Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
faktu, ka Baltijas valstu okupācija faktiski izbeidzās<br />
tikai 90. gadu sākumā. Tiek pieciesti<br />
pat tādi galēji fantastiski apvainojumi, kā<br />
Maskavas mēra Jurija Lužkova fantastiskās<br />
izteikas par latviešu īstenoto genocīdu pret<br />
Latvijā mītošajiem krieviem, ko viņš salīdzina<br />
ar Pola Pota masveidīgo cilvēku slaktēšanu<br />
Kambodžā, un Krievijā joprojām izplata<br />
propagandas filmas par „nacisma atdzimšanu”<br />
Baltijā. .<br />
Attiecībā uz žīdu iznīcināšanu vācu okupācijas<br />
gados, Rislaki uzsver, ka Latvijā nekad nav<br />
piekopta antisemītiska politika, arī ne cara<br />
laikā, kad citur Krievijas impērijā notika plaši<br />
žīdu pogromi. Starpkaru posmā Latvijā visādi<br />
veicināta minoritāšu kultūru autonomija,<br />
ieskaitot minoritāšu skolas, arī žīdu, un vācu<br />
okupācijas laikā ne viens vien latvietis, riskējot<br />
ar dzīvību, glāba žīdus no drošas nāves,<br />
ko Rietumu „speciālisti” bieži vien piemirst.<br />
Autors nožēlo, ka Modra Ekšteina populārā<br />
fantāzijas grāmata ir darījusi daudz latviešiem<br />
kaitīgas dezinformācijas izplatīšanā.<br />
Arī dažas rindkopas Agates Nesaules darbos.<br />
Attiecībā uz „krievu valodas apspiešanu”<br />
Latvijā Rislaki konstatē, ka gandrīz visi<br />
latvieši prot krieviski, taču liels skaits visu<br />
mūžu Latvijā nodzīvojušu krievu neesot pacentušies<br />
pat minimāli apgūt latviešu valodu.<br />
Tādēļ arī privātā sektorā darba devēji prasa<br />
krievu valodas zināšanas. Atbildot uz jautājumu,<br />
cik pateicīgiem latviešiem vajadzētu<br />
būt par okupācijas gados uzceltajām rūpnīcām,<br />
ceļiem, ostām un blokmāju korpusiem,<br />
Rislaki norāda, ka tas netika darīts vietējo<br />
iedzīvotāju labad, bet gan padomju bruņoto<br />
spēku vajadzībām un centrālās varas<br />
nostiprināšanai. Pārtikušās lauksaimniecības<br />
iznīcināja uzspiestā kolhozu sistēma. Laikā<br />
kad latviešu dzimstības koeficients bija pietuvojies<br />
nullei, Latvija tika pārpludināta ar<br />
krievu, baltkrievu un ukraiņu strādniekiem.<br />
Rislaki arī uzskatāmi parāda, ka atjaunoto<br />
neatkarību latviešiem, tāpat kā lietuviešiem<br />
un igauņiem, neviens neuzdāvināja – baltieši<br />
paši izmantoja vienreizējās iespējas to atgūt,<br />
kas, protams, kremt tiem, kas joprojām cer<br />
uz Maskavas impērijas atdzimšanu. Kopumā<br />
Rislaki pārliecinoši parāda, ka latvieši nav<br />
„mellāki par velliem”, bet ir apbrīnošanas<br />
vērta tauta, kas spējusi izdzīvot par spīti ilgajiem<br />
un, maigi izsakoties, ļoti nelabvēlīgajiem<br />
apstākļiem.<br />
aija Veldre Beldava<br />
Folkoras zinātņu doktore Beldava ir iesaistīta pētniecības<br />
darbā Indianas Universitātē (Indiana U.), ASV.<br />
68<br />
PIEMIŅAI UN ATMIŅAI<br />
Journal of Baltic Studies (JBS), XXXIX/4<br />
(2008). Association for the Advancement of<br />
Baltic Studies (AABS)<br />
<br />
Šī „piemiņas un atmiņas” speciālizdevuma<br />
viesredaktori – somu Tamperes U. Miera pētniecības<br />
institūta prof. Marko Lehti () un poļu Ščecinas (Szczecin) U.<br />
prof. Hakmans (Jörg Hackmann) – atlasījuši<br />
referātus no divām interdisciplināri un sociāli<br />
ievirzītu zinātnieku konferencēm (2007).<br />
Kā zināms, interdisciplinārā pieeja, ko raksturo<br />
jaunas atziņas, izveidojas Francijā, bet<br />
mūsdienās visplašāk sastopama amerikāņu,<br />
britu, vācu un skandināvu/somu darbos, kur<br />
parasti nostāja pret tradicionālo ir visai kritiska<br />
un vēsturiskie fakti ne vienmēr tiek ievēroti.<br />
Manā darba vietā – Pacifika Luterāņu<br />
U. – šie modernie un parasti politiski iesaistītie<br />
zinātnieki palaikam visai zobgalīgi tiek<br />
saukti par „nākotnes vēsturniekiem”. Tas<br />
nenozīmē, ka viņu devums nebūtu nopietns,<br />
kā par to liecina prof. Hakmana pētījums par<br />
kolektīvo atmiņu, piemiņu un vēsturisku mitoloģiju.<br />
Žurnāla centrā ir trīs somu – prof.<br />
Lehti, Helsinku U. doktoranda Matti Jutilas<br />
un Austrumeiropas laikmetīgās vēstures pētnieka<br />
Markku Jokisipilas (Jokisipilä) – raksts<br />
par “Bronzas kareivja” incidentu Tallinā, kas<br />
autoru ieskatā kavējot krievu integrāciju<br />
Igaunijā.<br />
JBS pastāvīgais redaktors, Glasgovas U. prof.<br />
Davids Smits (Smith), kurš, tāpat kā minētie,<br />
uzsver pieminekļu nozīmi nacionālajā politikā,<br />
konkrēti, igauņu-krievu attiecībās, tomēr<br />
secina, ka satraukumam Igaunijā bijis tikai<br />
vietējs raksturs, un pie reizes izsaka atzinību<br />
Igaunijas valdībai par centieniem depolitizēt<br />
II Pasaules kara pieminekļus. Un attiecībā<br />
uz Rīgu – labi, ka padomju laika piemineklis<br />
atrodas Rīgas nomalē, kamēr Brīvības piemineklis<br />
paceļas pašā centrā. Tallinas U. asoc.<br />
prof. Siobhana Kattago savukārt apraksta<br />
igauņu, krievu, vācu un zviedru karavīriem<br />
veltītos pieminekļus mūsdienās krieviskās<br />
Narvas apkaimē – sākot ar tiem, kas celti<br />
Narvas kaujas piemiņai (1700). Par 20.gs.<br />
pieminekļiem disputi turpināšoties tik ilgi,<br />
kamēr Krievija turpinās neatzīt savu dubulto<br />
lomu – atbrīvotājas un okupanta.<br />
Kamēr Notingamas (Nottingham) Trentas<br />
U. pētnieks Stuarts Bērčs (Burch) pievēršas<br />
vēsturiski nozīmīgās angļu Baltijas biržas atjaunošanas<br />
projektam Tallinā – 1992. gadā
Change language