Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
partijas diktatūras apstākļos kaut kādas izvēles<br />
iespējas cilvēkam ir atstātas. Un Škapara<br />
izvēles rezultātā Literatūra un Māksla kļuva<br />
par vienu no tām svabadākas domas saliņām<br />
ar atvērtāku „brīvības telpu”, dzīvāku,<br />
patiesāku un personiskāku vārdu, kas tolaik<br />
bija tik nepieciešams garīgs atspaids daudziem<br />
cilvēkiem – ...laikraksta varēšanas un<br />
uzdrīkstēšanās latiņa gadu gaitā bija pacelta<br />
augstu. Augstāk nekā vairumam plašsaziņas<br />
līdzekļu (9). Esot vienis prātis ar šo Škapara<br />
viedokli, man nekritiska šķiet tā laika Karoga<br />
un Literatūras un Mākslas lielā satuvināšana.<br />
Vai „politkorektuma” vārdā?<br />
To, ko šāda ievirze ikdienā nozīmēja avīzes<br />
redaktoram, dienasgrāmatas ieraksti rāda<br />
blīvā tekstā, nepārtrauktā sistēmas varas<br />
un indivīda sazobē un sadurē. Uzraudzības<br />
mechānisms (Galvenā literatūras pārvalde<br />
= cenzūra, Preses komiteja, Kompartijas CK<br />
Kultūras nodaļa un Propagandas un aģitācijas<br />
nodaļa) strādāja izslīpēti, darba spara tam<br />
netrūka, arī nomācoša aizdomīguma ne. No<br />
mūsdienām raugoties, situācijas bieži vien<br />
ir orveliskas, div- un trīskārt orveliskas. Lūk,<br />
epizode no redakcijas ikdienas 1979. gadā:<br />
Vakar piezvanīja Goris. Kāpēc mēs ignorējam<br />
partiju. Kas par lietu? Notikusi Mākslas<br />
dienu atklāšana, neesot pieminēts neviens<br />
valdības un partijas vadītājs. Atklāšanā piedalījies<br />
Vagris [LKP Rīgas pilsētas komitejas<br />
pirmais sekretārs] un Andersons. Saku, ka<br />
noskaidrošu. Ko tur skaidrosi. Ļoti skaidra<br />
kļūda. Saucu Ievu Janaiti. Sasaucu nodaļu<br />
vadītājus. Runāju bargi. Arī V. Avotiņš nikni<br />
izstrīdas ar Ievu. Viņa pat sāk baidīties, ka<br />
viņai sien klāt politisku lietu (315-316). Tāda<br />
ir to dienu atmosfēra, un ne jau velti dienasgrāmatā<br />
ierakstīts tik daudz izmisuma,<br />
vājuma, arī gribas izturēt. (Neaizmirsīsim,<br />
ka Barjerskrējienā sastopam tikai to patiesību,<br />
kuru uz papīra uzlikt atļāvās cilvēks, kas<br />
atradās sistēmas iekšpusē un tās dabu pazina.<br />
Kas apzināti vai neapzināti palika nepierakstīts,<br />
to nezinām.)<br />
Uz Undīnes Adamaites jautājumu: ...vai ir kas<br />
tāds, kas jums kremt līdz šai dienai, ko tolaik<br />
varējāt darīt drosmīgāk, vairāk, citādāk? –<br />
Jānis Škapars atbild: Es varbūt varēju ātrāk<br />
kratīties vaļā no partijiskās pagātnes. (..) Bet<br />
es domāju, ka tad es būtu ātrāk sabrucis kā<br />
redaktors. Es varēju strādāt tik ilgus gadus<br />
tāpēc, ka es samērā prasmīgi manevrēju<br />
starp partijiskām prasībām un situāciju, kāda<br />
bija radošajā vidē.<br />
Dzīvesstāstu, atmiņu pēdējos pāris gadu desmitos<br />
publicēts patiesi daudz, nereti izskanot<br />
arī pārmetumiem par pārmēru pievēršanos<br />
28<br />
pagātnei. Tomēr nedomāju, ka personisko<br />
liecinājumu kultūras slānis varētu kļūt pārāk<br />
biezs un traucētu šodienai un rītdienai.<br />
Tieši otrādi – tas ir pamats, ko bagātina katra<br />
patiesa liecība, turklāt liecinājumu par dzīvi<br />
tieši padomju Latvijā joprojām ir salīdzinoši<br />
maz. Un ne jau pagātnei tie vajadzīgi, bet tagadnei<br />
un nākotnei. (Padomju vara ļoti labi<br />
saprata, ka jāiznīcina cilvēka, dzimtas, tautas<br />
vēsture, lai tukšumā valdītu ar savu ideoloģiju;<br />
mūsdienu sabiedrības ētiskie noslīdējumi<br />
varbūt arī ar šiem tautas apziņas manipulēšanas<br />
procesiem ir saistīti.)<br />
Vēsturiskā laika dokumentējums ir Barjerskrējiena<br />
lielā vērtība, kultūras vēsturē ievilktas<br />
zīmes. Diemžēl jāšaubās, vai preses vēsturē,<br />
kritikas vēsturē laikraksta devums kādreiz<br />
tiks pamatīgi analizēts, tā loma sabiedrības<br />
dzīvē izvērtēta (tas nav garām skrienot<br />
paveicams „projekts” un prasa vispusīgas<br />
konteksta zināšanas), tādēļ ir labi, ka savu<br />
redzējumu vismaz piedāvā pats izdevuma<br />
veidotājs.<br />
Barjerskrējiens atgādina – var mainīties<br />
valsts varas, bet nemainīga paliek cilvēka izvēle<br />
– kam kalpot, kā kalpot. Vienas partijas<br />
diktātu šobrīd Latvijā gandrīz vai nomainījis<br />
naudas diktāts. Škapara spriedumā par mūsdienu<br />
plašsaziņas līdzekļiem valda skepse:<br />
Mēs par savu uzdevumu izvirzījām nevis iztapt<br />
auditorijai, bet pacelt tās līmeni. Mēs<br />
atmetām didaktiku diskusijās, bet devām<br />
spēcīgus impulsus, lai cilvēki sāktu domāt.<br />
Šodien gan mediji, gan politiskās struktūras<br />
bieži cenšas dot formulējumus vistuvāk prastākajam<br />
līmenim. Tas pazemina Latvijas diskusiju<br />
kultūru (Kultūras Diena, 2009.13.II).<br />
Vai Škapars nepārvērtē savas redakcijas veikto?<br />
Atbildes droši vien iespējamas dažādas.<br />
Bargākajiem soģiem vien gribētos teikt, ka<br />
ierobežotas informācijas un totālas ideoloģiskas<br />
kontroles apstākļos cilvēkiem kaut neliela<br />
„brīvības telpa”, kaut neliels patiesības<br />
malks ir pavisam citā vērtē nekā, iespējams,<br />
atšķirīgos apstākļos dzīvojošiem varena patiesības<br />
straume. Un vienīgā dzīve tā ir gan<br />
vieniem, gan otriem...<br />
Vai vēsturiskajā laikā un telpā laikraksta redaktors<br />
izdarīja visu iespējamo? Daļēja atbilde<br />
uz šo bargo jautājumu varētu būt citētais<br />
Škapara izteikums par viņa manevrēšanas<br />
spējām. Un rūgts secinājums – bez manevrēšanas<br />
tādas avīzes nebūtu un manevrēšanā<br />
nenoliedzami kaut kas iet bojā...<br />
Pēc komjaunatnes un partijas funkcionāra<br />
reglamentos pavadītajiem gadiem Škapars
Change language