Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
I G A U N I J A S aizsardzības ministrs izsaka cerību,<br />
ka arī Latvija un Lietuva nāks pie saprāta, sekos<br />
Igaunijas paraugam un NATO ekspertu ieteikumam<br />
saglabāt vispārējo karaklausību, jo kritiskā brīdī ar<br />
profesionālu armiju vien nepietiktu. 2009.4.II<br />
Somijas Aizsardzības ministrija vēsta, ka sadarbība<br />
ar Baltijas un Skandināvijas valstīm aizsardzības jomā<br />
ir viena no valsts prioritātēm. Laba sadarbība ar<br />
Igauniju esot ieroču un vidējas darbības rādiusa radara<br />
gaisa telpas novērošanai iepirkšanā, arī kopīgā<br />
artilēristu, sapieru u.c. militārā personāla apmācīšanā.<br />
Kaut arī Somija ieņem 87. vietu pasaulē bruņoto<br />
spēku skaitliskā sastāva ziņā, tā esot 49. vietā pēc karavīru<br />
skaita uz 1 000 iedzīvotājiem, apsteidzot šajā<br />
rādītājā ASV, Franciju un Vāciju. Igaunija ieņem attiecīgi<br />
136. un 69. vietu. Svarīgs faktors Somijas aizsardzības<br />
politikas veidošanas procesā esot KF, īpaši<br />
pēc norisēm Gruzijā, kas liecinājušas par Maskavas<br />
gatavību izmantot militāro spēku savu politisko mērķu<br />
sasniegšanai. Prezidents Tomass Hendriks<br />
Ilvess 4.IV intervijā Austrijas avīzei Der Standard:<br />
Mazākais, kas NATO būtu jāprasa<br />
uzticības atjaunošanai ar Krieviju, ir<br />
pastāvēt uz to, lai Krievija pārtrauc<br />
biedināt kaimiņvalstis. (..) Ir ārkārtīgi<br />
sarežģīti sadarboties, ņemot vērā,<br />
kā Krievija pagājušā gada augustā<br />
izturējās pret Gruziju – tā bija paradigmatiska<br />
izmaiņa Eiropas drošībā.<br />
Mēs turpmāk vairs nevaram uzskatīt,<br />
ka politisku mērķu vārdā Eiropā<br />
militārs iebrukums ir neiedomājams.<br />
Gallup veiktajā aptaujā noskaidrots,<br />
ka Igaunija ir visnereliģiskākā<br />
valsts pasaulē – tikai 14%<br />
cilvēku reliģija ir nozīmīga. Pirmajā<br />
pieciniekā bez Igaunijas – Zviedrija,<br />
Dānija, Norvēģija un Čehija. (re)<br />
U K R A I N A S prezidents Viktors<br />
Juščenko no radiostacijas Eho<br />
Moskvy (3.IV): Runājot par „golodomoru”<br />
(1932-1933), esmu pārliecināts,<br />
ka nācija, kas nevēlas atcerēties<br />
šī bada laikā iznīcinātos miljonus<br />
cilvēku un kas tādējādi izrāda necieņu pret saviem<br />
tēviem un vectēviem, nav cienīga, lai to atceras<br />
Dievs savā valstībā. Staļina režīma apzināti un plānveidīgi<br />
izraisītā bada dēļ bojā iet no 3,5 līdz 7 miljoniem<br />
ukraiņu. Oficiālā Kijeva to nosauc par ukraiņu<br />
tautas genocīdu, kam, protams, nepievienojas<br />
Maskava. (re)<br />
K R I E V I J A S F E D E R Ā C I J A (KF) 2009.4.II vienojas<br />
ar 6 bij. PSRS republikām, t.s., Kolektīvās Drošības<br />
līguma (KDL) organizācijas loceklēm – Armēniju,<br />
Baltkrieviju, Kazahstānu, Kirgīziju, Tadžikistānu<br />
un Uzbekistānu – izveidot ātrās reaģēšanas spēkus,<br />
kam paredzēta kopīga komandstruktūra un pastāvīga<br />
bāze KF teritorijā ar piekomandētām divām krievu<br />
gaisa desanta vienībām. KDL noslēgts kā pretsvars<br />
NATO. Kirgīzijas prezidents Kurmanbeks Bakijevs<br />
pēc sarunām ar KF prezidentu Dmitriju Medvedevu,<br />
kurš apsolījis Kirgīzijai kredītu un palīdzību<br />
vairāk nekā divu miljardu ASV dolāru apmērā, pieprasa<br />
lauzt ar ASV iepriekš parakstīto līgumu un slēgt<br />
tās teritorijā izvietoto Manasas ASV gaisa spēku bāzi<br />
– svarīgu atbalsta punktu NATO karavīru apgādāšanā<br />
Afganistānā. KF Valsts domes komiteja Neatkarīgo<br />
Valstu Savienības (NVS) lietās aprīlī apspriež likumu,<br />
kura mērķis esot reaģēt uz II Pasaules kara rezultātu<br />
pārskatīšanu, nacistu līdzgaitnieku, kolaboracionistu<br />
un nodevēju heroizāciju, kas pieņemas spēkā<br />
Igaunijā, Latvijā, Ukrainā un dažās citās jaunajās neatkarīgajās<br />
valstīs. KF bruņoto spēku telekanālā<br />
Zvezda, kā uzdevums ir palīdzēt potenciālajiem<br />
68 miljoniem skatītāju apzināties Krievijas pagātnes<br />
varenību, februāra vidū izrāda 7 minūtes garu sižetu<br />
Vēstures stundas latviešu gaumē. Fašistu meklējumos<br />
– filmētājus īpaši aizkaitinājušas „esesiešiem<br />
veltītās ekspozīcijas” LOM un Latvijas Kara muzejā.<br />
Maskavas mēram Jurijam Lužkovam piederošais TVC<br />
savukārt tieši tautas sēru dienā (25.III) izrāda Baltija<br />
– kādas „okupācijas” vēsture – par neizsakāmi pasakaino<br />
dzīvi padomju varas gados, par ķīmijas kombinātu<br />
Olainē, Pļaviņu HES, etc., etc.<br />
Balsojot TV kanāla Rossija<br />
aptaujā, 524 000 KF iedzīvotāji par<br />
visdiženāko cilvēku Krievijas vēsturē<br />
atzinuši zviedru un vācu sakāvēju<br />
Aleksandru Ņevski (1220-1263). 2.<br />
vietā – agrārreformu īstenotājs un<br />
1905. gada revolucionārās kustības<br />
brutāls apspiedējs Pjotrs Stoļipins<br />
(1862-1911). 3. vietu ar 519 000<br />
balsīm iegūst miljoniem cilvēku likvidētājs<br />
Staļins, kuram kā nākošais<br />
seko slavenais dzejnieks Aleksandrs<br />
Puškins. Quo vadis, russkij narod?<br />
(Quo vadis, krievu tauta?) – jautā<br />
pazīstamais krievu kinorežisors Ņikita<br />
Mihalkovs. 1. aprīļa<br />
naktī Sanktpēterburgā smagi apskādēts<br />
ļeņineklis – starp statujas kājām<br />
novietotais spridzeklis izrāvis turpat<br />
kvadrātmetru lielu caurumu. (re)<br />
Par krievu vēsturnieces JEĻENAS<br />
ZUBKOVAS Pribaltika i Kremļ 1940-<br />
1953 (Baltija un Kremlis) JG redakcija pievienojas<br />
tiem Latvijas zinību vīriem, kuri raksturo grāmatu<br />
kā akadēmiskās drosmes paraugu, īpaši ņemot vērā<br />
tās izdošanas vietu un apgādu – Moskva: Rossijskaja<br />
poļitičeskaja enciklopedija (2008. 349 lpp). Galvenā<br />
drosminiece, protams, ir autore, vēstures zinātņu<br />
doktore, kura lasa universitātes kursu „Baltijas vēsture<br />
20. gadsimtā” un ir saistīta ar Krievijas Zinātņu<br />
akadēmijas Krievijas Vēstures institūtu. Ignorēdama<br />
mūsdienās tik pierasto Kremļa politisko konjunktūru<br />
un balstīdamās uz arhīvu dokumentiem, vēsturniece<br />
pievēršas Baltijas valstu sovjetizēšanai no 1940. gada<br />
jūnijdienām līdz „visu tautu Tēva” aiziešanai nebūtībā<br />
(1953).Zīmīgs un varbūt arī mums vērā liekams<br />
ir Zubkovas secinājums, proti, saukt 1940. gada<br />
notikumus par „okupāciju” esot aplami – jārunājot<br />
par aneksiju, t.i., vardarbīgu pievienošanu, jo Staļina<br />
nodoms bijis palikt Baltijā, tā teikt, mūžīgi mūžos,<br />
kamēr okupācija nozīmējot teritorijas ieņemšanu uz<br />
57
Change language