Ināra Matīsa. Meža oga. Akrils uz audekla. 2008. 60 x 60 cm. Par mākslinieci skat. 39. lpp.
Pārnesums no 46. lpp. GRĀMATAS DZEJĀ aptuveni pēdējā pusgadā viens no galvenajiem veikumiem, ja ne pats galvenais, ir pērngada pašās beigās „Neputna” klajā laistie Jāņa Elsberga (skat. JG256:3-4,26,63-64) Panti Rutas Mežavilkas apdarē ar trim Andras Otto fotogrāfijām. Bez 21. gs. tapušajiem dzejoļiem Pantos ievietota izlase no visiem iepriekšējiem dzejkrājumiem – Vistīrākā manta (1993), Rīta kafija (1996) un Daugavas bulvāris (2000). Liāna Langa gadu sāk ar vērā ņemamu panākumu – 2. februārī viņas dzejolis „vanagzirņi un anemones jau noziedējušas” (tulk. Ināra Cedriņa) publicēts vienā no lielākajiem un nopietnākajiem dzejas portāliem pasaulē www.poems.com, kur katru dienu ievieto viena autora vienu dzejoli, kas vēlāk lasāmi portāla arhīvā. Dzejolis ievietots arī kultūras žurnālā Colorado Review. Februārī iznāk arī Liānas Langas dzejas izlase latviešu un lietuviešu valodā Vienišieji / Bezpiederīgie. Liānas Langas un Artūra Puntes dzejdarbi iekļauti „polifoniskā” antoloģijā european constitution in Verse (Eiropas konstitūcija dzejā), kur visi teksti publicēti oriģinālvalodā, kā arī tulkoti angļu, franču, vācu, holandiešu u.c. valodās. Bulgāru valodā iznāk Aleksandra Čaka izlase Ogledala na v’obraženieto (Iedomu spoguļi, atdz. Aksīnija Mihailova). Interneta antoloģijā the Other Voices ievietoti Eduarda Aivara dzejoļi (tulk. Cedriņa). Ļvivā klajā laista dzejgrāmata Blukannja (Maldīšanās), kur ukraiņu dzejnieks un tulkotājs Jurijs Sadlovskis dzejā sarunājas ar Hermaņa Marģera Majevska (1951-2001) dzejdarbiem. Divvalodu krājumā (latviešu un ungāru val.) Vēstules Margarietiņai ievietota Modra Zihmaņa mīlas lirika, kas radusies 15 gados izsūtījumā Mordovijā un Kazahstānā. Pētera Brūvera un Kārļa Vērdiņa bērnu dzejoļi publicēti antoloģijā L’europe en poésie. de l’école au lycée. No latviešu beletristikas citvalodās vēl jāmin Māras Cielēnas, Sandras Kalnietes un Ingas Gailes darbu fragmenti bengāļu valodā (līdzās Umberto Eko, Salmana Rušdi u.c.) Bangladešā iznākošā žurnālā tarjamaa. PROZA – Apsveicama iecere ir jaunā rakstnieka Matīsa Meijera pirmā grāmata Vecāsmātes lielās dienas, kas reizē ir arī līdzekļu vākšana veco ļaužu namiem, ziedojot latu no katras pārdotās grāmatas. Grāmatā, ko iespējams iegādāties arī internetā www. vecamate.lv, asprātīgā veidā aprakstīta gandrīz neiespējama, tomēr pilnīgi reāla pārpratumu virkne, ko autors piedzīvojis Kurzemē. Ja ir vēlēšanās palasīt no visa kā mazliet, tad labi der vēl pag. g. nogalē klajā nākušie stāsti. Prozas lasījumi klātienē un neklātienē. 2007-2008, kuros sakopoti dzirdētie, arī periodikā publicētie atzinības cienīgi īsprozas gabali – Ingas Ābeles, Andras Neiburgas, Noras Ikstenas, Gundegas Repšes, Laimas Muktupāvelas, Zigmunda Skujiņa, <strong>Jura</strong> Zvirgzdiņa, Jāņa Einfelda, Gundara Ignata u.c. Aizrauj pirms diviem gadiem dibinātās Ventspils Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju <strong>mājas</strong>, kurā uzturējušies vairāk nekā 215 rakstnieku un tulkotāju no trim kontinentiem un vairāk nekā 30 valstīm, pirmā Gada grāmata, kurā oriģinālvalodās ievietoti šo ciemiņu darbi vai to fragmenti, arī atsauksmes un iespaidi par šeit pavadīto laiku. Kā talantīgu debiju izceļ Gundara Ignata stāstu krājumu Bez jakas, piemēram,Gundega Repše: Gundars Ignats atbrīvo prozu no jebkuriem krāšņumiem, nobrāž to līdz fakta kailumam un pievieno personisko siltumu, panākot aizkustinošu īstenības redzējumu. VĒSTURE – Latvijas Nacionālā vēstures muzeja projekta „Latviešu saknes” ietvaros Rīgas pilī atver dzelzs laikmetam veltītos Pētījumus kuršu senatnē (sastād. Vitolds Muižnieks) ar latviešu, lietuviešu un vācu zinātnieku rakstiem. Igors Vārpa savas triloģijas par latviešu karavīru likteņgaitām trešajā sējumā Latviešu karavīrs zem sarkanbaltsarkanā karoga: no pirmajām pašaizsardzības rotām līdz vienotai Latvijas armijai, balstoties uz faktiem un tos nepolitizējot, centies objektīvi parādīt latviešu karavīru lomu dažādos cīņu posmos. Grāmatā ievietoti 83 fotouzņēmumi, 16 kauju shēmas un Latvijas militāro vienību krūšu nozīmju un apbalvojumu krāsaini attēli. Citēto dokumentu vidū atrodams Kārļa Ulmaņa 1940.10.VII parakstītais likums par aizsargu organizācijas likvidāciju. Latvijas prezidenta Vēsturnieku komisijas 24. sēj. Baltijas reģiona vēsture 20. gadsimta 40.-80. gados ar rakstiem piedalās baltiešu, poļu, krievu un baltkrievu pētnieki. LITERATŪRZINĀTNE / VALODNIECĪBA – LU Mazajā aulā marta pēdējā nedēļā LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta paspārnē atver pirmās divas grāmatas sērijā „Salīdzināmā literatūra: Baltijas literatūra” – Back to Baltic Memory: Lost and Found in Literature 1940-1968 un Latvieši, igauņi un lietuvieši: literārie un kultūras kontakti. Valodnieces Rasmas Grīsles Heterotonu vārdnīca un Heterotonijas pētījumi („Zinātne”), ko autores amata māsa Dr. Lalita Muižniece aplūkos vienā no nākošajiem JG nr., sastāv no vienādiem indoeiropiešu vārdiem, taču ar dažādu nozīmi, ko var dot arī atšķirīga intonācija. Apmēram 1 000 piemēriem pievienots zinātnisks apraksts un kopsavilkums angļu un krievu valodā. TULKOJUMI NO CITVALODĀM – Latvijas Avīzes „Baltijas bibliotēkas sērijā” iznācis Politiskais testaments, kurā rakstnieka, dokumentālo filmu režisora un Igaunijas prezidenta Lennarta Meri dēls Marts Meri sakopojis sava tēva interesantākās runas un intervijas no trim Igaunijā iepriekš izdotām grāmatām – ar fotogrāfijām no ģimenes arhīva, arī no valstiski un starptautiski svarīgām tikšanās reizēm. Dzejnieka Jāņa Petera plašs ievads. Apmēram vienā laikā parādās disidenta, rakstnieka, bijušā Čehijas prezidenta Vāclava Havela Vēstules Olgai (tulk. Rita Ruduša), t.i., sievai no ieslodzījuma izolētā cietuma kamerā (1979-1982), kur viņš nonāk par „valsts graušanu”, respektīvi, dalību Hartā-77, kas prasīja no Maskavai pakļāvīgās valdības ievērot pašas parakstītās ANO cilvēktiesību normas. Jāņa Rozes grāmatnīca vēsta, ka pērngad vispieprasītākais bijis brazīlieša Koelju (Paolo Coelho) romāns Portobello 49
- Page 2 and 3: VOL. LIV, No 2, ISSUE 257 JUNE 2009
- Page 4 and 5: 2 Baiba Bičole citādīBas - velt
- Page 6 and 7: 4 PastaiGas I II III tUMŠPUsĒ i -
- Page 8 and 9: Knuts Skujenieks SAVĀ REIZĒ ARĪ
- Page 10 and 11: nepārtraukti aicināja lūgt apž
- Page 12 and 13: ieži dzirdēja savus vecākus run
- Page 14 and 15: ļaudīm tomēr bija noteicošā. P
- Page 16 and 17: 14 lietus vai vējš - Labrītu dev
- Page 18 and 19: Foto: Rolfs Ekmanis Ēģiptes jūrm
- Page 20 and 21: Foto: Ingrīda Bulmane Atkārtoti j
- Page 22 and 23: Ingmāra Balode vajadzīga, jo tā
- Page 24 and 25: un vēsturi un bibliotēku zinības
- Page 26: vienaudzis Ervīns Grīns manāmi u
- Page 29 and 30: Ildze Kronta JĀŅA ŠKAPARA LiteRa
- Page 31 and 32: Eva Eglāja-Kristsone OKUPĒTĀS LA
- Page 33 and 34: vēl pēc desmit gadiem: Tevi trauc
- Page 35 and 36: Žanis Zakenfelds ziņo, ka vairāk
- Page 37 and 38: Savukārt Latvijā KKS pielieto arv
- Page 39 and 40: Man trāpījās veca tante, kas dz
- Page 41 and 42: PAR INĀRU MATĪSU Pirms nepilniem
- Page 43 and 44: Jānis Krēsliņš, Sr. APDAIKS: ES
- Page 45 and 46: Ziņas un neziņas no tīkliem un t
- Page 47 and 48: Foto: Jānis Valdmanis No labās: M
- Page 49: Līga Balode-Svikss. tilžas pagast
- Page 53 and 54: atklāj arī plašu izstādi par 19
- Page 55 and 56: iecienīto ainavistu Vilhelmu Purv
- Page 57 and 58: Latviešu Ziņās (lbb@latvieshi.be
- Page 59 and 60: I G A U N I J A S aizsardzības min
- Page 61 and 62: „Noskaņas”, ko ievada Luisa Ke
- Page 63 and 64: Grafikā mums melns skolotājs ar m
- Page 65 and 66: pulciņos, piemēram, grāmatu klub
- Page 67 and 68: CILVĒKS GRIB SPĒLĒT Viktors Haus
- Page 69 and 70: norisēm Čechoslovākijā, lai lab
- Page 71 and 72: ēku uzspridzina īru teroristi (ig
- Page 73 and 74: Daniels, šķiet, ir pats nozīmīg
- Page 75 and 76: Rolfs Ekmanis, galvenais redaktors
Change language