Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Foto: Rolfs Ekmanis<br />
asociācija ar spārēm sola kādu transcendenci,<br />
it sevišķi atskaņu pārī, kas piemin<br />
karu. Otrā panta pēdējās trīs rindas, pretēji<br />
pirmajām, nav strukturāli iekļautas atskaņu<br />
schēmā. Varētu apgalvot, ka netiešā atskaņa<br />
mēs / es ved pie atzīšanas momenta, pie saplūšanas<br />
momenta, kas ir dzejoļa galvenais<br />
mērķis. Priekšpēdējā rinda ir neatkarīga, un<br />
šo momentu dokumentē: lai / viena otru<br />
skatītu vaigā. Tā neatbalso neko, tā ir vienreizēja,<br />
tas ir paveiktais. Ievērosim, ka pēc<br />
šīs tikšanās identitātes sastāvs ir mainījies.<br />
Pirmā panta mana mūza, mana ēna un es<br />
tagad ir mana ēna, mana mūza un es. Ēna<br />
ir pārvietojusies aiz mūzas, kas tagad ir tiešā<br />
sakarā ar es. Šī ēna (personīgā pārdzīvojuma,<br />
kara, trimdas tumsa) vairs nestāv starp sevi<br />
un radošo impulsu.<br />
Nav jābūt dzejniekam vai trimdiniekam, lai<br />
vēlētos redzēt mērķtiecību un kontinuitāti<br />
savā dzīvē. Tā Olivers Sakss (Sacks) pieņem<br />
nelauztu dzīvesstāstu kā absolūtu vajadzību:<br />
Mums vajaga sevi ‘atcerēties’ (recollect<br />
ourselves) – viņš uzsver, kas nozīmē ne tikai<br />
atcerēties, bet, ļoti konkrēti salasīt kopā<br />
pazaudētās, šķirtās daļas, atcerēties iekšējo<br />
drāmu, mūsu pašu stāstu. Cilvēkam svarīgs<br />
šāds iekšējs stāsts, lai viņš varētu paturēt<br />
savu identitāti, sevi pašu. Trimdiniekiem ir<br />
grūtāk, jo tiem jāsavieno dzīves daļas, kas<br />
ar varu sašķeltas. Dzejniekiem vēl piedevām<br />
uzlikta nasta izteikt kolektīvo, kopējo identitāti.<br />
Tieši tādu atcerēšanos – savācot kopā<br />
pārdzīvojumu fragmentus no pirms- un<br />
pēclūzuma – veic Ivaska. Un stāsts, kuru viņa<br />
15<br />
veido, nav palimpsests – viņa nelasa sentimentāli<br />
vai nostalģiski, mēģinot atšifrēt veco<br />
ierakstu zem jaunā, mazāk vērtīgā, bet gan<br />
apvieno Eiropas vēsturi, pašas stāstu un patreizējo<br />
dzīvo brīdi, kas ietver vientuļo avotu<br />
(avots, protams, nav ne tikai ūdens, bet arī<br />
izcelsmes punkts). Viss tas ir vajadzīgs iekšējam<br />
tikšanās momentam. Šeit nav pasniegta<br />
kontinuitāte, bet process, kas pie tās noved.<br />
Ivaskas pieeja man atgādina “arbitrāžas”<br />
ideju, ko trimdas apziņas aprakstīšanai no<br />
baņķieru valodas aizņemas rakstnieks Andre<br />
Acimans, žīds, kurš dzimis Ēģiptē un daudz<br />
domājis par eksīlu un atmiņām. Arbitrāža<br />
galvenokārt sastāv no pirkšanas vienā tirgū,<br />
lai pārdotu citā. Transakcijas kļūst ļoti<br />
sarežģītas – faktiski tā ir spekulācija, kur īsti<br />
nekas netiek pārdots vai saņemts. Kā raksta<br />
Acimans, trimdinieks vienmēr ilgojas pēc<br />
mājām, bet <strong>mājas</strong> ir arī tā vieta, kurās viņš<br />
atceras citas <strong>mājas</strong>, citus laikus. Vordsvorts<br />
(Wordsworth) savā slavenajā poēmā Tintern<br />
Abbey stāv krastā, kur stāvējis pirms pieciem<br />
gadiem, un stāv tur ne tikai tagadnē, bet arī<br />
iepriekšējā apciemojumā un stāvēs arī nākotnē,<br />
kad viņš atcerēsies abus agrākos apciemojumus:<br />
Šeit stāvu, ne tikai baudot patreizējo<br />
prieku, bet ar pārliecību, ka šis brīdis<br />
satur dzīvību un barību gadiem ilgi nākotnē.<br />
Tā arī savijas paša Andre Acimana domas.<br />
Bostonā viņš atceras Itāliju, kur viņš bija<br />
atcerējies Ēģipti, bet viņa stāsta varonis, atgriezies<br />
Ēģiptē apciemot vectēva kapu, domās<br />
atgriežas trimdas vietās. Domas par<br />
Astrīde Ivaska un Ivars Ivasks Baltijas Studiju apvienības (Association for the<br />
Advancement of Baltic Studies) konferencē Čikāgas Universitātē (1972).
Change language