Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas

ar Viku. Katrs taču sava laika prometejiskais,
nu labi, Aivars ― jātnieks uz zirga, kā Jauna
medus apskatā 5 raksta jau minētais Vērdiņš.
Jāturas uz tā zirga, nedrīkst uz gludekļa pārsēsties
― saku, Aivara tēlu no viena īsdzejoļa
paņemot.
Punktu izvēlos pielikt ar pēdējiem grāmatas
dzejoļiem, kas iemieso Aivara paņēmienu
skaistumus, veselu arsenālu, atļaujot nu
jau pašsaprotami dzīvot salikumiem, kas
pirms gadiem desmit lasītājus mulsināja:
taifūniem/-ēm un tremoram, apgāztai nākotnei
un bleķa vannai, Penelopei un gulbītim,
kas kustina kājiņas, paraustot aiz vairākām
stīdziņām latviešu lirikas klavesīnā vienlaikus,
un ― uzdārdinot pa to bleķa vannu,
lai noslēgtu ar vārdu „neraudāju”, kā jau
drosmīgam dzejniekam pienākas.
P.S. Neraudāt, gribētos cerēt, spēs arī lasītāji,
kas kvalitatīvi, bet ļoti vienkārši un cietos
vākos iesieto Sāras mīlestību vēlēsies iegūt
sev kādā no grāmatnīcām, jo cenas tuvums
10 latu latiņai tomēr liek kaut vai niknuma
asarām izsprāgt acīs un tad tām virzīties uz
izdevēju tāmju pusi ― zināms taču, cik maksā
izdošana, un arī citi jau nedzejo vairs par
dempinga cenām ― tā kā šis Sāras aspekts
šķiet izteikta pārcenšanās. o
1. Rīga: Karogs, 2008. 128 lpp.
2. http://www.satori.lv/raksts/2287/Janis_Elsbergs/
Sievietes_sievietes_sievietes. (Skat. arī JG256:63-64.
Red.).
3. http://www.satori.lv/raksts/441/Anda_Baklane/
Darbadievu_dzeja.
4. Secībā no jaunākā: Jauns medus. Rīgā: Nordik
(2006), Es pagāju. R.: Preses nams (2001), Vasaras
sniegs. R.: Atēna (1999), Jā. R.: Raka (1996), Ainava
kliedz. R.: Raka (1996), Dejas. R.: Liesma (1991).
5. Kārlis Vērdiņš. „Jātnieks ābolus plūc”. Karogs
2006, 3.
Eduards Aivars
Juris Šlesers
NO REITERA LĪDZ KRĒSLIŅAM
Jāņa Krēsliņa dziļos apcirkņus viegli neiztukšot!
Kur ir, tur atrod – un nu mūsu rokās
Rakstu 3. sējums. Pirmajā (2004) Krēsliņš –
dzejnieks, otrajā (2006) – vēsturnieks, trešajā
– dokumentētājs. 1 Bet ne jau gluži strikti
– visos ir no visiem trim, arī mākslas zinātnieks,
publicists, bibliogrāfs, bibliofils – un
mūžīgais pieminētājs. Krēsliņa pietāte pret
priekšgājējiem vienmēr bijusi viens no viņa
darbu vadmotīviem.
Valodas kopēji
Sējums Laikmeta liecības (sastād. Dace Lūse
– Rīgā: Valters un Rapa, 2008. 340 lpp.) sadalīts
sešās dažāda biezuma daļās. Pirmā
un lielākā veltīta mūsu literārās valodas vēsturei,
attīstībai, pētītājiem un kopējiem (17
apceru). 2 Seko sadaļa „Par latviešiem caur
dažādu briļļu stikliem” (22 apceres). Kopā
puse grāmatas. Ar dažiem izņēmumiem, šī ir
autora brieduma gadu raža – sarakstīta pēdējos
20 gados. Trimdas un Latvijas aukstā kara
laiks ar saviem saviļņojumiem jau aiz muguras,
autors rāmi atskatās uz pagājušo gadsimtu
notikumiem un to virzītājiem. Lasām
par Bībeles tulkotāja Jāņa Reitera trauksmaino
dzīvi 17.gs., valodnieka un folklorista
Pētera Šmita darbošanos Vladivostokā un
Ķīnā 20.gs. sākumā, mūsu valodniecības
celmlauža Endzelīna „labo roku”, reizē kritiķi,
Edīti Hauzenbergu-Šturmu, grāmatu un preses
milzi Helmaru Rudzīti un Reitera tulkojuma
atklājēju, kluso bibliogrāfu Benjamiņu
Jēgeru. Gara rinda citu uzmanību pelnījušu
gara darbinieku – vairums jau aizsaulē.
Bēgļi glezno
Pavisam citādu Krēsliņu redzam trešajā daļā
„Tēlotājas mākslas un mākslinieki” (13 rakstu)
– ne vairs nosvērto, izlīdzinošo senioru, bet
asu spalvu bruņotu pašpārliecinātu jaunu literātu
un mākslas pazinēju 40. gadu pēckara
Vācijā un 50. gadu Ņujorkā. Viņš studēja vēsturi
un mākslas vēsturi Tībingenā (Tübingen)
1. 1. sējums: Ceļi un neceļi; 2. sējums: Vēstures
vārtos. Rīgā: Valters un Rapa. Sastādītāja Dace Lūse.
2. Šajā sadaļā atrodam arī 11 lappušu garu 14
trimdas filologu un vēsturnieku darbu bibliogrāfiju
(to starpā Austrālijas baltu filologs prof. Trevors
Fennells) (37-47).
_______________________
Par Dr. Juri Šleseru skat. JG256:67.
21