Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
2 ZINĀTŅU DOKTORI PAR RISLAKI<br />
VEIKUMU<br />
Juka Rislaki. Maldināšana: Latvijas gadījums.<br />
Rīgā: Jumava, 2008. 286 lpp.<br />
No angļu valodas tulk. Didzis Meļķis<br />
(ISBN 978-9984-38-545-7).<br />
Jukka Rislakki. The Case for Latvia:<br />
Disin formation Campaigns Against a Small<br />
Nation – Fourteen Hard Questions and<br />
Straight Answers about a Baltic Country.<br />
Amsterdam & New York: Rodopi, 2008.<br />
(ISBN 978-90-420-2423-6; mīkstos vākos<br />
ISBN 978-90-420-2424-3). 15.sēj. mazām<br />
valstīm veltītajā sērijā On the Boundary of<br />
Two Worlds.<br />
Cienījamā un par Baltijas reģionu ļoti labi<br />
informētā autora, bijušās Latvijas vēstnieces<br />
Igaunijā un Somijā Annas Žīgures dzīvesbiedra,<br />
sākotnēji somiski sacerētā grāmata<br />
par Krievijas centieniem uzkundzēties<br />
Baltijas valstīm iznākusi īstā laikā. Uzslavu<br />
pelnījis tās angliskojums, kas lasās tekoši un<br />
viegli, bet to nevar gluži teikt par ne visur<br />
lietpratīgo tulkojumu latviešu valodā. Gribas<br />
viņa vērtīgo un vajadzīgo darbu salīdzināt ar<br />
sieviešu brunčiem – pietiekoši īss, lai uzturētu<br />
interesi par apslēpto, un tajā pat laikā pietiekoši<br />
garš, lai saturs atklātos pieklājīgā formā,<br />
citiem vārdiem, īsiem, brošūrveidīgiem<br />
izdevumiem vērība parasti netiek pievērsta,<br />
bet apjomīgi zinātniski darbi garlaiko, īpaši<br />
žurnālistus un diplomātus.<br />
Gluži kā citas mazas krustceļu valstis Latvija<br />
ir bieži nomelnota ar maldinošām un tendenciozām<br />
ziņām, visvairāk no Krievijas puses,<br />
kas aktīvi cenšas atjaunot varu agrākās<br />
impērijas robežās. Kamēr Krievijas vēstniecības<br />
padomdevēju grupas vadītājs Vjačeslavs<br />
Altuhovs jau šogad krievu valodai cer Latvijā<br />
iegūt valsts valodas statusu, 2012. gadā<br />
visiem Latvijas iedzīvotājiem būšot dubultpilsonība.<br />
Zīmīgi, ka pērngada otrā pusē<br />
Igaunijā pēkšņi palielinājies Krievijas pilsoņu<br />
skaits. Un š.g. janvārī Rīgā un Viļņā jaunieši<br />
rīko šīm valstīm neierastus grautiņus. Par<br />
to, cik nepieciešams ir šis objektīvais darbs,<br />
liecina pat ievērojamā Skotijā dzimušā vēsturnieka<br />
Nialla Fergussona izcilais pētījums<br />
par II Pasaules karu The War of the World:<br />
Twentieth Century Conflict and the Descent<br />
of the West (2006), kur Latvijas tēlu raksturo<br />
kāda nelaimīga cilvēka žēlabas par monstrozām<br />
latviešu izdarībām kara laikā 1943. gadā<br />
dzimušā Modra Ekšteina atstāstījumā. Un kas<br />
redzams Holokausta muzeja š.g. sarīkojumu<br />
66<br />
plānā iekļautajās divās fotogrāfijās? – Uz vienas<br />
lietuviešu policists apsargā geto vārtus,<br />
uz otras – nošauto žīdu drēbju izpārdošana<br />
kādā Lietuvas ciemā... Latvijas tēlu Rietumos<br />
lielā mērā veido nevis Latvijas Institūts vai<br />
latviešu vēsturnieki, „krievu lietu speciālisti”,<br />
kuri nekad nav dzirdējuši ne par patiešām<br />
īstiem SS brīvprātīgajiem britu brīvkorpusā<br />
(leģionā), kas vēl uz kara beigām maršēja<br />
Drēzdenes ielās, nedz arī par brīvās Latvijas<br />
tirdzniecības floti, kas gāja bojā zem brīvās<br />
Latvijas karogiem Rietumu sabiedroto pusē.<br />
Nevar nepievienoties autora Rislaki ievadā<br />
teiktajam, ka maz pazīstamajām Baltijas valstīm<br />
plašsaziņas informācijas avoti nav labvēlīgi.<br />
Rislaki norāda uz dažādām krievu mediju<br />
ziņām – parasti ļaunprātīgām un bezjēdzīgām,<br />
kur Latvija raksturota kā šovinistiska,<br />
slepkavīga fašisma un prostitūcijas pārņemta<br />
valsts, pirms nepilniem trim gadiem raksturota<br />
kā Krievijas Federācijas (KF) „ienaidniece<br />
Numur Viens”. Seko melu atspēkojumi.<br />
Vispirms par it kā minoritāšu apspiešanu.<br />
Apgalvojumam, ka pilsonības iegūšanai nepieciešamo<br />
latviešu valodu esot pārāk grūti<br />
vai pat neiespējami iemācīties, autors liek<br />
pretī argumentu par ārzemju diplomātiem<br />
u.c. iebraucējiem no Rietumiem, kuri – tikai<br />
lai pārliecinātos par apsūdzību patiesumu –<br />
ar samērā mazu sagatavošanos nolikuši pilsonības<br />
valodas eksāmenu bez grūtībām. Šo<br />
ļaužu uzskatā bijušās PSRS pase dod viņiem<br />
tiesības saņemt Latvijas pasi automātiski,<br />
turklāt krievi neesot vis kaut kāda minoritāte,<br />
bet gan pamattauta gan Daugavpilī, gan arī<br />
Rīgā gluži tāpat kā Maskavā un citur sabrukušās<br />
impērijas robežās. Baltijas valstis viņi<br />
uzskata par Krievijas pieļautām jaunām valstiņām.<br />
Rislaki arī uzsver, ka Latvija, būdama<br />
krustceļu zeme, vienlaikus ar savai izdzīvošanai<br />
nepieciešamo valodas un kultūras saglabāšanu,<br />
vienmēr ir bijusi toleranta pret<br />
minoritātēm, piemēram, pēc likuma krievu<br />
skolās tikai 40% no mācībām jānotiek latviešu<br />
valodā.<br />
IV un V nodaļā aplūkota Latvijas vēsture, latviešu<br />
loma Krievijas Pilsoņu karā pēc boļševiku<br />
coup d’état, brīvības cīņu laiks un neatkarības<br />
gadi. Nodaļā par Latvijas patstāvības<br />
zaudēšanu (1940) un pirmo krievu gadu<br />
autors pauž izpratni par nopietnas pretestības<br />
neiespējamību, bet vienlaikus – tāpat<br />
kā vairāki mūsdienu latviešu vēsturnieki –<br />
nespēj samierināties ar Latvijas beznoteikumu<br />
padošanos – bez neviena paša, pat ne<br />
simboliska šāviena vai diplomātiska protesta.<br />
Vācu okupācijas gadiem veltītajā VIII nodaļā,<br />
manuprāt, nebūtu bijis par ļaunu atsaukties,<br />
teiksim, uz Austrijas pievienošanu Vācijai un