Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
teātriem, Dziesmu svētkiem, deju ansambļu<br />
un koru profesionalitāti. Ceturtkārt, ciemiņa<br />
statuss dzimtenē. Veltas Tomas piezīmēs ir<br />
apakšnodaļa „Rīgas jūrmala“, kur aprakstīta<br />
pusdienošana slavenajā restorānā „Jūras<br />
pērle“: ...un atceroties parunu: ciema maize<br />
vienmēr gardāka. Ciema maize? Tātad – ciemiņi,<br />
viesi – labākā gadījumā, bet reālākā,<br />
precīzākā izteikā: emigranti! Un kā tas sāp<br />
bēglim, kas nav i sapnī vēlējies emigrēt uz<br />
kādu citu zemi. 19<br />
Turpmākajos gados Velta Toma vairākkārt<br />
viesojās Latvijā. Par to, kādu iespaidu viņa<br />
atstāja uz Latvijas rakstniekiem un kādu iespaidu<br />
uz viņu atstāja šīs viesošanās, var lasīt<br />
Tomai veltītajā žurnāla Karogs numurā 2002.<br />
gadā – gan publicētajos sarakstes materiālos<br />
(vēstules Mārai Zālītei, Lijai Brīdakai), gan<br />
apcerēs (Džemma Skulme. Stipra un trausla.,<br />
Jānis Peters. Mazliet politiskā griezienā<br />
par dzejnieci., Baņuta Rubess. Tomas lomas.;<br />
Imants Auziņš. Mani lauki vēl nav izmērīti).<br />
Par Tomas draudzīgajiem sakariem ar Latvijas<br />
KKS tolaik savu viedokli izteikuši daudzi, tostarp<br />
arī Teodors Zeltiņš: Veltiņa gan pa Rīgu<br />
varasvīriem pavairāk paklanījusies, priecīgi<br />
sizdama plaukstas, ka tik lētu maizi nekad<br />
nekur neesot ēdusi, un kas par brīnišķīgu<br />
biezpienu veikalos dabūjams. Gunars (Saliņš<br />
– E.E.K.) izbraukāja Rīgu tāpat kā Tu (Valentīns<br />
Pelēcis – E.E.K.) apciemodams „Karoga”<br />
redakciju, bet nav mēģinājis nevienam piebraukt.<br />
20<br />
Attieksme pret tādiem kultūras sakaru tīkotājiem<br />
un „braucējiem” kā Guntis Zariņš,<br />
Velta Toma un citi visos laikos gan Latvijā,<br />
gan trimdā bijusi krietni atšķirīga. Anšlavs<br />
Eglītis pat izvirza izpētes vērtu jautājumu:<br />
Interesanti, kā attīstās mūsu ticības kari:<br />
dažam uzbrūk, dažam nē. Profesors Siliņš izbraukāja<br />
Latviju, izrunājās pa radio, neviens<br />
nekā nepārmeta. Guntim sadeva tā, ka bija<br />
jāpakaras. Stumbrs izbraukāja, izrunājās, izdrukājās<br />
„Literatūrā un Mākslā”, visi viņu<br />
tikai cildināja un aicināja uz nometnēm kā<br />
vecmāti. Aizbrauca Veltiņa (Toma – E.E.K.)<br />
– atkal deva pa ‘kraņimeri’ virsū. Izbraukāja<br />
Zīverts - nekā, tikai visu cienību. Joki, vai nē?<br />
Izproti nu „pūļa psiholoģiju”. 21<br />
Mazāk zināmi, taču pastāvēja ne tikai KKS<br />
kontrolētie, oficiālie sakari. Tā dzejnieks Jānis<br />
Krēsliņš aizrāda, ka ārpus VDK organizētiem<br />
19. Turpat, 12.lpp.<br />
20. Teodors Zeltiņš vēstulē Valentīnam Pelēcim<br />
1977.31.X RTMM564575<br />
21. Anšlavs Eglītis vēstulē Valentīnam Pelēcim<br />
1970.15.I RTMM V.Pel K20/10<br />
32<br />
pasākumiem bija daudz līdz šim neaprakstītu<br />
trimdas literātu braucienu uz Latviju, piemēram,<br />
Veronika Strēlerte brauca klusi daudzus<br />
gadus uz Latviju, veda grāmatas, satika<br />
paziņas no kultūras aprindām. Neviens arī<br />
to nebazūnēja. 22 Zviedru tūristu grupu sastāvā<br />
Strēlerte ciemojusies Latvijā, sākot ar<br />
1972.gadu. 23 Kā raksta Jānis Krēsliņš: Šejieniešu<br />
sakari ar Padlatvijas literātiem, māksliniekiem,<br />
mūziķiem, manuprāt, bij ļoti plaši<br />
ārpus Sakaru komitejas rāmjiem. Patiesībā<br />
daudz plašāki. Par to ilgus gadus nedrīkstēja<br />
kladzināt, tos nedrīkstēja aprakstīt presē<br />
visā pilnībā, jo cilvēkiem Latvijā varēja rasties,<br />
un arī radās, nepatikšanas. Un šie sakari, par<br />
spīti visām kontrolēm un cenzūrām, bij ļoti<br />
bieži arī ar Latvijas literātiem, māksliniekiem,<br />
mūziķiem, kas ne vienmēr baudīja partijas<br />
un oficiālo iestāžu labvēlību. 24<br />
1969. gadā KKS Literatūras sekcijas sastāvā<br />
ir rakstnieki Žanis Grīva, Arvīds Grigulis,<br />
Mirdza Ķempe, Zigmunds Skujiņš, Adolfs<br />
Talcis, Ojārs Vācietis, Imants Ziedonis, Andris<br />
Vējāns (kopš 1967.gada žurnāla Karogs<br />
redaktors). Plēnuma pārrunu gaitā dzejnieks<br />
Imants Ziedonis dalījās iespaidos par literārajiem<br />
procesiem emigrācijā. Viņš atzīmēja,<br />
ka pēckara gados tur sevi pieteikuši vairāki<br />
jauni talantīgi autori, kuriem trūkst tribīnes,<br />
trūkst lasītāja, bez kura dzejnieka izaugsme<br />
nav domājama. Raksturīgi, ka jaunie literāti<br />
neiet savu vecāko spalvas brāļu iemītās<br />
prettautiskās takas, kritiski vērtē buržuāziskā<br />
nacionālisma saindēto vidi. Vairāki literāti<br />
pelna, ka viņu daiļradi iepazīst arī dzimtenes<br />
lasītājs. 25 Savukārt Andris Vējāns minēja publikācijas<br />
Padomju Latvijas presē, kurās dzimtenes<br />
lasītāji iepazinās ar atsevišķu emigrācijā<br />
dzīvojošo literātu daiļradi. Dzejnieks vērsa<br />
plēnuma dalībnieku uzmanību uz kultūras<br />
mantojuma problēmu, aicinādams Latvijas<br />
lieratūrzinātniekus rūpīgāk izstudēt emigrācijā<br />
mirušā latviešu rakstnieka Jāņa Jaunsudrabiņa<br />
daiļradi. 26 1969. gadā Latvijas<br />
komitejas kultūras sakariem ar tautiešiem<br />
ārzemēs IV plēnumā valdes priekšsēdētājs<br />
22. Jānis Krēsliņš. „Piezīmes par E.Eglājas-Kristsones<br />
rakstu „PSRS okupētās Latvijas rakstniekiem veltīto<br />
sarīkojumu trimdas auditorijās īpatnības“. Jaunā<br />
Gaita 235:35.<br />
23. Skat. Astrīda Skurbe. „Kas mūsu rokās paliek?“<br />
(par V.Strēlerti). Karogs 2002,10:63-70.<br />
24. Skat. 22. vēri, 34. lpp.<br />
25. Sabiedrības pārstāvji vērtē padarīto, pārrunā darāmo.<br />
Latvijas komitejas kultūras sakariem ar tautiešiem<br />
ārzemēs IV plēnums. Pārrunu gaitā. Dzimtenes<br />
Balss 1969.14.III.<br />
26. Turpat.
Change language