Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
iecienīto ainavistu Vilhelmu Purvīti. Tas ir ļoti atraktīvs,<br />
humora piesātināts skatījums uz autoritātēm<br />
mūsdienās. Dekoratīvās mākslas un dizaina<br />
muzejā skatāma izstāde Konversija. Helēna un Ivars<br />
Heinrihsoni un tekstilmākslinieki Dzintra Vilks un Egils<br />
Rozenbergs iepazīstina skatītājus ar izstādi, kas pēc<br />
Itālijas kultūras organizāciju iniciatīvas tika izveidota,<br />
lai popularizētu Latvijas mākslu, galvenokārt jaunākos<br />
darbus, Itālijā. Īpaši gribas izcelt Dzintras Vilkas<br />
dekoratīvos veidojumus, kuri liecina par mākslinieces<br />
talanta un fantāzijas plašumu. Rakstniecības,<br />
teātra un mūzikas muzejā gada sākumā, pateicoties<br />
literatūrkritiķa Rimanda Cepļa iniciatīvai sarīkotajā<br />
vienlaikus divu mūzu – rakstniecības un glezniecības<br />
– pielūdzēju gleznu izstādē, citu vidū, redzami Jāņa<br />
Jaunsudrabiņa, Kārļa Ieviņa, Anšlava Eglīša, Hildas<br />
Vīkas, Birutas Skujenieces, Raimonda Staprāna, Evas<br />
Mārtužas, Harija Heislera, Laimas Muktupāvelas un<br />
vēl citu darbi. Viena no izstādītajām ir trīsdesmitgadniece<br />
Anna Auziņa, kritiķe un dzejkrājumu Atšķirtie<br />
dārzi (1995) un Slēpotāji bučojas sniegā (2001) autore,<br />
kuras dzejoli „Grāmata” žūrija anonīmā konkursā<br />
novērtē kā visaugstvērtīgāko un piešķir Olivereto<br />
(Jāņa Sudrabkalna alter ego) balvu dzejā Trubadūrs<br />
uz ēzeļa. Vijas Celmiņas 1,2 milj. dolāru vērtās<br />
gleznas „Nakts debesis 2” sabojātājam, Pitsburgas<br />
(Pittsburgh), ASV, Karnegī (Carnegie) mākslas muzeja<br />
sargam, krievu ekonomiskajam migrantam Timuram<br />
Serebrikovam (skat. JG255:57) jāmaksā $245 000<br />
soda nauda, noteikts <strong>mājas</strong> arests uz 4 gadiem un<br />
piedevām jānostrādā 500 stundas sabiedrības labā.<br />
Pie ES Padomes galvenās mītnes Briselē izstādīta<br />
Čehijas valdības pasūtītā Davida Cerni veidotā<br />
16 kv.m instalācija entropa – ES valstu simboliska<br />
karte, kas sadusmojusi ne vienu vien valsti, īpaši<br />
Bulgāriju, kas atainota kā ķemertiņš, arī Slovākiju –<br />
desu Ungārijas karoga krāsās. Rumānija parādās kā<br />
Drakulas izklaides parks, Francija – streiks, Dānija<br />
– „Lego” klucīši, Vācija – autobāņu posmi, Holande<br />
– applūdis laukums, no kura rēgojas minareti, Polija –<br />
bars katoļu priesteru, kuri cīnās ar homoseksuālismu,<br />
Lietuva – uz Krieviju čurājoši pieci karavīri, Igaunijai<br />
virsū uzkārts sirpis un āmurs, bet Latvija nezināma<br />
iemesla dēļ atainota kā sniegiem klāta kalnu valsts.<br />
(mb)<br />
Aizvadītajā T E Ā T R A sezonā skatuvisku izpausmi<br />
radusi virkne krievu klasiķu darbu. 2009.31.I Vācijā,<br />
Esenes (Essen) Aalto-Theater [kas 20. gs. 80. gados<br />
celts pēc somu arhitekta, „modernisma tēva” Alvara<br />
Aalto (1898-1976) projekta] notiek Andreja Žagara<br />
iestudētās Aleksandra Borodina operas Kņazs igors<br />
pirmizrāde. Valmieras Drāmas teātris sāk izrādīt<br />
Antona Čehova Ķiršu dārzu. Luga atbilst šim<br />
laikam, tas ir par mums! Tā ir pirmā absurdā komēdija<br />
(..) Latvija varēja būt ziedošs ķiršu dārzs, bet nebija<br />
– tā Sibīrijas Gulaga veterāns, režisors Oļģerts<br />
Kroders. Dailes teātrī uzvesto Dostojevska<br />
spēlmani kritiķe Zane Radzobe sasit lupatlēveros:<br />
strikti ņemot, [tā] nemaz nav izrāde. Ja tam vispār<br />
ir kāds sakars ar mākslu, tad attāli, iespējams, ar<br />
vizuālo, ne teātra. Forma, kurai nav nekāda satura.<br />
Teatrāls vakuums. (..) No spēka, kaislībām, pretrunīgajiem<br />
bezdibeņiem, kas slēpjas [Dostojevska] varoņos,<br />
metaforām un gaišredzīgiem pareģojumiem<br />
par kultūru nākotni izrādē ne vēsts (Kultūras Diena<br />
2009.7.II). Februāra beigās no repertuāra noņem<br />
pēc Dostojevska Nozieguma un soda motīviem<br />
tapušās sarunas kaimiņistabā (rež. Pēteris Krilovs)<br />
un Čehova tēvoci Vaņu (rež. Eduards Freibergs).<br />
Nacionālā teātra Aktieru zālē iestudēta Bille<br />
(rež. Valdis Lūriņš) – pēc Vizmas Belševicas slavenā,<br />
Latvijas kultūras kanonā iekļuvušā darba motīviem.<br />
9.IV Mazajā Ģildē pirmizrādi piedzīvo Baņutas<br />
Rubesas (rež. + scenārija autores) Benjamiņa. Kā<br />
dzīvot modernam cilvēkam – protams, par Latvijas<br />
„karaļpāri” Emīliju un Antonu. Dailes teātrī<br />
11.IV pirmizrāde Māras Zālītes un Ulda Marhilēviča<br />
muzikālai drāmai Priekules ikars (rež. Mihails<br />
Gruzdovs) – par kalēju, kurš apņemas pārvarēt zemes<br />
smaguma spēku, izkaļot spārnus, kas neizkūst<br />
saulē. Jaunajā Rīgas teātrī gada sākumā izrāda<br />
Zilākalna Martu – par dziednieci Martu Rāceni<br />
(1908-1992), un Vectēvu – par laiku, kad latviešus<br />
tērpa gan vācu, gan arī krievu šineļos. Abu režisors,
Change language