Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
ir apkaunojums Latvijai un visiem tiem cilvēkiem, kuri<br />
cietuši no visāda veida okupantiem. Uz Dienas<br />
(14.II) jautājumu, kas tagadējo Latviju „uzbūvēja”,<br />
atbild režisors Oļģerts Kroders: bijušie partijas un<br />
komjaunatnes darboņi, kuri nozaga partijas naudu,<br />
bijušie spekulanti, kurus krievu laikā lika cietumā, un<br />
tie visi ir tagadējie miljonāri, kas šo valsti vada... <br />
Uz Tatjanas Ždanokas sūkstīšanos par Latvijā mītošajiem<br />
krieviem it kā apkaunojošo LV pilsonības eksāmenu<br />
un prasību piešķirt viņiem pilsonību automātiski,<br />
EP zālē (2009.3.II) atbild Nāciju Eiropas grupas<br />
pārstāve Inese Vaidere: Latvijas Pilsonības likums ir<br />
viens no visliberālākajiem Eiropā, ikviens nepilsonis<br />
var iegūt tiesības balsot, kļūstot par pilsoni. Latvijas<br />
nepilsoņi radušies kā tiešas 50 gadu padomju okupācijas<br />
sekas. Turklāt atsevišķi politiski spēki, kas atbalsta<br />
Krievijas tā saukto tautiešu atbalsta politiku, joprojām<br />
manipulē ar šiem cilvēkiem sava politiskā kapitāla<br />
vairošanai. Viņai piebalso Nāciju Eiropas grupas<br />
deputāts Ģirts Valdis Kristovskis: Liberālais Latvijas<br />
likums ikvienam ir ļāvis apliecināt lojalitāti pret Latvijas<br />
valsti un Rietumu demokrātiskajām<br />
vērtībām. Rezultātā kopš 1993.<br />
gada nepilsoņu skaits ir samazinājies<br />
par 49 procentiem. Latvijas biznesa<br />
lielākā daļa pieder krievu uzņēmējiem.<br />
Tie ir argumenti, kas ļauj<br />
noraidīt sūdzības pret Latvijas valsti.<br />
Radio Brīvā Eiropa (Minhenē)<br />
latgaļu programmu kādreizējās dvēseles<br />
Valda Labinska nodibinātā<br />
Latgolys Bolss (LB) kopš 2006.V<br />
raida no Daugavpils reģionālu informāciju<br />
un skaņdarbus tikai latgaliski.<br />
Radiostacijas jauno pircēju pārslēgšanās<br />
(2009.9.II) uz krievu programmām,<br />
atstājot tikai vakaru un nakti<br />
latgaļu raidījumiem, izsauc aktīvu<br />
latgaļu pretestību, ieskaitot mūziķu<br />
un dziesmu autoru aizliegumu raidstacijai<br />
atskaņot viņu darbus. LB 55<br />
dienu garais klusums izbeidzas 25.III.<br />
Paļdis klauseitōjim, dažaidūs akciji i<br />
koncertu organizatorim, paļdis Pastoveigōs<br />
Paleidzeibas Dīvmōtes aizlyugumim<br />
un novenas skaiteitōjim,<br />
paļdis pašvaļdeibam un vysim, kas Rihards Bargais<br />
beja dūmōs, vōrdus yn darbūs ar<br />
myusim – tā Valdis LB ēterā. Gatis Krūmiņš,<br />
kura pētījumu joma ir krievu okupācijas laiks Latvijā<br />
no 1940.17.VI līdz pat neatkarības atjaunošanai<br />
1991.VIII, LV arhīvā atradis sekojošo 1940.12.VII rakstīto<br />
dokumentu: Valsts prezidenta sekretariāts paziņo,<br />
ka valsts prezidents K. Ulmanis, ievērojot Latvijas<br />
Sarkanās palīdzības apgādājamo skaita pēkšņu pieaugumu,<br />
šodien iemaksājis šai vajadzībai 5 000 latu,<br />
uzdodot ieskaitīt šo summu Latvijas Komunistiskās<br />
partijas pasta tekošajā rēķinā Nr. 12545 (Diena<br />
2009.16.II). Esot arī dokumentāli nepierādītas ziņas<br />
par okupācijas spēku solījumu atļaut Kārlim Ulmanim<br />
izceļot. Jā, pēc Vācijas uzbrukuma PSRS viņu<br />
arestēja, izvirzīja arī apsūdzību, un 1942.20.IX viņš<br />
mira Krasnovodskas cietuma slimnīcā, bet, kas zina,<br />
būtu viņam labāka veselība, varbūt viņš pēc Staļina<br />
56<br />
nāves īstenotu ne mazāk sekmīgu karjeru kā viņa ārlietu<br />
ministrs Munters? – jautā Krūmiņš un vienlaikus<br />
izsaka Dienas korespondentam Egīlam Zirnim varbūtību,<br />
ka Latvijas valsti demontē ar pašu latviešu rokām,<br />
jo bez aktīvas Latvijas varas iestāžu sadarbības<br />
ar okupācijas režīmu 1940. gada jūnijā un jūlijā ātra<br />
un viegla Latvijas aneksija nebūtu iespējama. Ja 1939.<br />
gadā Latvijas tautai prasītu, vai tā vēlas pretoties Padomju<br />
Savienībai vai ielaist to bez cīņas, tauta būtu<br />
izvēlējusies pretošanos. Taču tautas vietā tolaik<br />
lēma diktators – tā Krūmiņš, kurš arī zina vēstīt, ka<br />
PSRS 1940. gadā, necerēdama, ka Baltijas valstis tik<br />
viegli pieņems ultimātu, bija sagatavojusies karam,<br />
bijušas pat izveidotas nometnes baltiešu karagūstekņiem.<br />
Pieprasīta suitu etniskās kopas iekļaušana<br />
UNESCO pasaules nemateriālās kultūras mantojuma<br />
neatliekami glābjamo vērtību sarakstā, kur līdz<br />
šim ievesti mūsu Dziesmu svētki. No četrus gs. vecā<br />
etnogrāfiskā mantojuma vispieprasītākais Latvijā ir<br />
suitu kāzu rituāls, īpaši mičošana un jaunā pāra gulētiešana.<br />
...dzejnieki agita draguna un ronalds<br />
briedis vienu laiku gulēja kopā<br />
un miegā tik nemierīgi grozījās, ka<br />
regulāri no rītiem modās šķērseniski<br />
pārkrituši viens pār otru, tādejādi<br />
veidojot perfektu hitleriskās Vācijas<br />
kāškrustu. šis fakts abus nabadziņus<br />
mocīja un satrauca tik ļoti, ka<br />
viņi beigu beigās tomēr nolēma pašķirties,<br />
ko veiksmīgi arī izdarīja. Rīgas<br />
apgabaltiesa ne tikai pieprasa<br />
atvainošanos it kā aizskartajai Agitai,<br />
bet arī samaksāt „sāpju naudu”<br />
– 2 000 Ls no literārā teksta ”Tenkas”<br />
autora Riharda Bargā, 4 000 Ls no<br />
Karoga (kur „Tenkas” iespiestas<br />
2007,8) un tikpat daudz no portāla<br />
Delfi (kur tās pārpublicētas 2007.15.<br />
IX). Literatūrzinātnieka Arno Jundzes<br />
komentārs: ... lēmums ir ārkārtīgi<br />
bīstams, jo būtiski aizskar mākslinieku<br />
radošo brīvību, nerunājot<br />
nemaz par faktu, ka tas apdraud arī<br />
preses brīvību Latvijā (..) Potams,<br />
var teikt – drusciņ ir taču jādomā, ko<br />
rakstīt, bet var arī ciniski vaicāt pretī:<br />
kopš kura laika „gulēt kopā” automātiski<br />
nozīmē, piemēram, „intīmas<br />
attiecības” (NRA 2009.23.III). No veikalu<br />
tīkla ELVI interneta aptaujas uzzinām, ka 57% latviešu<br />
tic, ka Lieldienās jāšupojas, lai vasarā nedzeltu odi,<br />
bet tikai 33% uzskatā melo visi tie ļautiņi, kuri ēd<br />
olas bez sāls. (re)<br />
L I E T U V Ā satraukumu radījušas Saimniecības<br />
ministra Dainiusa Kreivisa (Kreivys) sarunas ar ASV<br />
biotehnoloģiju gigantu Monsanto, kas cenšas pārņemt<br />
savā kontrolē pasaules sēklu tirgu un īsteno ļoti<br />
agresīvu politiku attiecībā uz ģenētiski modificēto<br />
organismu izplatīšanu. Kategoriski pret ĢMO lauksaimniecības<br />
kultūru audzēšanu cīnās Lietuvas vides<br />
aizsardzības ļaudis, kuri jau pirms diviem gadiem panāca<br />
aizliegumu amerikāņu firmai audzēt modificētu<br />
kukurūzu Ķēdaiņu rajonā. (re)
Change language