Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas

„Noskaņas”, ko ievada Luisa Kerola, Viļa
Veldres, Aleksandra Čaka, Šarla Bodlēra rindas.
Taču dzejoļu atbilstība nodaļu nosaukumiem
ir krietni stiepjama, kas, šķiet, atspoguļo
autora spēles prieku. Tas pats sakāms
par krājuma moto izvēlēto saukli „Tev, vidusšķira”.
Krājuma pamattonis ir zobgalīgi ironisks, to
pavada gan humors, gan smeldze, piemēram,
dzejolī Draugi 5: Tu lēkā pa draugu mugurām
/ kā pa ledus gabaliem upē / ļoti gribas
tev krastā tikt / tu streipuļo, krīti un klūpi //
laiks arvien siltāks / draugu vēl daudz / stipra
vēl viņu vara / un pats tu esi vien dievputniņš
/ cik tad nu tev tā svara, vai krājuma pēdējos
dzejoļos „Es gribēju sarīkot svētkus“, „Galā“.
Kā saturiskais, tā stilistiskais diapazons ir
krietni plašs. No sadzīviskām ainām un vērojumiem:
Tiklīdz tev kaut kas nepatīk, nekavējoties
dod par to zināt - signalizē ar noliektu
pieri un samiegtām acīm, neliec man
svaidīties šaubās un minējumos. / ... kaut
vai parādi mēli („Zīmes”) līdz sirreālistiskām
metamorfozēm, kā pilnmēness mistēriskā
parādība dzejolī „Pa miegam”: ... likās – /
noslīdot klusi švīkst drēbes / čab zvīņas / zem
segas kāds piekļaujas tev // norāvu segu –
kaut kas zibēja / aizslīdēja / grābu – no rokas
izspruka it kā zvīņains astes gals // ... pa
miegam peldēju tumšzilos viļņos / sajutu – /
mani kāds šūpo / rokas slīdēja švīkstēdamas
/ man pāri pleciem un lāpstiņām / – zemāk
un zemāk / mitrs karsts augums apvijas manam
– / slīd un šūpojas spēcīgos viļņos – /
zvīņainās skavās pazūd elpa – / viļņu šļakatas
pludo pāri – // ...abi pietrūkstamies no miega
/ sviedros izmirkuši / cita neviena // pilnmēness
baltie viļņi pludo pār tumšzilo segu. „Pa
miegam” iepludina atmiņā Marijas Underes
dzejoli „Pilnmēness”: Sienas līgojas // it kā
tās būtu no ūdens / viss virmo un plūst! // ...
Uz palodzes, lēcienam gatavs / balts kaķis /
... jau jūtu tā viltus pilno / ķepu uz rīkles… //
... Mostos... / Mēness rudā bārda uz manām
krūtīm.
Pacilā Vērdiņa dzejas alūzijas, ietiekšanās esošās,
bijušās, šīs un citzemju kultūrās, rakstos,
folklorā (atklāti vai netieši dzejoļos parādās
vai tikai pavīd Saliņš, Skalbe, Zeiboltu Jēkabs,
Blaumanis, Rainis, Aspazija, Lazda, Pēteris
Ērmanis, Poruks, Vilis Lācis, Rembo, Verlēns,
St. Eksiperī, Servantess, Ibsens, Strindbergs
u.c.), tās vieglums (šķietamais?), tās lidojumi
un kritieni. Tajā ir šodiena, šī diena, kam
tomēr nav robežu. Mirkļa sajūtas un vīzijas,
kas arī nav iesprostotas. Negaidīti kūleņi -
apsviešanās pretmetos: Visādas labas lietas
zeme izverd no savām dzīlēm: zivis, pufaikas,
Foto: Delfi
helikopterus ... //... bērni ... jau domā, ka
mums viss no gaisa krīt („Islandiešu mājsaimnieces
atmiņas”). Netrūkst arī niekalbīgu
pantu („Vaicājumi”, „Pasaka par vistiņu”
u.c.) un, lai arī ne lielā devā, krājumā ir iekaisīti
Latvijas jauno dzejnieku dzejā tik iecienītie,
Salēju Māra sirsnīgi dēvētie „rupjvārdiņi”.
Jāatzīstas, ka dažu jaunākajā literatūrā savairojušos
jaunvārdu? (piemēram: nafig, pofig)
nozīme man joprojām nav skaidra. Un viena
otra zobgalība un pietātes trūkums pret literāriem,
kultūras un reliģijas tēliem dažam lasītājam
var likties tikpat ķecerīga, kā savulaik
„pēkšņā pietātes trūkumā” sarakstītais Jāņa
Turbada Ķēves dēls Kurbads.
Es lasītāju pavadā pa Rīgu un tās kapiem, nomalēm,
bāriem, skolām, Kurzemes mežiem,
bērnu dienu pilsētu, Viļņu un Tallinu, Āfriku
un Antarktiku, Briseli, Londonu un Parīzi,
Kubu un ASV, Maskavu, Šanhaju, Islandi līdz
pat debesu mājokļiem. – Dzejoļu daudzveidība
neļauj vispārināt, tā vien gribas pakavēties
pie gandrīz vai katra dzejoļa. Tas, protams,
šai īsajā apskatā nav iespējams, varu
tikai ieteikt katram pašam krājumu lēnā garā
izlasīt un izbaudīt. Vislabāk lasīt skaļi, kopā
ar draugu/draudzeni vai draugiem.
Par Es Vērdiņam piešķirta Dienas gada balva
kultūrā. o
Lalita Muižniece
Valodniece, folkloriste, vairāku dzejkrājumu autore
Lalita Muižniece dzīvo Latvijā un Kalamazū (Kalamazoo),
Mičiganas štatā, ASV.
Kārlis Vērdiņš