Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Latviešu Ziņās (lbb@latvieshi.be). Preses brīvībai<br />
veltītās, visā pasaulē respektu ieguvušās starptautiskās<br />
organizācijas Reporters sans frontières<br />
/ Reporters Without Borders pārskatā par 2008.<br />
gadu no 173 valstīm Latvija ieņem 8. vietu un saņemto<br />
punktu ziņā atrodas vienā līmenī ar Beļģiju,<br />
Jaunzēlandi, Slovākiju, Zviedriju un Šveici. Igaunijai<br />
piešķirta 4. vieta – aiz Islandes, Luksemburgas<br />
un Norvēģijas. Lietuva paliek 17., ASV – 41. (aiz<br />
Dienvidāfrikas, Spānijas un Taivanas), bet Krievija<br />
– 141. vietā. Pēdējās trīs vietās – Turkmenistāna,<br />
Ziemeļkoreja, Eritreja.<br />
V A L O D A – 4.IV Mazirbē tiek nodibināta no 19<br />
Eiropas valodām sastāvošās organizācijas EBLUL<br />
Latvijas nodaļa LatBLUL. EBLUL atbalsta un koordinē<br />
mazāk lietoto valodu pieejamību un attīstību. <br />
RLB Latviešu valodas attīstības kopa no izvirzītajiem<br />
vārdiem datorlauzis (hacker), edrese un vecļaudis par<br />
gada vārdu atzinusi talkot; par gada nevārdu – neveiklo<br />
liekvārdību šis te..., šo te..., bet par spārnoto<br />
teicienu – ministra Edgara Zalāna gudrību: pārāk<br />
liela cilvēcība sabiedrībai nav saprotama. Finanšu<br />
ministra Ata Slaktera folklorizējušais teiciens nasing<br />
spešl no bēdīgi slavenās Bloomberg TV intervijas ieguvis<br />
naglas vārda titulu. (re)<br />
T Ī M E K Ļ A portālā www.letonika.lv atrodama plašākā<br />
latviešu literatūras interneta bibliotēka ar Raiņa,<br />
Blaumaņa, Austras Skujiņas, Poruka, Janševska, Ziemeļnieka,<br />
Friča Bārdas, Ezeriņa u.c. darbiem. (re)<br />
L A T V I J A S Ā R P O L I T I K A S I N S T I T Ū T A<br />
vadību pārņem Andris Sprūds, līdzšinējam galvenajam<br />
Atim Lejiņam aizejot pensijā un pretendējot uz<br />
iesaistīšanos „lielajā politikā”. LĀI (dib. 1992.V, <strong>mājas</strong>lapa:<br />
www.lai.lv) cita vidū seko Latvijas integrācijas<br />
procesiem ES un NATO, ES kopējai ārējai un drošības<br />
politikai, pievēršot īpašu vērību Baltijas valstu attiecībām<br />
ar Krievijas Federāciju. Tā sauktajās „Decembra<br />
apspriedēs” pēdējos 16 gados piedalījušās tādas<br />
starptautiski pazīstamas personības kā Bžežinskis<br />
(Zbigniew Brzezinski), Bilts (Carl Bildt), Hanters<br />
(Robert Hunter) u.c. Finansiālo atbalstu LĀI saņēmis<br />
no Zviedrijas, arī no Latvijas valdības, ES, Ziemeļu<br />
ministru padomes un vairākiem fondiem – Konrada<br />
Adenauera, Fridriha Eberta, Sorosa u.c. LĀI paspārnē<br />
publicētas vairākas grāmatas. Institūta mājvieta – LU<br />
Sociālo zinātņu fakultāte. (re)<br />
L A T V I J Ā U N T A I V I S R I Ņ Ķ Ī – Lietuvā<br />
komunistiskie simboli ir aizliegti, igauņi izvāca krievu<br />
zaldāta pieminekli no Tallinas centra bet mēs celsim<br />
pieminekļus un simbolus valstij, kas slepkavojusi<br />
mūsu tautas brāļus kopš 16. gs. – tāda ir Viļa Vītola<br />
reakcija (Latvijas Avīze 2009.22.I) uz it kā paredzēto<br />
Krievijas caram Aleksandram I veltīto uzvaras kolonnu<br />
Rīgā un pieminekli krievu dzejniekam Aleksandram<br />
Puškinam (viņa „mūzai” Annai Kernai tāds jau<br />
esot), nevis Gunaram Astram, Ojāram Vācietim vai<br />
Mārim Čaklajam, pie kam kādreizējās runas par pieminekli<br />
Konstantīnam Čakstem totāli apklusušas. Un<br />
sakarā ar t.s. Uzvaras pieminekļa atjaunošanu: tas ir<br />
Otrās okupācijas piemineklis. Baigā gada atkārtošanās<br />
piemineklis. Piemineklis zemnieku slepkavošanai<br />
(..) 25. marta deportācijām, sveštautiešu iepludināšanai,<br />
Latvijas ekonomiskai noplicināšanai (..) Quo vadis,<br />
Rīgas dome? – dibināti izsaucas Vītols. <br />
Maijā uzsākta žīdu glābēja vācu okupācijas laikā<br />
Žaņa Lipkes (1900-1987) memoriālā muzeja būvniecība<br />
Ķīpsalā Kā cieņas un piemiņas apliecinājums<br />
15 kritušajiem latviešu un lietuviešu partizāniem<br />
un vēlāk Gulaga nometnēs spīdzinātajiem līdzbiedriem,<br />
kuri 1949.17.III Īles mežā izcīnīja savu pēdējo<br />
kauju ar čekas karaspēku, atjaunots Īles pretpadomju<br />
partizānu bunkurs. Daļa no Latvijas<br />
PSR Valsts drošības komitejas (VDR jeb KGB) nama,<br />
saukta par „stūra māju” (uz Brīvības un Stabu ielas<br />
stūra), iekļauta valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu<br />
sarakstā – 1. stāvs, pagrabi, caurbrauktuve un<br />
divi iekšpagalmi. Alūksnes, Gulbenes, Madonas<br />
un Balvu rajona skolēni Rīgas Tehniskās U. prof.<br />
Jāņa Vanaga vadībā piedalās kultūrvēstures projektā<br />
„Latviešu pēdas Sibīrijā un Tālajos Austrumos” –<br />
par savu pagastu un pilsētu izsūtīto iedzīvotāju likteņiem.<br />
25. un 26.III atskaņo Antonijas Apeles<br />
Radioteātrī iestudētās Leļļu teātra aktiera Kaspara<br />
Pūces atmiņas par izsūtījuma gadiem Pūcesbērna<br />
brīnišķīgie piedzīvojumi Staļinijā. Marta otrā<br />
pusē Biznesa augstskolas „Turība” zinātnieku un politiķu<br />
diskusijās par latviešu vietu Eiropas politiskajā<br />
telpā cita vidū nolasīts Telavivā mītošā JG līdzstrādnieka<br />
Franka Gordona vēstījums, ka būtu taisnīgi<br />
reiz nodalīt latviešu leģionā nelikumīgi mobilizētos<br />
frontiniekus no tiem dažiem policijas bataljoniem,<br />
kas kopā ar līdzīgām lietuviešu un ukraiņu vienībām<br />
piedalījās soda ekspedīcijās Baltkrievijā. Sociāldemokrāts<br />
Atis Lejiņš tajā pat konferencē par visām tagadnes<br />
politiskajām nelaimēm vaino faktu, ka latvieši<br />
1939./1940. gadā nav izrādījuši nekādu pretestību<br />
padomju okupācijai, un pat vēl pēc 1991. gada nodarbojušies<br />
ar padomju modeļa atražošanu LR pārvaldes<br />
aparāta veidošanā. 25.III debatēs EP<br />
Baltijas interešu grupas vadītājs brits Bīzlijs (Christopher<br />
Beasley) uzsver, ka jāgodā gan staļinisma, gan<br />
nacisma upuri, un šajā ziņā nedrīkst būt diskriminācijas.<br />
Elita Veidemane saturīgajā rakstā „Arāja<br />
dēļ nomelno visu latviešu leģionu” (NRA 2009.16.III)<br />
sauc atmiņā Saeimas deklarāciju (1998.29.X) attiecībā<br />
uz nepatiesajām ziņām par leģionāru cīņas patiesajiem<br />
nolūkiem, kas sakņojas nevis atbalstā Hitleram,<br />
bet gan naidā pret padomju varu – desmitiem<br />
tūkstošu Latvijas iedzīvotāju bojāejas un deportāciju<br />
izpildītāju, un, protams, valsts okupācijas īstenotāju.<br />
Turklāt, pretēji atsevišķu skaļu krievu demagogu apvainojumiem,<br />
neviens latviešu leģionārs nevienā tiesā<br />
nav ticis apvainots kara noziegumos. NRA redaktores<br />
raksta pēdējā rindkopa: 9. maijā aplūkojot t.s.<br />
tēvijas kara veterānu sejas, nevilšus jādomā, kurš no<br />
šiem cilvēkiem karojis, piemēram, Austrumprūsijā,<br />
kur padomju karaspēks izkāva tūkstošiem mierīgu iedzīvotāju,<br />
nemaz nerunājot par masveida izvarošanām<br />
un marodierismu? Kurš no viņiem piedalījies<br />
Berlīnes iedzīvotāju vai poļu virsnieku un inteliģences<br />
slepkavošanā Katiņas mežos? Padomju karaspēka<br />
zvērības ir aprakstītas daudzās grāmatās, kas balstās<br />
uz vēsturiskiem faktiem un dokumentiem. To visu<br />
apjaušot, manī ir tikai viena pārliecība: 9. maija svētki,<br />
kas katru gadu notiek pie t.s. Uzvaras pieminekļa,<br />
55
Change language