Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
No kr.: Viktors Neimanis, Roberts Mūks, Gunars Saliņš, Jānis Krēsliņš Bronksā (1992)<br />
vidusposmā. Sarakste ar profesoru Švābi ir<br />
par rakstu, ko Krēsliņš tam 1955. gadā aizsūtījis<br />
atsaucei – par latviešu sarkanajiem<br />
strēlniekiem. Švābe to pamatīgi nokritizēja,<br />
Krēsliņš sparīgi aizstāvējās. Nākošajā gadā<br />
vēsturnieks Uldis Ģērmanis laiž klajā savu<br />
apceri par pulkvedi Jukumu Vācieti un sarkanajiem<br />
strēlniekiem (kopā ar Vācieša paša<br />
1922. gada jaunizdevumu), 5 izraisot sašutumu<br />
latviešu trimdas vadošajās aprindās<br />
par šī it kā tabu temata gaismā celšanu.<br />
Nepasacītu iemeslu dēļ Krēsliņš savu apceri<br />
nekad nepublicē. Tomēr interesanti uzzināt,<br />
ka, gatavojot pētījumu, viņš bija aizsūtījis<br />
pagaru aptauju bijušajam „nesarkanajam”<br />
strēlnieku pulkvedim Pēterim Dardzānam,<br />
kurš cita starpā izteicies šādi: „Sarkanie strēlnieki,<br />
paši to neapzinoties, izcīnīja Latvijai un<br />
citām nomaļvalstīm īstu patstāvību. Šo patstāvību<br />
mēs varējām iegūt, tikai boļševikiem<br />
nākot pie varas un ne pie vienas citas toreiz<br />
pastāvošas konstellācijas” (239-240).<br />
Ģērmaņa–Vācieša grāmatas izraisītā ažiotāža<br />
atspoguļojas Krēsliņa 1957. gadā laikrakstam<br />
Laiks piesūtītajā rakstā „Piezīmes pie K.<br />
Rabāca raksta „Kādas traģēdijas atblāzma” 6<br />
(150). Rabācs, Laika galvenais redaktors, bija<br />
nosodījis šīs grāmatas izdošanu kā bīstamu<br />
5. Uldis Ģērmanis – Jukums Vācietis, Pa aizputinātām<br />
pēdām. Stokholmā: Daugava, 1956. Grāmatā<br />
ietilpst Jukums Vācietis, Latviešu strēlnieku vēsturiskā<br />
nozīme, I daļa (pirmizdevums Pleskavā: Spartaks,<br />
1922) un II daļas saīsināts atstāstījums (pirmizdevums<br />
turpat, 1924).<br />
6. Autors atsaucas uz K. Rabāca rakstu laikrakstā<br />
Laiks 1957.5.I.<br />
jaunatnes Latvijas vēstures pareizai izpratnei.<br />
Laikraksts Krēsliņa „Piezīmes” neiespieda.<br />
Desmit gadus vēlāk prāti mierīgāki – Rabācs<br />
publicē Krēsliņa apceri „Pulkvedis Vācietis un<br />
vācieši”. 7<br />
Sacīkste Florefā<br />
70. gadu „sabangojums” bija tā sauktie „kultūras<br />
sakari” – trimdas dažādo paaudžu un<br />
aprindu attieksme un līdzdalība sakaros ar<br />
okupēto Latviju – kulminējoties 3. Vispasaules<br />
latviešu jaunatnes kongresā 1975. gada<br />
augustā Florefā, Beļģijā. Šo kongresu noorganizēja<br />
daži Eiropas latviešu jaunatnes<br />
apvienības Vācijas nodaļas vadībā iekļuvuši<br />
trimdā dzimuši un uzauguši jaunieši, kas<br />
bija aizrāvušies ar neomarksistiskām idejām.<br />
Vadošie bija Ojārs Rozītis un Mārtiņš Būmanis,<br />
Minsteres latviešu ģimnāzijas absolventi.<br />
Viņi un viņu domubiedri bija pārliecināti, ka<br />
latviešu kultūras nākotne ir nešķirami saistīta<br />
ar Padomju Latviju un komunismu, un<br />
ka pirms kara dzimušo trimdinieku centieni<br />
ir galīgā atpakaļrāpulība. Tādā garā – protams,<br />
sadarbībā ar čekas „Kultūras sakaru<br />
komiteju” – tie uzaicināja okupētās Latvijas<br />
literātus uzrunāt kongresu, un dažas dienas<br />
pēc kongresa beigām turpat noturēt atsevišķu<br />
tuvināšanās semināru. 8 1975.2.V Krēsliņa<br />
7. Laiks 1968.3. un 6.I , arī: Jānis Krēsliņš, Raksti 2/<br />
Vēstures vārtos. Rīgā: Valters un Rapa, 2006 (82).<br />
8. Par šīm lietām parakņājos plauktā un atradu interesantu<br />
vielu: nodaļa „Glābsim jauniešu dvēseles!”<br />
bij. Amerikas latv. apv. priekšsēža un Pasaules brīvo<br />
latviešu apv. valdes locekļa Ilgvara Spilnera grāmatā<br />
Mēs uzvarējām!, Rīgā: Elpa, 1998 (49); Ojārs Rozītis,<br />
23
Change language