Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
ēku uzspridzina īru teroristi (igauņiem tā ir<br />
svarīga kā liecība starptautiskajam nozīmīgumam),<br />
Dienvidilinojas (Southern Illinois)<br />
U. vēstures profesors Teodors Vīks (Weeks)<br />
apraksta ļoti raibo Viļņas pilsētas pagātni<br />
un tās mainīgo iedzīvotāju etnisko sastāvu.<br />
Līdzīgi Vīkam, Tallinas U. kultūras vēsturnieks<br />
Mareks Tamms pasvītro stāstījumu nozīmi<br />
vēstures pētniecībā – tie esot kaut kas vairāk<br />
nekā tikai personiskas atmiņas, un pieskaras<br />
arī „oficiālās” vēstures izpausmēm Igaunijā<br />
pēc 1934. gada apvērsuma, kam, protams, ir<br />
paralēles ar Latvijas vēstures gaitu 30. gados.<br />
Svarīgāka par vēsturisku faktu sameklēšanu<br />
un sakārtošanu ir šo faktu pilnīgāka izvērtēšana<br />
plašā skatījumā – tā Tamms. Antons<br />
Veiss Vendts (Weiss-Wendt), Holokausta<br />
centra pētnieks Oslo, norāda uz holokausta<br />
atmiņas trūkuma iemesliem Igaunijā – 1) padomju<br />
izmeklētāju izvairīšanās pieminēt žīdu<br />
iznīcināšanu, 2) žīdu nelielais skaits Igaunijā<br />
un 3) igauņu etniskā izolācija.<br />
No recenzijām mūsu interesi visvairāk izraisa<br />
Dr. Nilsa Muižnieka apskats par Taming<br />
Ethnic Hatred: Ethnic Cooperation and<br />
Transnational Networks in Eastern Europe<br />
(Syracuse U. Press, 2007) un igaunietes Anneli<br />
Saro recenzija par Džonsona (Jeff Johnson)<br />
The New Theatre of the Baltics: From Soviet<br />
to Western Influence in Estonia, Latvia and<br />
Lithuania (McFarland & Co., 2007). Seko patiešām<br />
interesants redakcijai piesūtīto jaunizdevumu<br />
saraksts. Der ievērot redaktores<br />
apsveicamo paziņojumu, ka JBS sāk aplūkot<br />
iesūtītās doktoru disertācijas,<br />
kam tiešs vai<br />
arī ne tik tiešs sakars ar<br />
Baltijas valstīm.<br />
Jāmin, ka JBS tagad<br />
vairs nav tik „baltisks”,<br />
bet kļuvis pārnacionālāks<br />
– ietver zinātniskus<br />
darbus par visu ziemeļaustrumu<br />
Eiropas telpu.<br />
Iemesli: 1) baltiešu<br />
zinātnieku intereses vai<br />
spēju trūkums piedalīties<br />
žurnālā ar saviem<br />
darbiem un 2) pieaugoša<br />
citu tautu zinātnieku<br />
interese par Baltijas jūras<br />
reģionu. Šai jaunajai<br />
virzībai vistuvāk ir igauņi,<br />
vistālāk diemžēl latvieši.<br />
Gundars Ķeniņš-Kings<br />
Saviana Stenesku (Stănescu)<br />
PĒDĒJIE 20 GADI STENESKU<br />
LUGĀ<br />
Rets ir tāds sāpīgs spēriens, reta tāda krīze,<br />
kas mūs nenovestu pie dziļākas pašizpratnes.<br />
Izkliegušies un iztrakojušies, vaininiekus<br />
meklēdami, visbiežāk esam spiesti atzīt, ka<br />
derīgākos un noturīgākos risinājumus atradīsim<br />
vienīgi paši sevī un savā spējā mainīties<br />
uz augšu.<br />
Bet pašlaik, stāvēdami spoguļa priekšā,<br />
esam atklājuši ko pārsteidzošu. Nepazīstam<br />
spogulī redzamo tēlu. Kaut arī tauku gadus<br />
bieži esam apzīmējuši kā patmīlības laikmetu,<br />
izrādās, ka gaužām slikti pazīstam paši<br />
sevi. Svilpodami esam apgalvojuši, ka viss rit<br />
normāli. Bet neesam izjutuši vajadzību pievilkt<br />
bremzes un pašiem pamatīgāk ieskatīties<br />
savās nabās.<br />
Šajā ziņā ļoti atšķiramies no saviem priekštečiem.<br />
Pagājušā gadsimta lielie satricinājumi<br />
mūsu tautai parasti mēdza ievadīt nozīmīgus<br />
pārdomu periodus. Kāpēc nonācām tur,<br />
kur nonācām? Šajās pārdomās piedalījās arī<br />
mākslinieki un literāti. Savu valsti atjaunojuši<br />
pirms nepilniem divdesmit gadiem, pagriezām<br />
muguras šāda veida pārdomām un<br />
mākslinieciskām izpausmēm.<br />
Par to man atgādināja pazīstamā Ņujorkas<br />
LaMaMas teātra viesizrāde Stokholmā. Pateicoties<br />
Rumāņu kultūras institūta aktīvajam<br />
darbam, stokholmiešiem bija iespēja noskatīties<br />
talantīgās rakstnieces<br />
Savianas Stenesku<br />
angliski sarakstīto lugu<br />
par Rumānijas pēdējo<br />
divdesmit gadu vēsturi,<br />
kā tā atspoguļojas<br />
vienas ģimenes stāstā.<br />
Varu nešaubīgi apgalvot,<br />
ka daudzplākšņaināku,<br />
taču vienlaikus<br />
viegli saprotamu šī<br />
posma vēstures atveidu<br />
mākslā neesmu redzējis.<br />
Laimīga tā tauta, kas ar<br />
mākslas palīdzību risina<br />
savas vēstures problēmas.<br />
Svētīta tā, kas pat<br />
nesenajai vēsturei nepagriež<br />
muguru un to nerisina<br />
vienkāršotos domu<br />
skrējienos.<br />
Stenesku lugas fabula<br />
nebūt nav neparasta.<br />
Īsās un kodolīgās ainās<br />
69
Change language