Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Daniels, šķiet, ir pats nozīmīgākais romāna<br />
ideju paudējs. Es ļoti gribu just. Lielas jūtas.<br />
Grandiozu mīlestību (86). (..) kur palikuši tie<br />
laiki, kad mēs bijām laimīgi, kad nevajadzēja<br />
melot un izlikties, ka esam laimīgi. Ja arī<br />
nebijām laimīgi, bijām patiesi skumji un dusmīgi,<br />
līdzjūtīgi vai vienaldzīgi. Tās bija tīras,<br />
īstas jūtas. Uz vienu kvadrātkilometru bija<br />
veseli divi cilvēki ar milzu jūtām bet tagad<br />
pilsētā, kur uz katru kvadrātkilometru ir simtiem<br />
iedzīvotāju, jūtu vispār nav, tikai tieksmes.<br />
Es ļoti gribētu atgūt tādas jūtas. Es gribētu<br />
aizvest Vū un parādīt viņai (..) Viktorijas<br />
ūdenskritumu, es būtu ar mieru tajā ūdenskritumā<br />
arī mirt (111). Beidzamā lappusē<br />
Daniels ir pie ūdenskrituma,<br />
pie kura ūdens gārdz<br />
kā vissvētākie un visvarenākie<br />
dievi. Efektīgs nobeigums!<br />
Romānā visai saraustīti<br />
dominē tādi vārdi kā drāšanās,<br />
dzimumorgānu<br />
no saukumi, izkārnījumi,<br />
urīns, alkohols, narkotika,<br />
vārdi, kādus līdz apnikumam<br />
varam lasīt vairāku<br />
mūsdienu rakstnieku daiļdarbos.<br />
Brīžiem nozīmīgas<br />
izteikas ir iebūvētas<br />
nesaprotamo un neķītro<br />
vārdu tirādēs. Tās saskatīt<br />
ne vienmēr ir viegli. Taču<br />
vajadzība tādus rakstīt<br />
Latvijā, liekas, ir neizsmeļama,<br />
kamēr, piemēram,<br />
kosmopolītiskais franču<br />
iz celsmes rakstnieks Le<br />
Clezio romānā Ètoile errante<br />
(Gallimard, 1992) ar<br />
aristokrātisku vienkāršību<br />
dzimumdzīvei ziedo tikai<br />
20 rindas, panākot neaizmirstamu efektu.<br />
Ingas Žoludes valoda lielāko tiesu ir svaiga<br />
un oriģināla. Es nesaprotu, kas tas par niknumu<br />
manī, no kurienes. Visus jūs jodiem<br />
par prieku, zibeņiem ko plosīt, putniem ko<br />
plucināt, zemiem padebešiem ko ievilkt sevī<br />
un paraut gaisā, miroņiem ko biedēt, māņus<br />
pieburt, zobus vilkačiem pret jums griezt,<br />
ūdensmošķiem jūs ieraut (..) kārpainām raganām<br />
apvārdot ļauniem buramvārdiem,<br />
adatas jūsos saspraust, slimības lai jūs pārmāc,<br />
vājprāts jūs saēd! (140-141)<br />
Romāna varoņi ir padoti sērām un rūgtumam,<br />
atkritumiem, AIDS, seksam, slimībām.<br />
Tuvojoties romāna noslēgumam, Daniels un<br />
Nellija izjūt laimi, atgriežoties kādā imaginārā<br />
zemē kopā ar Daniela draudzenes mazajiem,<br />
garīgi atpalikušajiem brāļiem, kas liek izjust<br />
vienkāršu cilvēcisku prieku, kas nav atkarīgs<br />
no vārdu nozīmēm un cilvēku lomām. (148)<br />
(..) Šeit es iemantoju nemirstību. Es vienmēr<br />
esmu zinājis – ja būs kāds turpinājums, tas<br />
būs šeit. (..) Šeit atgūstam savas spējas un<br />
nespējas (..) Esmu laimīgs. Mājās (..) Šeit es<br />
pazaudēju <strong>mājas</strong> un šeit tās visvairāk jūtu. (..)<br />
Kādi sapņi saplok un poētiski tēlots tuvums<br />
starp Danielu un Nellijas draugu Joši (..) viss<br />
ir tā, kā tam jābūt, un es nevaru turēties pretī<br />
tam kā pasaule ir nolēmusi ar mums rīkoties<br />
(165-167).<br />
Kaut uzmanīgi un ar atkāpēm Žolude tāpat<br />
kā Nora Ikstena meklē ceļus<br />
uz cilvēcīgu pasauli kādā<br />
sev tuvā vietā. Svinīgs<br />
klusums, šeit viss ir kļuvis<br />
tik vienkāršs, ka mums<br />
vairs nav jārunā. Mums<br />
nav jāstāsta, kā jūtamies,<br />
ko mēs jūtam pret citiem,<br />
ko redzam, ko domājam.<br />
Tam visam nebūs nekādas<br />
jēgas šajā zemē (166).<br />
Tas nenozīmē, ka romāns<br />
beigtos idilliski. Sapņi ir<br />
beigušies un vienkārši risinājumi<br />
nav parādījušies.<br />
Inga Žolude ir jauna, viņai<br />
ir talants, un viņa vēl veidosies<br />
un augs. Lai viņai<br />
veicas!<br />
aina siksna<br />
Mūsu pastāvīgā līdzstrādniece<br />
Aina Siksna ir psih iātrijas doktore.<br />
Dzīvo Zviedrijā un daudz<br />
uzturas Latvijā.<br />
KaROGs 2008.X-2009.III<br />
Oktobra nr. dzejniekiem Jānim Elsbergam<br />
un Pēteram Brūverim ar pirmpublikācijām<br />
piebiedrojas Renāte Vilnīte un Andris Ogriņš.<br />
Novembrī Ulda Bērziņa jaunākajiem darbiem<br />
seko Lienes Rūces devums, bet decembrī –<br />
Māra Salēja dzejoļi un Kārļa Vērdiņa atdzejotie<br />
četru „dienvidnieku” darbi, kas radušies<br />
Ventspils atdzejas seminārā Dienvidi sastop<br />
ziemeļus. Tiem pievienojas Mari Konno<br />
71
Change language