Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Kā allaž, priecina gan bagātīgais sakāmais skopajā<br />
telpā, gan žurnāla elegantais veidols. JG256 valstsvīriem<br />
ieteicams Briežu Platons. Pamatīgi izvēršas pētījumi<br />
par pagājības (ne)ceļiem. Bagātīga informācijas<br />
daļa. Uz visu var attiecināt <strong>Jura</strong> Mazuša vārdus: Šo<br />
brīdi dedzini / pret tumsu liesmā.<br />
Irīna, Imants, Rīgā<br />
44<br />
* * *<br />
Ļoti labi, ka Franks Gordons iesaistīts JG līdzstrādnieku<br />
saimē. Viņš ir ne tikai interesants, bet arī objektīvs.<br />
Priecājos par mana klases biedra <strong>Jura</strong> Silenieka<br />
žirgtā stilā uzrakstīto Gundegas Repšes Bāreņu nama<br />
recenziju (JG256).<br />
Gundars, Takomā, ASV<br />
* * *<br />
Nupat paliek par mazu sīkā druka salasīšanai pat pie<br />
labas gaismas, vajag „vairojamo glāzi”.<br />
Ernests Reinbergs, Guelph, Ontario<br />
* * *<br />
Uz JG 255 vāka izbrīnu izsauca Raimonda Staprāna<br />
trīs krāsu podi (..) Vai tiešām nevarēja uzlikt glītāku,<br />
Ziemsvētku laikam (..) vai arī Latvijas patstāvības 90<br />
gadu jubilejai (..) piemērotu vāku? [Tas] ir izsmiekls<br />
pirmajai lapai – Latvijas karogam ar Raiņa vārdiem.<br />
(..) ... ko teiks [lasītāji] par šo vāku?<br />
Mirdza Rutule, Dundas, Ontario<br />
[telpas trūkuma dēļ vēstule bija jāsaīsina – red.]<br />
* * *<br />
JG ir pašā briedumā un drošās rokās. Cerams, šīs rokas<br />
nepagurs. Tikai uz priekšu ar Dievpalīgu!<br />
Ričs, Toronto<br />
* * *<br />
Lasu un gaidu katru numuru kā vēstuli no jaukiem<br />
draugiem.<br />
Janīna Sprūdžs, Čikāgā<br />
* * *<br />
Ceru, ka nepiepildīsies Jāņa Petera rakstītais: Vēl<br />
nāks piektais gads, / asins lietus līs / un visaugstākās<br />
priedes nolauzīs. – Vispirms jāmin, ka esmu ļoti pārsteigts,<br />
ka vairums pārdomātāju ir pārsteigti par vardarbību,<br />
ko izraisīja 2009.13.I demonstrācija, mēģinot<br />
atrast visādus socioloģiskus un gandrīz marksistiskus<br />
iemeslus. Jau pirms tās internetā parādījās aicinājumi<br />
izraisīt vardarbību. Tika sniegtas pamācības<br />
kā vardarboties, pat kā gatavot Molotova kokteiļus.<br />
15.I atkal lasīju uzaicinājumus rīkot līdzīgus grautiņus<br />
17.I. Saņēmu pat no kāda trimdas radikāla nacionālista<br />
vēstuli, kurā tiek pieprasīta vardarbība pret<br />
Saeimu un oligarhiem. Līdz šim nekur neesmu atradis<br />
pārrunas par demonstrācijai izvēlēto datumu, kas<br />
būtībā ir 1905. gada asiņainās revolūcijas iesākuma<br />
datums. Protams, šo datumu izvēlēja arī barikāžu lie-<br />
lās demonstrācijas sākšanai. Lai kādi arī būtu bijuši<br />
1905.13.I demonstrācijas organizatoru Latviešu sociāldemokrātu<br />
strādnieku partijas un Ebreju Bunda<br />
koporganizācijas Federatīvās komitejas nodomi, ļoti<br />
iespējams, ka lielo asinspirti ar aptuveni 60 demonstrantu<br />
nogalināšanu izraisīja provokatori demonstrantu<br />
vidū, kas, protams, neattaisno cara policijas<br />
un bruņoto spēku pārspīlēti lielo vardarbību. Revolūcijas<br />
turpmākajā gaitā revolucionāri visbrutālākā<br />
veidā demolēja baznīcas, dedzināja muižas un revolūcijas<br />
pretinieku īpašumus, nogalināja lielu skaitu<br />
iedomāto revolūcijas pretinieku, galvenokārt latviešus,<br />
bet arī daudzus baltvāciešu muižniekus, mācītājus<br />
u.c. Šķiet, vairums latviešu joprojām nav spējuši<br />
izvērtēt Piektā gada notikumus. To nav darījuši arī<br />
pašreizējie latviešu rakstnieki. Jāmin, ka tolaik krietns<br />
skaits vēlāk pazīstamu latviešu politisku darbinieku<br />
un rakstnieku (Miķelis Valters, Jānis Akurāters, Kārlis<br />
Krūza u.c.) atbalstīja Latvijas Sociāldemokrātu savienību<br />
(kas nav Latviešu sociāldemokrātisko strādnieku<br />
partija), kura sākotnēji atbalstīja vardarbību. Ja Šnores<br />
nesenā filmā The Soviet Story Putins ir salīdzināts<br />
ar Staļinu, nebūtu jābrīnās, ka zināmām aprindām<br />
Krievijā, varbūt arī Latvijā, ir interese destabilizēt jau<br />
tā nestabilo Latvijas valdību un vienlaikus jau tā visai<br />
minimālo Baltijas valstu sadarbību. Zīmīgi, ka visai<br />
līdzīga savas Saeimas demolēšana šinīs dienās notika<br />
arī Lietuvā. Ir arī zināms skaits radikālnacionalistisku,<br />
pērkoņkrustisku politisku organizāciju, kas ne tikai<br />
sagādā Latvijai neslavu visā pasaulē, bet arī veicina<br />
uzskatus, kas veido augsni varbūtējai vardarbībai.<br />
Dīvaini, ka jau kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas<br />
daudzus pozitīvus nacionālpolitiskus pasākumus<br />
ir sakompromitējušas šādas aprindas un organizācijas,<br />
kas ir arī galīgi nespējīgas vai negribīgas izvērtēt<br />
II Pasaules kara laikā vācu bruņotos spēkos iesaistīto<br />
latviešu traģēdiju. Šīs aprindas visā visumā arī ienīst<br />
trimdas latviešus. Latviešiem ir arī jāzina, ka, diemžēl,<br />
daudziem viņu tautas brāļiem pasaulē nav visai laba<br />
slava par pastrādātajiem varas darbiem 1905. un<br />
1919. gadā Latvijā un vēlāk Krievijā, arī vācu okupācijas<br />
gados. Tādēļ ne ar kādu Saeimas logu dauzīšanu,<br />
bibliotēkas un veikalu demolēšanas palīdzību latviešus<br />
neiecels saulītē. Protams, 13.I ziepju vārītāji bija<br />
tikai samērā maza grupa. Gandrīz jāpiekrīt Jurim Kažam:<br />
Nevar taisīt valdības gāšanu bez dzīvotspējigas<br />
alternatīvas. Savādāk bardaku aizstās ar, iespējams,<br />
vēl trakāku pēcbardaku. Diemžēl Latvijā nav īstas alternatīvas,<br />
ir tikai gribētāji, kas arī bija starp mierīgo<br />
bāleliņu garā rīkotā mierīgā mītiņa organizatoriem.<br />
Pelikāns, Ņujorkā, 2009.16.I<br />
* * *<br />
Esam izveidojuši nelielu grafiskā dizaina studiju un<br />
mēģinām (..) nest tādu kā dizaina gaismu Latvijā. JG<br />
ir brīnums visiem, kas par to uzzina. Manās acīs tas ir<br />
lielisks un, diemžēl, gandrīz vienīgais lieliska grafiskā<br />
dizaina paraugs, ko veidojuši latvieši.<br />
Sandijs Ruluks, Rīgā<br />
* * *