Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas

atklāj arī plašu izstādi par 1949. gada deportācijām,
Čehijas vēstnieks Latvijā Tomāšs Pštross uzsver filmas
izglītojošo nozīmi: tā emocionāli stāsta par abiem noziedzīgākajiem
20.gs. totalitārajiem režīmiem. Tā izrādīta
Eiroparlamentā, Ukrainā, Slovēnijā, Gruzijā, ASV,
Baltijas valstīs un ir iepirkta Zviedrijā, Polijā, Izraēlā.
Dramaturgs un aktieris Jānis Jurkāns referātā
“Literāts un vara” (27.I), cita vidū, pamato LOM
nozīmīgumu un vajadzību ar kādas žurnālistes, domājams
amerikānietes, teikto: Jā, saprotu, jūsu tautai
bijis grūts liktenis –deportācijas, masu slepkavības,
emigrācija... Saprotu, bet tomēr, kāpēc jūs nevērsāties
pie jurista? 18.II filmrežisors Rolands
Kalniņš (Elpojiet dziļi - 1967; Es visu atceros, Ričard
- 1966, rādīta kā Akmens un šķembas; Ceplis - 1972;
Akmeņainais ceļš - 1983) referē par „Kino aizkulisēm,
cenzūru, aizliegto un atļauto Padomju Latvijā”.
2009.15.I atver Andas Līces un Elīnas Līces dzejoļu
krājumu Tik Tuvu Pie – ar diviem pirmajiem vākiem,
bet bez pēdējā. Tas lasāms no abiem galiem – Andas
krājuma daļas pirmais dzejolis sastopas ar Elīnas noslēdzošo
dzejoli grāmatas vidū. (re)
M Ū Z I K A S nozares darbinieki atklātā vēstulē
amatpersonām un sabiedrībai (2009.3.II) pieprasa
Rīgas jaunās koncertzāles projekta drīzu īstenošanu,
tādas koncertzāles, kas būtu atbilstoša akustiskiem,
tehniskiem u.c. kritērijiem. Pretējā gadījumā Latvijas
profesionālās mūzikas kultūrai draudot atpalicība no
citām valstīm. Kamēr Igaunijā uzbūvētas veselas četras
jaunas koncertzāles, visā Rīgas pastāvēšanas laikā
nav uzcelta neviena. (..) Pasaulslavenie, lielie orķestri
nereti atsaka savu uzstāšanos Rīgā, un Latvijā neesot,
kur uzstāties Marisam Jansonam ar viņa izcilo orķestri,
(..) kurā klausīties Andra Nelsona diriģētu orķestri,
(..) Baibas Skrides vai Elīnas Garančas sniegumu ar
Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri utt. Lielā mērā
vainojamas tuvredzīgu politiķu ambīcijas un cīņa par
varu. Diemžēl mūziķiem neesot traktoru, ar ko bloķēt
autoceļus, lai piespiestu valdību mūs uzklausīt tāpat
kā zemniekus. Inga Kalna debitē Milānas
Teatro alla Scala (25.III) Hendeļa (Georg Friedrich
Händel) operā Alcina – Alčinas lomā, ko viņa jau agrāk
dzied Hamburgas operā un Parīzes Garnjē operā.
Latvijā maija vidū Kalna kļūst par donnu Annu
Mocarta operā don Giovanni. Vinčenco
(Vincenzo) Bellīni operas I Capuletti ed i Montecchi
Londonas Karaliskās operas jauniestudējumā Elīna
Garanča dzied Romeo sarežģīto lomu.
Gaetano Doniceti (Donizetti) liriski komiskās operas
Mīlas dzēriens (L’elisir d’amore) jauniestudējums
(rež. šveicietis Gijs Montavons) LNO diemžēl „aktuālizēts”
ar jēlām mūsdienu klišējām un kareivjiem, kuri
uzrikšo uz skatuves ar lidmašīnām. Martā
ļoti pozitīvas atsauksmes no publikas un preses saņēmis
latviešu tenors Aleksandrs Antoņenko – Prinča
lomas atveidotājs Antonīna Dvoržaka (Dvořák) izrādē
Rusalka (Nāra) Ņujorkas Metropolitēna operā.
Aprīļa sākumā operzvaigzne Maija Kovaļevska debitē
Bavārijas Valsts operā Minhenē Pučīni (Giacomo
Puccini) La Bohème, atveidojot sevis iemīļoto Mimī.
Tas bija laiks, kad pirmie tautas modinātāji ar
Kronvaldu Ati un Andreju Pumpuru priekšgalā tiecās
pacelt tautas garu un pasludināt tai nākotnes mērķus.
Skats no Doniceti Mīlas dzēriena LNO
Arī Baumaņu Kārlis pieslējās šai nacionālās inteliģences
daļai un savu dzīvi veltīja tautas pašapziņas vairošanai
– tā mūzikas zinātniece Inese Žune grāmatiņā,
kas pievienota nesen klajā laistajam kompaktdiskam
Baumaņu Kārļa laiks, kur ietverti 20 skaņraža darbi
un aranžējumi koriem – no Dievs, svētī Latviju!
līdz Mēness ņēma Saules meitu, no Trimpulas līdz
Gaudeamus igitur. Valsts Akadēmiskais koris
Latvija sniedzis visvairāk koncertu ārzemēs – šogad
slavenajā Lucernas festivālā. Latvijas jauniešu
kora „Balsis”, Ņujorkas latviešu kora, Jaunā Rīgas
kamerorķestra un vairāku solistu 2008. gadā sagatavotais
tvarts Ziemassvētki sabraukuši (Christmas
Joy in Latvia) (diriģ. Andrejs Jansons) jau vairākkārt
izskanējis ASV bezreklāmu publiskajā radio (NPR =
National Public Radio) ar pieteicējas Amakeras (Julie
Amacher) lietpratīgiem paskaidrojumiem par latviešu
mūziku – par komponistiem un instrumentiem,
īpaši, kokli. Viņas vērtējumā tvartā iekļautās kantātes
aizkustina, ir atskaņotas ar mīlestību. (bs) (re)
T Ē L O T Ā J A M Ā K S L A – Gadu mijā galerijā
„Mūrnieks”, Riharda Vāgnera ielā, Jāņa Liepiņa
(kolēģu saukta par Džoni) studiju un zīmējumu izstāde
Mākslinieka darbnīcā, ko ar VKK fonda atbalstu
rīko LV arhīvs (LVA), kur glabājas pāri par 2 000
gleznotāja studiju, skiču, zīmējumu, uzmetumu u.c.
radošo materiālu. Plašākai sabiedrībai pirmo reizi
skatāmie darbi pierāda, cik rūpīgi Liepiņš strādājis
pie katras gleznas kompozīcijas, detaļu izkārtojuma,
tonālā izveduma, kaut arī viņa darbi šķiet uzgleznoti
vienā iedvesmas mirklī (skat. JG256:71-72).
7. janvārī Ģirta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas
muzejā atklāj keramiķes Ilzes Emses-Grīnbergas
izstādi Porcelāns un.... Pētera Martinsona audzēkne
strādā galvenokārt porcelānā, piedalīdamās dažādos
starptautiskos simpozijos Polijā, Lietuvā u.c. Ārzemēs
galvenokārt arī top viņas darbi, jo Latvijā Porcelāna
fabrika diemžēl ir likvidēta. Ilze strādā dažādos
porcelāna materiālos, izceldama to specifiku – gan
trauslumu, gan caurspīdīgumu, izmanto arī šamotu
un mālu, pielāgodama darbus materiāla īpatnībām.
Piedalījusies vairāku animācijas filmu veidošanā, kuru
tēlus visbiežāk veido no plastilīna. Janvārī
Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) galerijā sarīko
Jelgavas mākslinieku organizācijas dibinātāja, pāragri
mirušā Gunta Strupuļa 75 gadu jubilejas izstādi.
Strupulis darbojas ne tikai glezniecībā, bet arī grāmatu
ilustrācijā, plakātā u.c. mākslas veidos, un kā
viens no pirmajiem uzsāk strādāt fotoreālismā, kas
satuvina viņu ar klasisko (galvenokārt holandiešu)
glezniecību. Gadu mijā ar „Swedbank Private
51