Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
UZLABOTS, ITIN KLASISKS<br />
MĪLESTĪBAS STĀSTĪJUMS AR<br />
PIELIKUMIEM<br />
Dzintars Sodums. Kopoti raksti. VII sēj. Viņpuse.<br />
Stāstījums ar romāna pazīmēm. Rīgā:<br />
Atēna, 2008. 328 lpp.<br />
Dzintars Sodums daudzu mūsu literatūras<br />
soģu uzskatā ir pašmāju enfant terrible (negantais<br />
bērns) – apzīmējums, kas parasti uzsver<br />
literāro un sabiedrisko normu neievērotāju,<br />
acīs lecošu sacelšanos pret normām un<br />
nonšalantu novēršanos no nospraustās taisnās<br />
līnijas. Protams, enfants terribles arī noveco<br />
un nepaliek vienmēr uzticīgi savām jaunības<br />
iecerēm. Daži priecājas, ka mūžīgi nemainīgais<br />
ir uzvarējis, citi apraud piesliešanos<br />
pierastajam. Dzintars Sodums diezgan<br />
bieži ērcinājis savus nosvērtos lasītājus, kas<br />
jūtās aizvainoti, kad autors pauž – un to viņš<br />
dara ar nevainīgas pārliecības mudinātu nodošanos,<br />
kad vien rodas izdevība – savus neortodoksālos<br />
viedokļus bez pozēšanas, bez<br />
mīkstinājumiem, bez niansēm, bez tādiem<br />
iestarpinājumiem kā „dažreiz”, „pa lielākai<br />
daļai”, etc. Viņa spriedumiem izņēmumu nav<br />
gluži kā filozofiem, kas necieš izņēmumus.<br />
Aplūkojamā sējumā autors, kurš ne vienmēr<br />
novērtē kārtību kā sine qua non, paliek uzticīgs<br />
saviem sendienu uzskatiem un kā tāds<br />
varētu tikt ievietots kādā postmodernisma<br />
daudzveidības pulkā, ja šāda ievietošana ir<br />
nepieciešama kārtības labad. Kā labi zināms,<br />
kārtības ievērošana liek zupas katlam vārīties,<br />
dod maizi un dzīves jēgu tiem, kas citādi<br />
blandītos pa ielām, logus dauzīdami. Likuma<br />
burts nokauj. Šāds viedoklis<br />
vieno un piedienas daudziem.<br />
Starp nekārtību un<br />
likumību vienmēr būs daudz<br />
ceļinieku, svētceļnieku un<br />
dauzoņu. Patiesība var būt<br />
nežēlīga, bet tā neattur<br />
Sodumu izteikties pēc sava<br />
ieskata bez jebkādiem ierobežojumiem<br />
vai niansēm.<br />
Nav jau tūliņ autors jāuzskata<br />
par revolucionāru, par<br />
atbrīvotāju no likumu sloga,<br />
kaut vai tādēļ vien, ka nav<br />
vairs daudz nogānījamu palicis<br />
rakstniecības kodeksos.<br />
Aptuveni ap Dadaistu laiku<br />
debatēs par notikumu secību<br />
romānos bija pieņemts<br />
teikt, ka katram darbam ir<br />
savs sākums, sava vidusdaļa<br />
60<br />
un nobeigums. Arī sazvērnieki tam piekrita,<br />
taču ne vienmēr ievēroja šādu secību.<br />
Soduma Viņpus arī nepieturas pie klasiskā<br />
plāna, chronoloģija tur ir saputrota, stāstījumam<br />
pievienoti visādi teksti, piemēram,<br />
ģimenes iepirkumu vai Ņujorkā mirušo latviešu<br />
saraksti, etc., etc., kādus parasti ievieto<br />
avīzēs un kas vairs lāga neietilpst literatūrā.<br />
Viņpuses satura rādītājs gan neuzrāda nekādas<br />
ēverģēlības, jo tāda vispār nav. Galvenais<br />
stāstījums ir par latviešu bēgļu ģimeni,<br />
Kartoniem, kur vīrs Tebe, sieva Skaidrīte (pa<br />
reizēm saukta Skaidra vai S.) ar diviem dēliem,<br />
kas pārvācās no Zviedrijas uz ASV. Tebe<br />
ir galvenais stāstītājs, kaut arī laiku pa laikam<br />
viņš pazūd. Arī citi stāstītāji sevi piesaka,<br />
lai atkal pazustu. Fabulējums nav izturēts<br />
no viena skatupunkta, tādējādi uzmundrinot<br />
lasītāju piesaistīties tuvāk stāstījumam. Kartonu<br />
ģimene vispirms apmetās Bostonas piepilsētā<br />
Bruklainā, vēlāk pārceļas uz Linnu un,<br />
beidzot, uz Itaku, Ņujorkas pavalstī. Vecāko<br />
dēlu, Andri, iesauc ASV armijā Korejas kara<br />
laikā. No apmācībām viņš pēc pāris nedēļām<br />
dezertē, aizbēg uz Kanādu, tad atpakaļ<br />
uz Zviedriju, bet drīz vien atkal atgriežas Kanādā.<br />
Otrs dēls izstudē par ārstu, apprecas,<br />
izšķiras un laiku pa laikam palīdz vecākiem.<br />
Skaidra, talantīga grafiskajās mākslās, strādā<br />
dažādus darbus, līdz nonāk kādā spiestuvē,<br />
kur uzstrādājās un kļūst par vadītāju. Arī Tebe<br />
dabū tīri labu burtliča vietu, kas gan ātri paput<br />
streiku, darba samazināšanās un administratīvu<br />
izmaiņu dēļ. Labu laiku abi strādā,<br />
kā jau tas itin ierasts, katrs savā darba maiņā<br />
un pavisam reti redz viens otru. Tā nu abiem<br />
precētajiem cilvēkiem nākas sazināties ar<br />
vēstulēm, pareizāk sakot, zīmītēm,<br />
ko viņi pamīšus viens<br />
otram atstāj virtuvē uz galda.<br />
Īstenas billets doux tās varbūt<br />
nav, bet lasītājs tajās var sajust<br />
mīlestību, tuvību un savstarpēju<br />
cieņu. Grāmatā iespiestās<br />
zīmītes aizkustina ar<br />
savu biklumu, īsvārdību un ir<br />
varbūt paši izteiksmīgākie mīlestības<br />
apliecinājumi mūsu<br />
rakstniecībā. Nav tur apliecinājumu<br />
a la Rousseau, kad<br />
papīrs, šķiet, varētu aizdegties<br />
no sakarsētajām jūtām.<br />
Vienrīt, piemēram, Tebe lasa:<br />
Pusdienās gaļa. (Plītī vēl jācep<br />
apmēram 1 st.) FBI jaunskungi<br />
[sic.] bija prasīt Andra adresi,<br />
uzrakstīju. Šie uzvedās<br />
kā pienākas, es arī. S. Citviet:<br />
Putriņa gatava. Burkā nauda.
Change language