksta mazākais<br />
tikpat rindiņas prozā, bet likumsakarīgi vērtējot,<br />
pat divreiz, trīsreiz vairāk. 33<br />
Vēl 1969.gadā spilgts notikums trimdas sabiedrībā<br />
ir Ulda Ģērmaņa grāmatas Zili stikli,<br />
zaļi ledi. Šajā grāmatā aprakstīti Ģērmaņa<br />
iespaidi Latvijā. Nosodošu atsauksmi par šo<br />
„ceļojuma romānu” publicējis Jānis Rudzītis<br />
laikrakstā Latvija. Viņš gan atzīst, ka Ģērmanis<br />
ir vienīgais, kas neslēpdamies atklāj turienes<br />
iespaidus, taču satraukumu izraisījusi autora<br />
fainomenālā vienaldzība. Protams, objektivitātes<br />
un bezkaislīgas faktu reģistrēšanas<br />
vārdā. (..) Liekas, šo grāmatu rakstījis „zolīšmens“<br />
vai pat robots, kam sirds vietā datu<br />
mašīna. Tādā kārtā okupētā dzimtene skatīta<br />
ar tikpat bezjūtīgu „objektivitāti“, it kā autors<br />
būtu nokļuvis Marokā vai Kašmirā. Un<br />
okupācijas varas funkcionāri vēroti ar tādu<br />
pašu bezkaislīgu interesi, it kā būtu darīšana<br />
ar kādu Svensonu vai Mr.Vilsonu. 34<br />
Grāmatu lasīja ne tikai trimdas latvieši, bet arī<br />
vairāki cilvēki Latvijā. Piemēram, kā liecina tā<br />
paša gada 23. februārī rakstītā Ulda Ģērmaņa<br />
vēstule Žanim Zakenfeldam, autors savu<br />
grāmatu nosūtījis uz Latviju Zakenfeldam,<br />
A.Liepam un E.Arājam (Fundamentālai bibliotēkai)<br />
un nu gaida viņu iespaidus par to.<br />
Ģērmanis arī pastāsta, ka ...grāmata izplatījusies<br />
kā ugunsgrēks izkaltušā prērijā un izraisījusi<br />
lielas diskusijas un pārrunas (presē<br />
no tā visa maz kas redzams). Interesanti, kā<br />
ļaudis to uztver un izprot (daudzi to lasījuši<br />
un pārlasījuši vairākkārt). Literāti to gluži<br />
pareizi izpratuši pirmkārt kā literāru darbu<br />
(pie tam ļoti personisku un atklātu); daudzi<br />
to uzņēmuši kā vērtību pārvērtēšanu un<br />
trimdas nostājas (oficiālās) kritiku; daļai tā ir<br />
33. Valentīns Pelēcis vēstulē Mārim Čaklajam<br />
1970.11.III RTMM M.Čak K2/12<br />
34. Rudzītis, Jānis. „Zili stikli, zaļi ledi”. Latvija<br />
1969.15.II , 2.lpp.<br />
34<br />
„komunistu grāmata“, ko nedrīkstētu ņemt<br />
rokā. 35 Piemēru iepriekšteiktajam var atrast,<br />
piemēram, Jāņa Rudzīša rakstā 36 , kur Uldim<br />
Ģērmanim tiek pārmesta nacionālās stājas<br />
zaudēšana un fenomenāla vienaldzība pret<br />
tautas ciešanām.<br />
Kā atzīst Uldis Ģērmanis, viņš nav cerējis uz<br />
oficiālu atzinību un apglaudīšanu nevienā<br />
pusē. Šādu iespēju izslēdz jau mans rakstīšanas<br />
stils un t.s. objektīvais kriticisms, kas<br />
nekur un nekad nav bijis sevišķi iemīļots.<br />
(..) esmu sen samierinājies ar savu īpatnējo<br />
lomu. Apmierinājums ir ļaužu lielā interese<br />
(manas grāmatas vienmēr izpirktas un izrautas,<br />
lai arī kā „vadoši preses darbinieki“<br />
šķendējušies). 37<br />
Arvien konkrētāk savu attieksmi pret oficiāliem<br />
sakariem ar Latviju pauž trimdas<br />
organizācijas. Tā 1970. gada 9./10. maijā<br />
Minsterē notiek Daugavas Vanagu (tekstā<br />
lietots saīsinājums: DV) slēgtā sēde, kur referents<br />
ir Vilis Arveds Hāzners. Tiek pieņemti<br />
atzinumi, kas nav publicējami: 1) savstarpējo<br />
apmeklējumu jautājums atstājams katra cilvēka<br />
sirdsapziņas, izjūtas un dzīves izpratnes<br />
izšķiršanās ziņā; 2) ikkatra ciemos braucēja<br />
pienākums ir izvairīties no stājas un darbības,<br />
kas aizvaino mūsu tautas nacionālo lepnumu<br />
un pretkomunistiska cīnītāja nostāju.<br />
Savukārt 1971. gada 2. jūlijā Toronto pieņemtajā<br />
deklarācijā ir punkts „DV organizācijas<br />
attiecības ar tautu dzimtenē“: Daugavas<br />
Vanagu organizācija noraida jebkāda veida<br />
sadarbību ar Maskavas komūnistu varas orgāniem<br />
Latvijā, izslēdzot sakaru meklēšanu<br />
ar viņu iestādēm, kuras uzskatāmas par latviešu<br />
tautas nebrīvības un ciešanu laika lielāko<br />
ļaunumu; DV organizācija ies visus ceļus,<br />
izmantos katru iespēju un netaupīs līdzekļus,<br />
nesot arī nepieciešamos upurus, lai uzturētu<br />
sakarus ar tautu dzimtenē; DV organizācija<br />
uzskata, ka ir tikai viena latviešu tauta, kas<br />
dzīvo okupētā tēvzemē, izsūtījumu vietās un<br />
brīvajos rietumos, kurai ir kopējas sāpes par<br />
zaudēto neatkarību un kopējas cerības par<br />
zaudētās brīvības atgūšanu. 38 Tātad vērojams,<br />
ka sākotnējā bezkompromisu nostāja<br />
(50. un 60.gados) ir mainījusies, uzsverot<br />
katra indivīda atbildību un tautas kā vienota<br />
veseluma pastāvēšanas mērķi.<br />
35. Uldis Ģērmanis vēstulē Žanim Zakenfeldam,<br />
Solna 1969.23.II RTMM 560525<br />
36. Latvija 1969.15.II<br />
37. Uldis Ģērmanis vēstulē Žanim Zakenfeldam,<br />
Solna 1969.23.II RTMM 560525<br />
38. Noraksts no Daugavas Vanagu lēmumiem. G.un<br />
A.Liepiņu privātais archīvs Toronto, Kanāda.
Change language