Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas

M Ū Ž Ī B A S L A P P U S I P Ā R Š Ķ I R
LZA goda doktors Ābrams Feldhūns (1915-2009),
kurš no sengrieķu valodas latviskojis Ēzopa, Lukiāna,
Eiripīda, Platona, Ksenofonta, Plūtarha darbus,
no latīņu – Terenciju un Seneku, pārstrādājis agrāko
Merķeļa Latvieši tulkojumu, izveidojis
Glika Jaunās Derības tulkojuma leksikas
kartotēku, darījis latviešu lasītājiem
pieejamu arī Indriķa hroniku, un
tas nebūt nav viss no viedā zinātnieka
un pedagoga veikumu pūra.
Nacionālā teātra aktieris Kārlis Sebris
(1914-2008), viens no izcilākajiem raksturlomu
tēlotājiem – Švauksts (Mērnieku
laikos), Porfirijs (Dostojevska Noziegumā
un sodā), Lēvijs (Raiņa Jāzepā
un viņa brāļos), sērs Tobijs (Šekspīra
Divpadsmitajā naktī), Falstafs (Šekspīra
Henrijā IV) u.c. Spēlējis arī filmās.
Gleznotāja, mākslas pedagoģe,
Austrālijas Latviešu mākslinieku apvienības
ilggadēja sekretāre, literāta Aleksandra
Zariņa meita Dagnija Greste
(1942-2009). Pēdējā solo izstāde Rīgas
galerijā „Daugava” (1995). Pērngada
Ziemsvētku 3. dienā, klātesot LV eksprezidentei,
dienas gaismu ierauga
lielā mērā viņas sarūpētā grāmata/albūms
Austrālijas latviešu mākslinieki. Kārlis Sebris
PBLA Balvas (2007) saņēmējs,
publicists, ilggadējs Daugavas Vanagu Centrālās valdes
priekšsēdis Jānis Frišvalds (1923-2009).
Raimonds Slaidiņš (1927-2008), arhitekts, interjerists,
zīmētājs, gleznotājs. Vācu okupācijas gadu
beigās iesaukts gaisa spēku izpalīgos,
kam seko mētāšanās pa bēgļu nometnēm
Vācijā (R.S. vārdi), trimdas
turpinājums un augstākās izglītības
iegūšana ASV, mācībspēka darbs, 5
gadi Saūda Arābijas arhitektu konsultāciju
padomē. TZO. Arhitekts
Modris Ģelzis (1929-2008) – kopā ar
Gunāru Birkertu Latvijas Nacionālās
bibliotēkas (LNB) projekta līdzautors,
kura radošajā kontā minama Dzintaru
koncertzāle, Filharmonijas koncertzāles
un Valmieras teātra rekonstrukcija,
Rīgas jūras ostas pasažieru stacija u.c.
TZO. Viens no redzamākajiem
20. gs. norvēģu domātājiem, intelektuālā
žurnāla Inquiry dibinātājiem, Oslo
U. profesors Arne Næss (1912-2009),
budisma, Spinozas ētisko uzskatu un
Gandija nevardarbības pētītājs, arī
kaislīgs alpīnists. Viņa Dzīves filozofija: Dagnija Greste
personiskas pārdomas par jūtām un
prātu Latvijā piedzīvo divus izdevumus (no norvēģu
tulk. Dace Deniņa). (re)
B A L V A S – LRS Literatūras Gada balvu par mūža
ieguldījumu saņem trimdas dzejniece Astrīde Ivaska
– par izcilu un neparasti smalku dzeju, spožu atdzeju
un nerimtīgu literatūras „dzīvā rata”darbināšanu, un
46
Valdis Bisenieks – par nenovērtējamiem literatūras
klasikas tulkojumiem. Gada balva dzejā piešķirta
Edvīnam Raupam par Putn, prozā Ingai Ābelei par
romānu Paisums, bērnu/pusaudžu literatūrā Mairai
Dobelei par Nepareizas dzīves skola, beletristikas
tulkotājam Denam Dimiņam, literatūras
vēsturniecei Līvijai Volkovai par
Blaumaņa zelts, dtramaturģei Leldei
Stumbrei par lugu Mājās un „spilgtākajam”
debitantam, dzejniekam
Andrim Ogriņam par Es zvēru pie
kraukļiem. Visaugstāko LV
apbalvojumu mūzikas nozarē, Lielo
mūzikas balvu, saņem kordiriģents
Gido Kokars par mūža ieguldījumu
(skat. 63. lpp.) Pianists
Vestards Šimkus iegūst 1. vietu un
10 000 eiro balvu 55. Starptautiskajā
Marijas Kanalsas mūzikas konkursā
(Concurs International de Musica
Maria Canals) Barselonā, arī piedāvājumu
koncertēt ar Barselonas simfonisko
orķestri nākamajā koncertsezonā.
Paredzētas drīzas koncertturnejas
Ķīnā un ASV. Mēnesi ilgstošajā
Bēthovena festivālā Bonnā pianiste
Lauma Skride 2009.27.I saņem speciāli
pēc viņas pirksta izmēra izkaltu
Bēthovena piemiņas gredzenu kā atzinību
par visspilgtāko muzicēšanu, salīdzinot
ar četriem vienlaikus izvirzītiem sāncenšiem.
Korporācijas Talavija iedibināto dziedoņa Paula
saksa balvu (1 000 Ls) saņēmusi Liepājas Nacionālās
operas un operstudijas Figaro soliste, soprāns Inga
Šļubovska. Diriģenta Marisa
Jansona daudzajiem apbalvojumiem
pievienojas Austrijas valsts Goda
krusts – par nopelniem mākslā un zinātnē.
Foundation Mérite
européen zelta medaļu piešķir izciliem
eiropiešiem, kuri ar saviem
nopelniem palīdzējuši veidot labāku,
vienotāku Eiropu. 2009.19.III Briselē
to saņem Saeimas deputāte, Ar balles
kurpēm Sibīrijas sniegos u.c. grāmatu
autore Sandra Kalniete.
Ungārijas vēstnieks Ištvāns Mohāčs
pasniedz Ungārijas ordeņa „Par nopelniem”
Bruņinieka krustu Elgai
Saksei, ungāru beletristikas, piem.,
Magdas Sabo, ilggadējai latviskotājai.
Mūsdienās visslavenākajam
baltiešu teātra režisoram,
lietuvietim Oskaram Koršunovam
– ordenis un Francijas literatūras un
mākslas kavaliera goda tituls no leģendārā
teātra Comédie-Française. Astridas
Lindgrenas prēmiju bērnu literatūrā (5 milj. zviedru
kronu = vairāk kā pusmiljons latu) piešķir koletīvi
Gazas palestīniešu rakstnieku grupai Tamer Institute
for Community Education. (bs) (re)
Turpinājums 49. lpp